Diskusijā piedalījās Ogres novada pašvaldības Bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas vadītāja Mirdza Strelča, Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs, Pašvaldības policijas pārstāvis Agnis Siliņš un jaunatnes lietu speciāliste Dace Veiliņa. Sēdes tēma izvēlēta, ņemot vērā iedzīvotāju iesūtītos jautājumus un novērojumus.

Padomes pārstāvji atzina, ka vasarā bērniem un jauniešiem ir vairāk brīvā laika, lielāka patstāvība, tādēļ vienlaikus pieaug arī dažādi riski. Viens no tiem – vietās, kur pulcējas jaunieši (skeitparki, rotaļu laukumi, parki, citas publiskas vietas), nereti lieto alkoholu un citas vielas. Pašvaldības policijas pārstāvis norāda, ka šīs vietas ir zināmas un ietvertas ikdienas patrulēšanā, īpaša uzmanība tām tiek pievērsta arī vasarā. Pārraudzīt situāciju palīdz arī pilsētā izvietotās videonovērošanas kameras.

Par vardarbību var ziņot anonīmi

Runājot par vardarbību ģimenē, Mirdza Strelča uzsver, ka tās novēršana ir visas sabiedrības atbildība un savlaicīga rīcība var palīdzēt nepieļaut nopietnākas sekas. Par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem vai vardarbību iespējams ziņot Pašvaldības policijai, Valsts policijai, Sociālajam dienestam, bāriņtiesai, kā arī anonīmi Bērnu aizsardzības centra mājaslapā. Ziņot var ikviens – vecāki, skolotāji, kaimiņi, speciālisti vai pats bērns, ja viņš jūtas apdraudēts.

Igors Grigorjevs skaidro, ka arī pedagogiem ir pienākums ziņot par iespējamu vardarbību pret bērnu. Agrāk ziņojumu bijis mazāk, bet to skaits pakāpeniski pieaugot. Viņaprāt, tas neliecina par vardarbības pieaugumu sabiedrībā, bet gan par lielāku izpratni un gatavību rīkoties, ko veicinājusi anonīmā ziņošana un skaidrāki rīcības algoritmi. Novada skolās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta drošas un atbalstošas vides veidošanai – labbūtība un drošība jau divus gadus ir viena no Izglītības pārvaldes prioritātēm. Grigorjevs uzsver, ka skolai jābūt vietai, kur bērns jūtas droši un zina, pie kā vērsties pēc palīdzības. Viņš piebilst, ka valsts finansējums vardarbības mazināšanai šogad izmantots, izglītojot skolu vadības komandas par nevardarbīgu komunikāciju, tomēr svarīgākais mērķis – panākt reālas pārmaiņas bērnu uzvedībā un savstarpējās attiecībās.

Drošība uz ūdens, mājās, uz ielas

Runājot par bērnu drošību vasarā, Agnis Siliņš atgādina, ka mācību gada beigās klases audzinātāji instruē skolēnus par dažādiem drošības jautājumiem vasarā, bērni parakstās, ka ar tiem ir iepazinušies. Tuvojoties vasaras sezonai, Siliņš atgādina par drošību pie ūdens – bērni nedrīkst palikt bez pieaugušo uzraudzības, bet bērniem līdz 12 gadu vecumam laivā obligāti jālieto glābšanas veste.

Diskusijā tika pārrunāts arī jautājums par bērnu atstāšanu bez pieaugušo uzraudzības. Lai gan normatīvie akti nosaka, ka no 7 gadu vecuma bērns drīkst atrasties mājās viens, speciālisti uzsver – vecākiem jāvērtē arī bērna briedums un spēja rīkoties dažādās situācijās. Vasarā līdzīgas situācijas bieži novērojamas arī publiskos pasākumos, kur nepilngadīgie vēlu vakaros atrodas vieni. Siliņš atgādina, ka bērns bez pieaugušā uzraudzības ārpus mājām no septiņu gadu vecuma drīkst atrasties laikā no plkst. 6 līdz 22. Pārkāpumu gadījumā iedzīvotāji aicināti ziņot policijai uz vienoto tālruni 112 vai Ogres novada Pašvaldības policijas dežūrdaļā pa tālruni 65047100.

Diskusijā tika apspriesta arī bērnu un jauniešu drošība satiksmē, īpašu uzmanību pievēršot elektroskrejriteņu un velosipēdu izmantošanai. Agnis Siliņš atgādina, ka ar elektroskrejriteni drīkst pārvietoties no 14 gadu vecuma un nepieciešama velosipēda vadītāja apliecība, jālieto aizsargķivere un jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi. Satiksmes drošības nolūkos pie skolām Ogrē regulāri dežurē policijas ekipāžas, kas palīdz disciplinēt satiksmes dalībniekus un uzlabot drošību.

Par kaitīgo vielu lietošanu

Sanāksmē tika runāts arī par elektronisko cigarešu, alkohola un citu atkarību izraisošu vielu lietošanu skolēnu vidū. Igors Grigorjevs norāda, ka trīs normatīvie dokumenti – pamatizglītības standarts, drošības noteikumi skolās un audzināšanas vadlīnijas – paredz izglītības iestādēm savās programmās iekļaut apmācības par drošības riskiem un izglītojošus pasākumus par atkarību izraisošo vielu lietošanas riskiem. To, kādā tieši veidā ar šīm problēmām skolā strādā, lemj pati skola, par konkrētiem preventīviem pasākumiem var lemt arī skolas padomē.

Uzmanība pievērsta arī bērnu un jauniešu emocionālajai veselībai – depresijai, trauksmei, mobingam un citām problēmām. Mirdza Strelča skaidro, ka gadījumos, kad pusaudzis nonāk speciālistu redzeslokā, tiek izvērtēta situācija ģimenē un piedāvāts nepieciešamais atbalsts – sociālie pakalpojumi, mentori, psiholoģiskā palīdzība un citas iespējas. Vienlaikus viens no lielākajiem izaicinājumiem joprojām ir psihologu un atbalsta speciālistu pieejamība skolās. Igors Grigorjevs norāda, ka no septembra jaunais modelis «Programma skolā» paredz lielāku bērnu skaitu uz vienu speciālistu. No sākotnēji plānotajiem 600 līdz 800 bērniem, turklāt valsts segs tikai 70% no atbalsta personāla finansējuma. Ogres novadā tas varētu nozīmēt aptuveni 90 tūkstošu eiro samazinājumu mēnesī. Izglītības pārvalde gatavo priekšlikumus, lai šo atbalstu saglabātu vismaz esošajā līmenī.

Sanāksmē uzmanība tika pievērsta arī bērnu un jauniešu drošībai digitālajā vidē, jo bērni arvien vairāk laika pavada internetā un sociālajos tīklos, taču vecākiem bieži trūkst informācijas par iespējamiem riskiem. Lai ģimenes labāk sasniegtu praktiska informācija par drošību internetā un bērnu digitālajiem paradumiem, tika rosināts aktīvāk izmantot e-klasi un citus saziņas kanālus.

Atbalsts jauniešiem, kuri nemācās

Runājot par Ogres Jauniešu mājas darbu, jaunatnes lietu speciāliste Dace Veiliņa uzsver, ka tās mērķis ir ne tikai organizēt pasākumus, bet radīt vidi, kur jaunieši var iesaistīties, iegūt pieredzi un justies piederīgi. Jaunieši tiek iesaistīti arī pasākumu plānošanā un organizēšanā, mācoties uzņemties atbildību. Vienlaikus viens no lielākajiem izaicinājumiem ir sasniegt jauniešus, kuri nav aktīvi vai vairāk laika pavada uz ielas. Viņa uzsvēra, ka jaunatnes darbā svarīga ir ne tikai aktivitāšu organizēšana, bet arī attiecību veidošana un atbalsta sniegšana.

Runājot par tā sauktajiem NEET jauniešiem (nemācās, nestrādā, bieži nonāk sociālās atstumtības vai paaugstināta riska situācijās), Igors Grigorjevs kā vienu no būtiskākajiem atbalsta instrumentiem min programmu «Proti un Dari». Tās mērķis ir palīdzēt jauniešiem atgriezties aktīvā dzīvē. Programmas ietvaros katram jaunietim tiek sagatavots individuāls atbalsta plāns, piedāvājot mentora palīdzību, profesionālās apmācības, kursus, sociālo atbalstu un iespēju pakāpeniski iesaistīties mācībās vai darba vidē. Diskusijā tika atzīts, ka īpaši svarīgi ir jaunieti sasniegt savlaicīgi, pirms viņš pilnībā attālinās no izglītības vai sabiedriskās dzīves.

Diskusijas laikā tika uzsvērts, ka bērnu un jauniešu drošība vasarā nav saistīta tikai ar kontroli un aizliegumiem – tikpat svarīgi ir nodrošināt iespējas brīvo laiku pavadīt saturīgi un jēgpilni. Šovasar Ogres pašvaldība atbalstījusi 8 vasaras nometnes un 13 neformālās izglītības aktivitātes, kurās plānots iesaistīt vairāk nekā 200 bērnu nometnēs un gandrīz 1800 bērnu un jauniešu dažādās neformālajās nodarbībās. Šim mērķim finansējums šogad palielināts no 20 000 līdz 30 000 eiro. Bērniem un jauniešiem būs pieejamas arī vasaras nodarbinātības programmas, brīvprātīgā darba iespējas, aktivitātes Jauniešu mājā un interešu izglītības nodarbības. Grigorjevs aicina vecākus un jauniešus izmantot platformu arpusklase.lv, kur vienuviet apkopota informācija par nometnēm, pulciņiem, brīvā laika aktivitātēm un citām iespējām.

Ogrēnieši aicināti iesaistīties aktīvāk

Iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Guntis Zīlis uzsver, ka padomes galvenais uzdevums ir kļūt par saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību, palīdzot iedzīvotāju problēmām un priekšlikumiem nonākt līdz lēmumu pieņēmējiem. Viņš vērš uzmanību uz to, ka padome darbojas salīdzinoši nesen un tās darba process vēl turpinās. Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību un apzinātu aktuālākos jautājumus, padome organizē sanāksmes – tematiskas publiskās diskusijas par iedzīvotājiem svarīgām tēmām, piemēram, infrastruktūru, sporta attīstību, budžeta prioritātēm un bērnu un jauniešu drošību, uz kurām aicināti attiecīgo jomu speciālisti un pašvaldības pārstāvji. Padomes pārstāvji regulāri piedalās pilsētas pasākumos, kur klātienē uzrunā iedzīvotājus, apkopo viņu ierosinājumus un aktualitātes, kā arī katru pirmdienu no plkst. 17 līdz 19 Ogres Kultūras centrā nodrošina individuālas tikšanās un konsultācijas. Priekšlikumi tiek apkopoti arī no sociālajiem tīkliem, e-pastiem un citām saziņas platformām. Pēc Zīļa teiktā, būtiski ir ne tikai uzklausīt cilvēkus, bet identificēt problēmas, kas skar lielāku sabiedrības daļu un var ietekmēt pašvaldības prioritātes, tostarp budžeta plānošanu. Viņš norāda, ka līdz šim iedzīvotāji Ogrē visbiežāk aktualizējuši infrastruktūras jautājumus – ceļu stāvokli, satiksmes organizāciju, apgaismojumu un publiskās vides kvalitāti. Tomēr aizvien lielāka nozīme ir arī sociālajiem jautājumiem un sabiedrības iesaistei. Nākotnē ir iecere padomes sēdes translēt digitālajā vidē, lai sasniegtu plašāku auditoriju. Guntis Zīlis uzsver, ka padomes darbības jēga ir iedrošināt cilvēkus iesaistīties un gūt pārliecību, ka pārmaiņas ir iespējamas.