Ja kāds piedāvātu nopirkt svaigu gaisu pudelēs, mēs, visticamāk, pasmaidītu un atteiktos. Tomēr, ja tādu vai līdzīgu ideju pasniedz ar nelielu noslēpumainības un fantāzijas piedevu, pēkšņi tā vairs nešķiet absurda. Tieši tāpat ir ar zemes gabaliem uz Mēness. Ja ar līmlenti pie sienas pielīmētu banānu pārdod kā konceptuālu mākslas darbu par 6,2 miljoniem dolāru, tad doma par īpašumu uz Mēness vairs nešķiet ģeķība. Un jāatzīst – tas ir lielisks stāsts, ko pasniegt draugiem pie vakariņu galda. Jo ne katrs var lepni paziņot: «Es esmu zemes īpašnieks! Tikai ne uz šīs planētas.»

Ja kāds būtu teicis, ka tā notiks, nudien, neticētu. Tā parasti iesāk stāstījumu, lai raksturotu neikdienišķu, varbūt pat neticamu atgadījumu virkni. Nebūšu oriģināla. Arī man stāstāmais jāiesāk tieši tādiem vārdiem. Sākšu iztālēm! Kā dzīvē notiek, nomira mans eksvīrs. Sen jau viņam bija cita ģimene tāpat kā man. Katram sava dzīve, viens otra dzīvē nejaucāmies. Pat attālināti ne. Toties abiem – kopīgi bērni. Pieauguši. Bet arī bērnu dzīvē viņš nebija klātesošs. Par to runājot, varētu izmantot emocionāli ietilpīgo partikulu diemžēl, bet es atļaušos teikt, ka tā vienkārši notiek.

Ogrēniete Ināra Skuja skaistuma konkursā «Grandma Latvija 2025» ieguva titulu «Radošums». Konkursa fināliste teic, ka pieredze šajā konkursā bijusi nenovērtējama un laiks kopš aprīļa paskrējis «vienā elpas vilcienā». Konkurss Latvijā risinājās piecās kārtās, kur 13 omes apliecināja savu radošumu, viesmīlību, tradīciju kopšanas mākslu un vēl daudzas dažādas prasmes. 8. novembrī Cesvaines pilī notika galvenā kronēšanas ceremonija un par «Grandma Latvija 2025» tika kronēta Marika Šķēle no Cesvaines. Ināra Skuja ikdienā strādā Ogres PII «Riekstiņš», kur uzņēmīgā ome pilda vadītājas pienākumus. Dzīvē izaudzinājusi trīs bērnus un šobrīd nenogurstoši atbalsta četru mazbērnu izaugsmi. Aicinājām uz sarunu Ināru, lai ieklausītos viņas dzīves gudrībā un drosmīgajos lēmumos, kas aizveduši viņu pie arvien jauniem izaicinājumiem.

Paša pieņemtie lēmumi vienmēr ir visstiprākie, saka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Kārlis Žols, stāstot, cik svarīgi pie ticības nonākt pa savu unikālo ceļu. Kārļa darba gaitas baznīcā vedušas tuvu un tālu – kalpošanu uzsācis Rīgas Lutera un Ikšķiles draudzēs, tad devies gūt pieredzi uz ārvalstīm un daudzus gadus nostrādājis baznīcās ASV. Pēc atgriešanās Latvijā krietnu laiku darbojies arī kā pedagogs Ogres Mūzikas un mākslas skolā. Nu Kārlim Žolam priekšā jauns dzīves un garīgais izaicinājums – šī gada pavasarī viņš ievēlēts par Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē arhibīskapu. Par jaunajiem pienākumiem, mācītāja ikdienu un daudz ko citu – mūsu sarunā.

Vai viņa kļuva slavena pret savu gribu? Vai varēja iedomāties, ka būs zināma vēl gandrīz 100 gadu pēc tam, kad viņas cēlais profils pirmoreiz parādījās uz sudraba pieclatnieka? Uz naudas zīmēm un monētām pieņemts attēlot slavenus, valstij nozīmīgus cilvēkus, bet mums, latviešiem, viszināmākā monēta aizvien ir sudraba pieclatnieks ar tautumeitu. Ar Zelmu Braueri. Kas viņa bija un kāpēc kļuva par neoficiālo Latvijas simbolu?