Vācu informāciju, kas palīdzētu saprast ministra Čudara netipisko iejaukšanos pašvaldību darbā, līdz redakcijas pastkastē iekrita eiroparlamentārietes Ineses Vaideres sūtīta vēstule ar nosaukumu «Inese Vaidere: Neatrisināti konflikti vēja parku lēmumos apdraud Latvijas drošību un sabiedrības uzticību.» Tomēr analītiskā rakstā viņas sacerējums, manuprāt, īsti nav izmantojams pastiprinātas personiskās ieinteresētības dēļ. Tajā publikācijā viņa pievēršas vienam konkrētam vēja projektam Dienvidkurzemē, kas iecerēts starp Grīņu rezervātu un Ziemupes dabas liegumu, 2,5 kilometru attālumā no Pāvilostas. Jā, tā tiešām ir unikāla piekrastes mazpilsēta. Jā, ar neskartu ainavu un dzīves kvalitāti. Bet Latvijā ir arī citas brīnišķīgas vietas, kuru ainavu enerģētiskās neatkarības un zaļā kursa vārdā grasās piesārņot ar 250 metru augstām betona un stiklšķiedras konstrukcijām. Tad kāpēc Eiropas Parlamenta deputāti satrauc tieši šis konkrētais projekts. Iemetu interneta meklētājā uzvārdu kombinācijā ar vārdiem ģimene un Pāvilosta. Aizdomas apstiprinājās – dažādas krāsas žurnāli vēsta, ka deputātes mazdēls tur vasarās sērfo, meita un znots dzīvo, deputāte pie viņiem bieži ciemojas. Gatavā idille, ko nu pēkšņi apdraud pašas pārstāvētās partijas enerģētikas politika. Tā nu teorētiskam pārspriedumam par vēja parku politiku ir personisks emocionāls pamatojums.

Ar līdzīgu gadījumu sastapos pirms nu jau daudz vairākiem gadiem, rakstot par Baltezera krasta apbūvi. Vietējie bagātnieki, protams, negribēja, lai arī citi bagātnieki tur būvējas. Tā nu popdīva Olga Rajecka kopā ar savu draudziņu Artūru Priedi nodibināja biedrību «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» un cīnījās par brīnišķīgā Baltezera un savas personiskās dzīves telpas neaizskaramību. Toreiz Olgas draudziņš iesūdzēja mani tiesā, jo nodēvēju viņu par Baltezera Betmenu. Tiesu viņš zaudēja, bet vēlāk jau pats tika tiesāts par to, ka pieprasīja no citiem bagātniekiem naudu apmaiņā pret viņu būvatļauju neapstrīdēšanu.

Vēl tālākā vēsturē bija gadījums ar «Rīgas būvbiedrību», kuras padomē citi šeptmaņi ielika vienu no slavenajiem brāļiem diriģentiem – Imantu Kokaru, un pa visiem viņi mēģināja uz vecu Latvijas laika papīru pamata par velti dabūt brangu kumosu – Mežaparka apbūves teritoriju – 16 hektārus pie Ķīšezera. Nesanāca, un par šo gadījumu nu jau nelaiķa slavenības biogrāfijā, protams, rakstīts netiek. Jā, krekls tuvāks nekā svārki. Bet no malas izskatās pagalam neglīti.