SIA “Getliņi EKO” jau vairākus gadu desmitus apsaimnieko cieto sadzīves atkritumu poligonu “Getliņi”, kas ir viena no nozīmīgākajām atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras sastāvdaļām Latvijā. Tieši šeit nonāk BIO atkritumi un nešķirotie sadzīves atkritumi no Viduslatvijas reģiona, kā arī ievērojams apjoms citu atkritumu plūsmu. Aptuveni 100 ha lielajā poligonā ierīkotas atkritumu apglabāšanas šūnas, bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes komplekss, būvniecības atkritumu pārstrādes līnija, energobloks un pat tomātu un gurķu siltumnīcas, kuras sākotnēji radītas, lai būtu, kur likt saražoto enerģiju.

Par to, kā notiek atkritumu ceļš no iedzīvotāju konteineriem līdz šķirošanas līnijām, un kādi ir lielākie izaicinājumi, lai poligons būtu ilgtspējīgs, stāsta Anita Zagorska, SIA “Getliņi EKO” Vides pārvaldības daļas vadītājas vietniece.

No konteinera līdz rūpnīcai

Uz poligonu “Getliņi” apglabāšanai tiek nogādāti tie nešķirotie sadzīves atkritumi, kas nav piemēroti pārstrādei, no 10 pašvaldībām, kuras ietilpst Viduslatvijas reģionā. Kā skaidro Anita Zagorska, zaļo konteineru saturs vispirms tiek nogādāts uz atkritumu šķirošanas rūpnīcām, no kurām viena atrodas poligona teritorijā. Praksē tas nozīmē, ka automašīnas, kas savāc nešķirotos sadzīves atkritumus no iedzīvotājiem, brauc uz šķirošanas rūpnīcām, kurās atkritumus sagatavo apglabāšanai, proti, tiek atdalītas plūsmas, kas ir derīgas tālākai pārstrādei. Atšķirotie BIO atkritumi tiek nogādāti uz pārstrādes kompleksu, savukārt atkritumi, kas nav piemēroti otrreizējai pārstrādei, – uz atkritumu apglabāšanas šūnām.

Pagājušais gads poligona darbībā bija īpašs, jo noslēdzās nozīmīgs vēsturisks posms — tika pilnībā aizpildīts un slēgts atkritumu kalns. Tā teritorijā ietilpst 12 atkritumu apglabāšanas šūnas, kurās laika posmā no 2000. gadu sākuma līdz 2025. gadam tika apglabāti cietie nebīstamie atkritumi. Kopumā apglabāti aptuveni 12 miljoni tonnu atkritumu.

Atkritumu kalnu veido vairākas apglabāšanas šūnas — visas 12 šūnas ir aizpildītas un pārsegtas ar māla un komposta slāni. Pavasarī šajā teritorijā plānots uzsākt arī apzaļumošanas darbus.

Pašlaik atkritumi tiek nogādāti tā dēvētajā VIII šūnā, kas izbūvēta atbilstoši visām vides aizsardzības prasībām. Tās pamatnē uzlikts ģeosiets un māla slānis, kā arī ūdeni necaurlaidīgs plēves izklājums, kas aizsargāts ar ģeomembrānu – vairāku kārtu konstrukcija, kas paredzēta, lai pēc iespējas pasargātu apkārtējo vidi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem jebkurā poligonā ir lietus ūdeņi, kas, izsūcoties cauri atkritumiem, veido infiltrātu — piesārņotu šķidrumu. Getliņos infiltrāts tiek savākts, priekšattīrīts un pēc tam novadīts uz pilsētas kanalizācijas sistēmu.

Mīti un realitāte

Viens no biežāk dzirdētajiem mītiem sabiedrībā – ka cilvēku šķirotie atkritumi tāpat tiek sabērti vienā automašīnā. A.Zagorska skaidro, ka situācijas var būt dažādas. Ja, piemēram, dzeltenajā konteinerā ir iemests neatbilstošs saturs, šoferis šādu konteineru var nepieņemt. Tad tas tiek izvests citā maršrutā kā nešķirotie sadzīves atkritumi, un šī situācija atspoguļojas arī rēķinā. Pastāv arī gadījumi, kad viena un tā pati mašīna vienā dienā izved iepakojumu, bet nākamajā – nešķirotos sadzīves atkritumus. Retāk tiek izmantotas mašīnas ar nodalījumiem, kas ļauj vienlaikus izvest vairākus atkritumu veidus.

Tāpat nereti ir dzirdēts šāds viedoklis – ja nekas nemainīsies, mums drīz nāksies būvēt vēl vienus “Getliņus”. A.Zagorska skaidro, ka nepieciešamība pēc jauna atkritumu poligona pie noteiktiem apstākļiem tiešām var īstenoties. Ja iedomājamies, ka šādu objektu varētu būvēt kaimiņos, tad motivācija samazināt radīto atkritumu apjomu, tai skaitā šķirojot atkritumus, ir pavisam cita. Pašlaik poligonā “Getliņi” tiek izbūvēta nākamā atkritumu apglabāšanas šūna, un uzņēmumam ir vairāku gadu plāns darbībai uz priekšu. Tomēr teritorija ir ierobežota un iespējas to paplašināt ir minimālas.

Pēc noteikta laika var veikt apglabāto atkritumu atrakšanu — atkritumi tiek izrakti, pārsijāti un daļa materiālu tiek atdalīta tālākai izmantošanai. Pēc tam šajā vietā iespējams izbūvēt jaunu šūnu atbilstoši mūsdienu vides prasībām. Tieši šādā veidā rasta iespēja izbūvēt jaunās atkritumu apglabāšanas šūnas — atrokot vēl padomju laikā apglabātos atkritumus. Ja Latvijā būtu atkritumureģenerācijas rūpnīca, daļu no šiem un tagad saražotajiem atkritumiem varētu izmantot kurināmajā, iegūstot siltumu un elektrību, vienlaikus pagarinot esošo poligonu darbības ilgumu.

Izglītojoša pieredze

Uzņēmumā “Getliņi EKO” strādā aptuveni 150 darbinieku, daļa no tiem – Vides izglītības centrā, kas sniedz iespēju bez maksas apmeklēt ekskursiju atkritumu poligonā un savām acīm redzēt, kur nonāk atkritumi. Pagājušajā gadā šo iespēju izmantoja gandrīz 9 000 cilvēku. Notiek arī tematiski pasākumi, piemēram, nakts ekskursijas, Tomātu un gurķu festivāls.

No konteinera pie mājas līdz šķirošanas līnijām, biogāzes ražošanai un pat siltumnīcām, kur aug tomāti – katrs posms atgādina, ka atkritumi nekur nepazūd, tie vienkārši maina formu. Un tieši tāpēc šķirošana nav tikai pienākums vai ieradums – tā ir reāla iespēja samazināt piesārņojumu, taupīt resursus un pagarināt poligona mūžu. Jo mazāk nešķirotu atkritumu mēs atstājam “zaļajā konteinerā”, jo mazāka iespēja, ka nākotnē patiešām būs jāmeklē vieta vēl vieniem “Getliņiem”.

UZZIŅA

Kopumā 2025. gadā atkritumu poligonā “Getliņi” nonāca 328 364 tonnu atkritumu, bet apglabātas tika 118 169 tonnas jeb 36% no pieņemto atkritumu apjoma.

Salīdzinot ar 2024. gadu, apglabāto atkritumu apjoms attiecībā pret pieņemto atkritumu apjomu samazinājies par 10 %.

Uzņēmuma siltumnīcās 2025. gadā izaudzēti aptuveni 3 660 000 gurķu un 300 tonnu tomātu.

Kopumā pieņemto nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, krities par 24%

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments