Svētku dienu sistēma Latvijā būtu jāpārskata, atsakoties no darba dienu pārcelšanas un izvērtējot dubultās likmes atcelšanu darbam svētku dienās, «jo papildu brīvdienas ilgtermiņā strukturāli neietekmē strādājošo labbūtību». Šādu viedokli pauž domnīca «Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts LaSER». Ziņojumu par svētku dienu sistēmu Latvijā sagatavojusi Annemarija Apine.

Ziemassvētku jēga nemaz tik viegli nepakļaujas pelnītajam izpratnes dziļumam. Jo dažkārt nesanāk laika: svinības, svētki ar dāvanu pakām, saldumu kravām, spuldžu spožumiem, bumbuļiem, puzuriem, plaukšķenēm, petardēm, griliem – dzirkstoša karstvīna jundīta prieka ballītes. Nu, bet kā gan citādi? Viss pie lietas! Bet gribas arī, lai svēti, svinīgi, kad latvietis svin, nevis atzīmē ķeksi.

Gatavojot iepriekšējo laikraksta numuru, iekļuvu ziemas saulgriežu retrogrādajā laika cilpā. Joprojām nesaprotu, no kurienes tā viena liekā diena uzradās, bet uzradās, turklāt tikai man, un visnotaļ svarīgā dienā, kad dome lēma par atkārtotu uzticības izteikšanu novada mēram Egilam Helmanim. Sēde bija ceturtdien, bet avīzē rakstīts, ka iznākšanas dienā – tātad piektdien. Mana kļūda, mana vaina.

Liekuļi, pielīdēji, savtīguma tīkotāji bijuši un būs. Šī ļautiņu sērga ir veca kā pasaule. Līdzīgā kārtā rodas bezgala daudz situāciju, kuru eksistenci nodrošina obligāti klāt esošie divi – viens, kas brauc virsū, otrs, kas ļaujas. Jā, ir gadījumi, kad kādu cilvēku uzceļ slavas debesīs, bet viņš no šī goda kategoriski atsakās. Ir gadījumi, bet tādu nav daudz.