Latvijā ir daudz ģimeņu, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, taču sabiedrībā un lēmumu pieņēmēju vidū joprojām bieži pietrūkst izpratnes par to, kādus šķēršļus un grūtības šīm ģimenēm nākas pārvarēt sistēmas nepilnību dēļ. Tīnūžu pagasta iedzīvotāja un astoņus gadus vecās Elizabetes mamma Kete Prūse piekrita godīgi pastāstīt par savu ikdienu, audzinot meitu ar autismu. Intervijas laikā viņa neslēpj sašutumu par to, ka īpašo bērnu nākotne pēc skolas beigšanas bieži vien paliek gaisā karājamies, tāpēc sākusi to būvēt pati. Kete izveidojusi piemājas dārzu «Diļļoties», kur kopā ar meitu sēj, kopj un tirgo dažādus lauku labumus – zemenes, gurķus, tomātus un citus. Viņa cer, ka ar laiku dārziņš pāraugs sociālās uzņēmējdarbības platformā, kur darba vide tiks pielāgota katra spējām un darba ritmam, jo realitātē cilvēki ar īpašām vajadzībām darba tirgūt bieži vien paliek «aiz borta».

Tīnūžu pagasta «Kalnājos» saimnieko Silva Prūse, kura, pateicoties savas meitas Ketes Prūses iedvesmai, nu izbauda pavisam citādu dārza dzīvi. Agrāk viņa labprāt ravēja un saimniekoja, taču tagad dārzā ierīkotas augstās dobes un darbi vairs nav smagi – viss izdarāms pāris stundās nedēļā. Kā «OgreNet» stāsta Kete, tieši viņa pasviedusi mammai ideju par «ideālo pensionāra dārzu». Sākumā, protams, vajadzēja ieguldīt darbu un līdzekļus, taču tagad dārzs pārvērties par īstu prieka avotu. 

No 27. līdz 29. jūlijam Ventspilī norisinājās Latvijas čempionāts velo orientēšanās sprinta un vidējās distancēs. Šajās sacensībās teicamu sniegumu demonstrēja Ikšķiles sportisti, kuri kopumā izcīnīja sešas medaļas. Uzvarot abās distancēs, par divkārtēju Latvijas čempioni W17 grupā kļuva piecpadsmit gadu vecā Estere Dobule.

Pirms četriem mēnešiem Latvijā domubiedru grupa dibināja biedrību «Tiesiskums.lv», kas juridiskās palīdzības sniegšanai ir piesaistījusi pazīstamus advokātus, kura par galveno mērķi izvirzīja tiesiskuma un atbildības veicināšanu publiskās pārvaldes institūciju darbībā. Tiesību zinātņu doktors, praktizējošs zvērināts advokāts Artis Stucka «Ogres Vēstīm Visiem» norāda, ka gan viņu, gan citus kolēģus uztrauc Latvijā vairākas «ilgstoši notikušās nejēdzības» un tas, ka Latvijā līdz šim nav ieviesta ārzemēs ierastā prakse par kolektīvajām sūdzībām, kas paredz kolektīvi vērsties pret šādām bezjēdzībām. Tādēļ biedrība izveidojusi oficiālu portālu ar tādu pašu nosaukumu – «tiesiskums.lv», kurā līdz 1. oktobrim aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai uzņēmumu reģistrēties «prettiesiski iekasētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atgūšanai». Kā cilvēki ir saskārušies ar OIK maksājumiem savos rēķinos un vai patiešām viena mājsaimniecība vidēji varētu ar biedrības atbalstu atgūt turpat 2000 eiro – par to vaicājām vienam no biedrības piesaistītiem zvērinātiem advokātiem A. Stuckam.

Par attiecībām ar mākslīgo intelektu ir tapušas filmas un seriāli. Teiksiet – tās ir tikai filmas, tā ir tikai režisora, scenārija autora izdoma, fantāzija. Nē, mākslīgais intelekts vairs nav tikai tehnoloģiju pasaules parādība vai zinātniskās fantastikas rotaļlaukums. Aizvien biežāk tas ieņem vietu cilvēku ikdienā ne tikai kā noderīgs rīks, bet arī kā sarunu biedrs, padomdevējs, reizēm pat kā draugs. Un ir cilvēki, kuri uzticas mākslīgajam intelektam kā emocionālam atbalstam, plecam, uz kura izraudāties, – meklē padomus, sūdzas par skumjām, dalās priekos, gaida ikrīta novēlējumus. Šī tendence liek uzdot jautājumus par vientulību, uzticību un robežu nojaukšanu starp realitāti un virtuālo pasauli. Pie kā tas viss var novest?