Valdībai meklējot iespējas izdevumu samazināšanai, būs jāpārskata arī juceklīgā izdienas pensiju sistēma. Atsevišķām profesiju un amatu kategorijām tā piešķir privilēģijas – būtiski agrāku pensionēšanās iespēju un lielākus ienākumus. Laikraksta aptaujātās Ogres novada senioru organizācijas piekrīt, ka šī sistēma ir jāmaina. Parastie mirstīgie pensijā var doties tikai no 65 gadiem. Daudzi vārda tiešā nozīmē strādā līdz kapa malai, pelnīto atpūtu šai saulē tā arī neizbaudījuši. Tikmēr KNAB grāmatvedis, prokurors vai, piemēram, dzelzceļnieks – pensiju nez kādēļ var saņemt jau no 50 gadiem. Viņš tiklab var turpināt strādāt un dzīvot, cepuri kuldams, daudz labāk nekā pārējie. Tas nav taisnīgi. Vienlaikus ir arī tādas profesijas un amati, kuros fiziskā un psiholoģiskā slodze, kā arī apdraudējuma līmenis ir tādi, ka cilvēks objektīvi nevar tik ilgus gadus strādāt. Sistēma jāmaina ļoti izsvērti.

Jā, to, ka mūzika ir Dieva valoda, zinām. Tajā krāsu, nokrāsu, jūtu, sirds pārdzīvojumu bezgalība un dziļumu atvari tiekas. Kur dažādu ļaužu uztverēs vienojošais visiem varētu būt sen zināmais – mūzika ir dvēseles ārsts. Kāds to varbūt pasaka labāk: «Mūzika apgaro visu pasauli, dod dvēselei spārnus, veicina iztēles lidojumu; mūzika atdzīvina un iepriecina visu eksistējošo... To var nosaukt par visa skaistā un cildenā iemiesojumu.»

Aizvadīto divu nedēļu laikā no malu malām no visas Latvijas ikgadējā svētceļojumā uz Aglonu devušies neskaitāmi ticīgie. Kā mums stāsta Ogres un Salaspils katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs, svētceļnieku rindās no mūsu novada līdzās katoļiem plecu pie pleca ceļā devās arī daudzi luterāņi. Priesteri priecē tas, ka šogad grupā no Ogres un Salaspils pieteicās teju 110 svētceļnieku, no kuriem Aglonas svētkos plāno piedalīties ap 90 ticīgo. Īpaši gandarīts viņš ir par lielo jauniešu skaitu, kas šogad piekrituši kopā iet daudzos kilometrus.

Ikšķilē aizvadītajā nedēļas nogalē, 9. augustā, notika kārtējais politiski represēto personu salidojums. Šogad viņi kopīgi sanāca jau 26.reizi. Tajā piedalījās gan Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, gan citas valsts amatpersonas, kā arī politiski represētie un viņu ģimenes, lai kopīgi atcerētos un dalītos atmiņās par ciešanām, kuras piedzīvojusi Latvijas tauta.

Ja agrāk, tiekoties ar kaimiņiem un radiem, latvieši nereti apsprieda laikapstākļus, tad šobrīd viena no aktuālākajām tēmām pie tējas tases vai žoga ir Spānijas kailgliemežu izplatība un apkarošana. «Nu, kā tu cīnies ar spāņiem?» man jautāja paziņa, kuru nejauši sastapu uz ielas. Manu dārzu šie radījumi, par laimi, apsēduši nav, taču pieredzes stāstus pavisam neilgā laika posmā esmu dzirdējusi vairāk, nekā vajag. Tie kļuvuši par pamatīgu sērgu un ne par velti iekļauti Eiropas 100 visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Diemžēl arī Ogres novada iedzīvotāji no tiem nav pasargāti.