Īsais kurss ministrijas vēsturē
Jāatgādina, ka šīs ministrijas dibināšana notika Krišjāņa Kariņa otrās valdības veidošanas gaitā. Teorētiski ministrijas izveides mērķis bija lielāka uzmanības veltīšana klimata un enerģētiskās neatkarības jautājumiem, bet faktiski – tas bija politisks kompromiss, lai «Vienotībai» nodrošinātu pārliecinošu dominanci valdībā, neatņemot portfeli kādam no koalīcijas partneriem. Vēl labums bija tāds, ka pirms vēlēšanām solītais ministra amats tika nodrošināts partijas biedram Raimondam Čudaram, bet viņa biroja cilvēkiem – darbs. Protams, visas opozīcijā esošās partijas un arī plašāka publika šo koalīcijas sagudroto politisko kompromisu skarbi kritizēja. Klimata un enerģētikas jautājumi jau tobrīd pārklājās starp divām ministrijām. Viena bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Otra – Ekonomikas ministrija. Tagad tām piepulcējās vēl trešā. Ierēdniecība veselām nodaļām tika pārcelta no divām iepriekš nosauktajām ministrijām uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai kopā ar funkcijām nezaudētu savu lielisko abreviatūru VARAM, tika pārdēvēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Tādējādi tika panākts īslaicīgs miers koalīcijā un pilnīgs funkciju juceklis, atdalot vidi no dabas aizsardzības, dabu no rūpēm par klimatu. Vēja un saules parkus no kopējās valsts ekonomikas un tādā garā. Kurai ministrijai kas piekritīgs, putro paši ministri. Visai uzskatāmi tas izpaudās šopavasar, kad Viedās ministrijas Čudars apturēja pāris pašvaldību teritoriju plānojumus, jo pašvaldības tajos rūpējās par iedzīvotājiem vairāk nekā ārzemnieku vēja stabiem. Klimata ministrijas Melnis un viņa birojs bija, tā teikt, uz pauzes, jo rūpes par klimatu un vēja ģeneratoriem formāli bija viņam piekritīgas. Bet Čudars izpildīja šādu viltīgu gājienu, un tam vēl būs sekas, jo strīds ar pašvaldībām tagad caur Satversmes tiesu nāks mantojumā jaunajai koalīcijai.
Kariņa untums uz palikšanu
Kariņa otrā valdība krita, vietā nāca Siliņas valdība, un tā arī krita. Tagad pie varas ir Kulberga valdība un tie, kuri KEM izveidi savulaik bargi kritizēja. Varētu domāt, ka tagad priekšvēlēšanu gaisotnē partijas ar entuziasmu atbalstīs opozīcijā atstātās Šlesera partijas ierosinājumu klapēt to politiskā kompromisa bodīti ciet – likvidēt KEM, pārdalot no VARAM un Ekonomikas ministrijas atdalītās funkcijas tām atpakaļ. Taču nekā. Iespējams, tādēļ, ka tā būtu pārāk liela čakarēšanās četru mēnešu dēļ. Atkal nāktos gudrot jaunu proporciju amatu sadalē, bet Kulberga valdībai atvēlēts laiks tikai līdz Saeimas vēlēšanām. Tāpēc zaļzemnieki, Nacionālā apvienība un «Apvienotais saraksts» iestājās pret KEM likvidāciju, ko teorētiski paši uzskata par nepieciešamu.
Vēl pirms dažām dienām valsts radio ēterā šādu partijas nostāju apstiprināja finanšu ministrs Māris Kučinskis. KEM izveidi viņš nodēvēja par tā laika premjera Kariņa untumu. Bet lai ministriju likvidētu, laika esot par maz. Arī Nacionālās apvienības vadītāja – izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone – ir kritiski izteikusies par šīs ministrijas pastāvēšanu, bet tagad tā sanācis, ka pašiem šī ministrija jāvada. Un kā tad lai balso pret saviem posteņiem un amatiem.
Likumprojekts noraidīts
Saeimas dienaskārtībā likumprojektu «Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā» opozīcija centās iedabūt 11. jūnija sēdē. Nacionāļi un «Apvienotais saraksts» atturējās, zaļzemnieki atturējās vai pat balsoja pret. Attiecīgi tas pat līdz atbildīgajai komisijai pagaidām nenonāks.
Ko tad likumprojekts paredzēja. Pirmkārt, izslēgt no likuma 5. daļas, kas nosaka Ministru kabineta sastāvu, 7.¹ punktu par tāda klimata un enerģētikas ministra būšanu valdībā. Kā arī papildināt pārejas noteikumus ar šādu nosacījumu: «Klimata un enerģētikas ministrijas kompetenci enerģētikas jomā pārņem Ekonomikas ministrija, bet klimata politikas jomā – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.» Respektīvi, viss būtu kā agrāk. Tikai tas VARAM nosaukums kļūtu vēl nesakarīgāks. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka
«Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izveide 2023. gadā nav attaisnojusi uz to liktās cerības un nav sasniegusi izvirzītos stratēģiskos mērķus. Praksē ir apstiprinājies, ka atsevišķas ministrijas izveide bija politiski nepamatots lēmums, kas nav sniedzis lietderīgu rezultātu valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanā». Tagad, pēc likumprojekta noraidīšanas, iesniedzēji Saeimā, principā, var turpināt nodarboties ar to pašu, ko iepriekšējās valdībās – bārties par nesaimnieciskumu un uzpūstu valsts pārvaldi, kas vismaz daļēji atbilst patiesībai.
Klimatam ne silts, ne auksts
Te vietā atgādināt par tādu senu ieceri, kā mazo institūciju reorganizācija valsts birokrātijas un tēriņu mazināšanai. No pārdesmit mazām iestādēm daudzu gadu laikā izdevās likvidēt tikai dažas, jo katra no tām valdību no valdības izmisīgi cīnās par pastāvēšanu un atrod brīnišķīgus argumentus, kādēļ tām obligāti jāfunkcionē kā atsevišķām iestādēm ar direktoru, apkopēju un – pats galvenais – budžetu un štata vietām. Līdzīga situācija tagad ir ar KEM nelikvidēšanu. Turklāt arī saistītās nozares, ko pārrauga KEM, tagad raizējas par iespējamo ministrijas reorganizāciju, jo objektīvi bauda lielāku uzmanību nekā iepriekš, – elektroauto lobisti, vēja parku būvētāji, arī dažādu klimata projektu sacerētāji. Tagad ministrs runā par nozarēm svarīgiem jautājumiem, nevis tikai kāda departamenta direktors.
Vai pašam klimatam ir no svara, ka Latvijā pastāv tāda speciāla Klimata ministrija, maz ticams. Taču biedrība «Pasaules dabas fonds» uzskata, ka tas ir labi, ka viena institūcija pārvalda klimata mērķu īstenošanu. Līdzīgi arī Latvijas Vēja enerģijas asociācija izplatījusi publiskus paziņojumus KEM atbalstam:
«Pašlaik nozarē ir sajūta, ka vēja enerģijas attīstība Latvijā beidzot ir sākusies, notiek virzība arī uz atkrastes vēja projektu īstenošanu, pakāpeniski ir radīta ārvalstu investoru paļāvība uz esošo enerģētikas politiku, tādēļ šajā brīdī likvidēt kvalitatīvi strādājošu institūciju būtu aplami.» Tas nozīmē, ka ministrijas saglabāšanai ir arī formāla nozaru organizāciju svētība.
Ar ko ministrija nodarbosies turpmākajos četros mēnešos, kas pēc valdības apstiprināšanas un opozīcijas likumprojekta noraidīšanas Saeimā tai ir garantēti, savu veicamo darbu sarakstā apkopojis klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs. Kā jau premjers prasīja trīs svarīgākās lietas, tās ir: enerģētikas infrastruktūras drošība, gatavība nākamajai apkures sezonai un uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju un nodrošinātu valsts noturību pret dažādiem ārējiem satricinājumiem.
Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments
