Ir lomas, kas aktierim pielīp kā pirtsslotas lapa pat tad, ja viņš pats, iespējams, labprāt no tām atbrīvotos. Britu aktierim Deividam Sušē šāda loma neapšaubāmi ir rakstnieces Agatas Kristi radītais slepkavību izmeklētājs Erkils Puaro – šķietami augstprātīgs, ekscentrisks, izsmalcināts un lepns par savām pelēkajām smadzeņu šūniņām. Vienlaikus manierīgs, neliela auguma, apaļīgs, pedantiski sakopts vīrs ar perfekti ievaskotām ūsām. Gan jau psihologi un psihoterapeiti atrastu bērnības traumas, kas Puaro moka. Taču mums, skatītājiem, tieši nepilnības viņu padara neatkārtojamu, lai arī kaitinošu. 

Pavasara pieteikums rudens ražai ir ābeles ziedu spēks. Vien vajadzīgs bites pieskāriens. Bites-apputeksnētājas. Vācot saldo nektāru, tā dod brieduma cerību ābeles ziedu klēpim. Tāda, apaugļota un pilna ābolēniem, ābele apliecina pavasara vēsti, ka skaistums tiecas pēc realizācijas un noderīguma. Gluži kā cilvēks – iepinot dzīvi citu cilvēku takās, celiņos, mijiedarbojoties ar tiem, ievibrē arī savu spēku. Kad iedūcas mūsu katra iekšējā bite, dūc ne tikai viena ābele, dūc kopīgais ābeļdārzs. Tad ir skaisti. Liegi. Ar mīlestību.

Ogres novada pašvaldības domes komiteju sēdes 11. jūnijā deputātiem neaizņēma daudz laika – nepilnas divas stundas. Sākums pat bija mīlīgs: opozīcijas deputāts Mariss Martinsons sēdes vadītājam, domes priekšsēdētājam Andrim Kraujam, veltīja lielu paldies par jauktā kora «Ikšķile» jaunajiem tērpiem, ar kuriem koris uzstājās starptautiskajā koru konkursā Krakovā, Polijā. Tomēr bija maldīgi paļauties, ka arī turpmāk viss noritēs tikpat jauki.

Visa pasaulīte zied. Zem ābeles balts klājiens. Vainaga burvīgais kupols iekārtojies zālienā pie koka saknēm un tapis par aizgājušās godības spoguļattēlu. Naktis siltas un baltas, tumsa kā nokaunējusies – nenāk tuvumā. Skaistais, līksmais un arī smeldzīgais pirmsjāņu laiks. Saulgrieži sākuši griezties un dienas kāpt kalna galiņā, no kurienes – «tad skanēja, tad dimdēja līgo, līgo!».

• Tevi sāk interesēt dzintara rotas, un tu tās pērc. Un pat nēsā. Un nekaunies par to. Kaut jaunībā dzintars uzdzina šermuļus – vecmodīga tantuku mode, krelles un brošas, fui!

• Tev ir kaķis. Tu ar viņu sarunājies. Un konsultējies. Un pat klausi viņu.

• Tu piestaigā uz kapiem. Ne pārāk bieži, toties saproti, ka… velk. Dzimtas balss. Vai neizbēgamības sajūta. Jo mēs visi nomirsim.