Vienā pusē ir atkritumu apsaimniekotāji un vides zinātnieki, kas ieceri aizstāv racionālu apsvērumu un Eiropas Savienības prasību dēļ. Otrā – politiķi un demagogi, kas atkritumu koģenerāciju iztēlo kā uguns pielaišanu izgāztuvei, kuras dūmos mēs visi nomirsim. Tas nostiprina aizspriedumus. Taču patiesībā atkritumu koģenerācija ir videi ievērojami draudzīgāka nekā atkritumu kraušana milzu kaudzē. Par to, ka piesārņojums no gadu desmitos uzkrātā kalna nonāk apkārtējā vidē, tostarp ar gruntsūdeņiem arvien pietuvojas Daugavai, jau gadiem runā uzņēmums «Getliņi Eko», kas pieņem atkritumus no Rīgas un Pierīgas reģiona atkritumu apsaimniekotājiem.

Piesārņojums ceļā uz Daugavu

Getliņos nonāk puse no Latvijas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. «Ogres Vēstīm Visiem» sniegtajā skaidrojumā uzņēmums norāda, ka arī veco kalnu būtu iespējams pārrakt un pārvērst siltumā un elektrībā:

««Getliņu EKO» vecais atkritumu kalns, kurā noglabāti vairāk nekā 12 miljonu tonnu sadzīves atkritumu, izveidots vietā, kur jau no pagājušā gadsimta 70. gadiem bijusi viena no daudzajām Pierīgas neorganizētajām izgāztuvēm. Tā kā apvidus ir purvains, zem atkritumu kalna gadu gaitā izveidojies gruntsūdens piesārņojums, kas turpina izplatīties arī šodien, un tā virziens ir Daugava. Līdz ar to šī piesārņojuma samazināšana ir mūsu visu kopējā interese. Izveidojot «Getliņu EKO» teritorijā vai tās tuvumā atkritumu reģenerācijas iekārtu, būtu iespējams gan pilnībā likvidēt veco atkritumu kalnu, pārsijājot un novirzot pārstrādei derīgo, bet pārējo nododot reģenerācijai, gan novērst vai mazināt vēsturiskā piesārņojuma izplatību Daugavas virzienā, papildus reģenerācijas rezultātā iegūstot enerģiju, ko izmantot iedzīvotāju vajadzībām. Savukārt reģenerācijas laikā radītos izdedžus varētu izmantot kā resursus, piemēram, tos pārstrādājot celtniecības materiālos un atgriežot tautsaimniecībā.»

Taču, lai īstenotu dzīvē šādu atkritumu apsaimniekošanas veidu, ir nepieciešama politiska griba pieņemt nepopulārus lēmumus. Un pagaidām šādas gribas pietrūkst.

Situācija citur Eiropā un kaimiņos

Atkritumu pārstrāde enerģijā ir plaši izplatīta visā Eiropā, jo ir saimnieciski izdevīga darbība. Kopumā Eiropas Savienībā uzskaitītas 499 atkritumu reģenerācijas stacijas, un tas, neskaitot bīstamo atkritumu dedzinātavas. 2023. gadā enerģijā pārvērsts 101 miljons tonnu atkritumu. Tā liecina Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas CEWEP statistikas dati. Vidēji Eiropas Savienībā 27% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā. Latvijā šis rādītājs ir neadekvāti zems – tikai 3%. «Ogres Vēstis Visiem» par to jau rakstīja publikācijā «Atkritumu kalni jāpārvērš enerģijā». Katrai atkritumu plūsmai ir tehniski ierobežots atkārtotas pārstrādes un izmantošanas ciklu skaits. Un katrā pārstrādes ciklā ir neizbēgams noteikts otrreizējo izejmateriālu zaudējums neatbilstošas kvalitātes un pārstrādes procesa tehnoloģisko ierobežojumu dēļ. Attiecīgi šo atkritumu daļu var vai nu sadedzināt, vai krāmēt kaudzē.

Viduslatvijas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2024–2028 lasāms, ka arī Latvijas kaimiņvalstis uzrāda būtiski augstāku atkritumu reģenerācijas īpatsvaru – 43% Igaunijā un 26% Lietuvā. Tur šīs stacijas darbojas jau kopš 2013. gada un uzbūvētas, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus. Savukārt Latvija tikmēr turpinājusi krāmēt savu atkritumu Everestu.

Mazāk apglabāt, vairāk pārstrādāt

Politiski atkritumu apsaimniekošanā reģenerācija par nākamo prioritāti aiz šķirošanas ir pasludināta vairākkārt. Arī 2020. gadā. Ja toreiz pasludināšanai sekotu rīcība, šogad stacija jau darbotos. Taču tā joprojām ir tikai uz papīra divos konkurējošos projektos un ietekmes uz vidi procedūrā. To, ka atkritumu dedzinātava ir nepieciešama un tai nav saprātīgas alternatīvas, komentārā «Ogres Vēstīm Visiem» apstiprina uzņēmuma «Getliņi Eko» korporatīvās komunikācijas vadītājs Edgars Butāns:

«Eiropas Savienība savām dalībvalstīm ir noteikusi konkrētas prasības attiecībā uz atkritumu noglabāšanu poligonos un to samazināšanu, kas ir daļa no plašākiem atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas mērķiem. Saskaņā ar ES Padomes direktīvu (1999/31/EK) dalībvalstīm jāpanāk, ka līdz 2035. gadam poligonos var tikt noglabāti līdz 10% no sadzīves atkritumu apjoma. Lai tuvotos ES mērķu izpildei, «Getliņu EKO» ieskatā nepietiek tikai ar šķiroto atkritumu apjoma palielināšanu. Ir jāmeklē papildu alternatīvas, no kurām atkritumu reģenerācija (Waste-to-Energy) no vairākiem aspektiem ir visracionālākā, jo nodrošina iespēju ne tikai būtiski samazināt noglabājamo sadzīves atkritumu apjomu, bet arī rada ekonomiskus ieguvumus – atkritumu reģenerācijas rezultātā iegūt enerģiju, ko izmantot Viduslatvijas reģiona iedzīvotāju izmaksu par apkuri samazināšanai.»

Kā novērst pretestību un neuzticību

«Getliņu EKO» ieskatā finansiāli un juridiski reģenerācijas iekārtas izveidei un darbināšanai varētu būt vairākas formas. Tas varētu būt gan valstiska līmeņa objekts, taču tādā gadījumā valstij būtu jālemj par finansiāla atbalsta piešķiršanu, kas varētu būt visai sarežģīti. (Tajā skaitā politisku apsvērumu dēļ.) Iekārtas izveidei varētu piesaistīt ES fondus, taču pašlaik finansējums šādam nolūkam nav pieejams vai arī ir ierobežots. Kā viens no reālākajiem risinājumiem ir privātās publiskās partnerības modeļa izveide, bet arī tam būtu nepieciešami institucionāli lēmumi.

Līdz ar to privātā iniciatīva, ko šobrīd virza divi privāti uzņēmumi, ir reālākais risinājums. Jāatgādina, SIA «Gren Latvija» rosina būvēt dedzinātavu industriālā teritorijā Aconē, Salaspils novadā. Otrs – SIA «Vides resursu centrs» – pāris kilometrus attālāk, Ropažu novadā. Dabā tiks būvēts viens no abiem projektiem, ar nosacījumu, ka izturēs Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, pārliecinās iedzīvotājus par ieceres lietderību un galu galā saņems pašvaldības būvatļauju.

Viduslatvijas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2024–2028 uzņēmējiem sniegta šāda pamācība:

«Lai novērstu sabiedrības pretestību un neuzticību, svarīgi ir iekārtas plānošanas un izveides procesā no pašiem pirmsākumiem iesaistīt iedzīvotājus, nodrošinot atklātu komunikāciju un sniedzot informāciju par projekta mērķiem, priekšrocībām un riskiem. Ir jāizvērtē finanšu un juridiskie aspekti un iespējas apkārtējo kopienu iedzīvotājiem finansēt

dažādas sociālā atbalsta programmas vai nodrošināt individuālās finanšu kompensācijas. Iekārtas operatoram ir jāizvērtē iespēja tieši vai pastarpināti caur siltumapgādes pakalpojumu operatoru sniegt atbalstu siltumenerģijas iegādei ar samazinātu tarifu.»

Kā rāda pēdējo sabiedrisko apspriešanu rezultāti, pretestība un neuzticība šim videi draudzīgajam risinājumam saglabājas.

UZZIŅA

Atkritumu reģenerācijas process

Atvestais kurināmais materiāls tiek ievietots augstas temperatūras kamerā, kurā temperatūra sasniedz 1000–1100 grādu pēc Celsija.

Ražošanas procesā rodas siltumenerģija, ko izmanto tvaika ražošanai. Tvaiks tiek izmantots turbīnas piedziņai, kas savukārt griež elektroģeneratoru un ražo elektroenerģiju, ko tālāk nodod elektrotīklā.

Tāpat tvaiks tiek izmantots arī siltumenerģijas ražošanai, un tā tiek nodota centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Pēc reģenerācijas procesa elektromagnēts no izdedžiem atdala melnos metālus un nogādā tos metāllūžņu novietnē.

Modernas sistēmas notver piesārņojošās vielas, līdz minimumam samazinot emisijas. Vidē nonāk attīrītas dūmgāzes un tvaiks.

Koģenerācijas procesā radušos izdedžus var izmantot ceļu būvē, ēku pamatiem, bruģēšanai, atkritumu slāņu pārklāšanai poligonos, poligonu slēgšanai.

Avots: www.gren.com/lv

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments