Cēloņa sakni ne tuvu neskarot

Lai runātu, jāzina, kas ir kas. Loģisks nosacījums. Vēlēšanu aģitācija visu sajauc tā, ka cēloņi mainās ar sekām, pareizs solis tiek iestāstīts par aplamu un otrādi. Miglu sapūš interešu apstākļi. Vecie buki savu ievārīto piesien jaunajai koalīcijai, īpaši premjeram Andrim Kulbergam – kā nespēju daudzu gadu sastrādāto jezgu salabot pāris mēnešos. Moralizē, moralizē.

Jānis Domburs ironiski un kodolīgi: pietiek tikai kaut ko aizskart, tā sākas premjera Andra Kulberga graušanas sacensības. Ierunājās par NVO tēriņu neskaidrību, sākās ēšana, ieminējās izglītības ministre par dažiem labojumiem, viss teju nepareizs. Bijām arī paši pamanījuši jau labu laiku pirms, ka acīmredzami iedarbojies senais smejamais gabals par verbālām indevēm: nedod ēst, dod tikai parunāt!

Īpaši centīgs šai «arodā» rādās Juris Pūce, kas atkal modies attīstīt Latviju no «Attīstība Latvijai» (AL). Pēc programmas ierakstiem, kur vēl glītāku daiļrunību: «Mēs ticam Latvijai, kurā drošība rada pārliecību, ekonomika rada iespējas, zināšanas kļūst par galveno kapitālu un valsts uzticas cilvēkiem. Valsts uzdevums nav aizvietot cilvēku iniciatīvu, bet radīt vidi, kurā ikviens var īstenot savu potenciālu. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par vienu no konkurētspējīgākajām, drošākajām un labāk pārvaldītajām Eiropas valstīm.» Var tikpat dzejiski piemetināt, ka «…dvēsele no sapņa aiziet man bīstas, aiziet no visa, kas bijis tik īsts…». Ko tur atgādināt Pūcem par sava auto stāvvietas līkumiem, bet kālab atņemt cilvēkam viņa nopelnus, ja tādi bijuši? Labi, lai nu paliek!

Viss, ko iesāk Kulbergs, viņa sabiedrotie, ir labs atkošanās iemesls konkurentiem. Kā bijušajam skolotājam sāpīga ir izglītība. Visu tajā aptvert nav iespējams. Bet viena lieta AL sarakstā simpatizē un intriģē. Tāpēc, ka konkrēta, tāpēc, ka apvārdot nevarēs.. «Skolotāja profesijai jākļūst par vienu no pievilcīgākajām sabiedrībā. Nodrošināsim, ka pedagoga darba samaksa par vienu pilnu slodzi sasniedz vismaz 1,2 valstī noteiktās vidējās darba samaksas līmeni, vienlaikus stiprinot profesionālās pilnveides un karjeras izaugsmes iespējas.» Bet blefo arī: nu diez vai ar šo soli (kas vēl jāīsteno) skolotāja profesija kļūs par vienu «no pievilcīgākajām»… Pirmkārt, pēc šīs aritmētikas pedagoga alga (uz papīra) varētu sanākt ap 3350 eiro mēnesī. Otrkārt, profesijas prestižs, kad neviens no malas skolotāju nevarēs pasūtīt…, ir paaudžu jautājums: nupat taču skolotāju nosita (policists no darba brīvajā laikā).

Te izpeld liels jautājums JV! Jūs taču arī solījāt tos 120% no vidējās algas. Ministre Anda Čakša (JV) personīgi lielījās ar 3000 eiro skolotājam par vienu slodzi mēnesī! JV bija iespēja to izdarīt! Jo šīs partijas rokās atradās liela reālā vara, amati un resursi. Pūces AL par tādām iespējām – i nesapņot. Ar nozari nesenā pagātnē saistītā Evija Papule šoreiz, šķiet, objektīva, jo viņa jau nu gan zina drēbi: «Vēroju jezgu izglītībā, kuru būtībā ceļ... vieni un tie paši. Proti, tie, kas nu jau ilgi bijuši pie putras vārīšanas, sākot ar neprašām IZM, beidzot ar asociācijām, savienībām, NVO un arodbiedrībām. Ja katrs no tiem darītu savu darbu profesionāli savā atbildības jomā, būtu gan jēdzīgāka saruna, gan rezultāts bērniem. Tagad zem vai virs katra ir kāda politiskā interese, spēle, kur galvenais ir pakāpties uz cita, nogrūst citu. Šo visi pieņem un turpina kult tukšu par kvalitāti, demokrātiju un daudziem citiem gudriem vārdiem, bet tos, kas šajā nepiedalās, sauc par populistiem. Jautri? Galīgi ne. Spēlē nav reālas rūpes par skolotājiem un skolēniem.»

Sasmelt ūdeni šai koalīcijai pāris nedēļās līdz mācību gada sākumam nav vien absurds, bet ir arī apkaunojums muldēšanas mākslā. Tie domātie «pasākumiņi» ir vien dziļās cēloņu saknes apskrubināšana. Redzu 3 uzdevumus gada laikā, ko izdarīt var un vajag. Pirmais! Izstrādāt viegli saprotamu mācību saturu katrā mācību priekšmetā (bez jel kādiem standartiem!), lai skolotājs labi zinātu, kas viņam jāiemāca, lai skolēns labi zinātu, kas viņam būs jāzina, lai ne pirmajam, ne otrajam nebūtu bailēs jāzīlē, kas būs pārbaudes darbos, eksāmenos, centralizētajos eksāmenos, kuri nebūtu vajadzīgi vispār, jo skolas pašas spējīgas eksaminēt un labot darbus. Katrā priekšmetā labu un lētu mācību grāmatu! Otrais! Izbeigt nemitīgo skolotāja nerrošanu ar viņa kvalifikācijas apšaubīšanu un bezgalīgiem kursiem! Atcelt visus MK noteikumus, kas skolotāju a priori nostāda par mūžīgi aizdomās turamo, tādējādi graujot cieņu pret pedagogu un nobendējot profesijas prestižu! Trešais. Likvidēt šausmīgi uzpūsto štata vietu skaitu visos izglītības kantoros: IZM vien 224 vietas! Pārskatīt vajadzību pēc IKVD un skolu akreditācijām, jo ciet taču skolas aiztaisa ar visām akreditācijām! Ziņo, ka Dobelē būs tikai pamatskola… Teikt, ka prātam neaptverami, nozīmē nepateikt neko.

Citi raksti « LIEPIŅŠ VĒRO

Ziņas

Viedokļi

Lasāmgabali

Sadarbības materiāli