Ogres novada pašvaldība šogad rīkoja konkursu «Sakrālā mantojuma celtņu saglabāšana Ogres novadā», lai atbalstītu vietējo dievnamu celtņu uzturēšanu un saglabāšanu. Konkursa otrajā kārtā tika saņemti trīs pieteikumi, kurus izvērtēja komisija. Finansējums piešķirts Suntažu luteriskajai baznīcai, Tomes baznīcai un Jumpravas Sv. Jāņa baznīcai. Pamatojoties uz Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas Aijas Romanovskas sniegto informāciju un spēkā esošajiem saistošajiem noteikumiem, Ogres novada pašvaldības dome nolēma apstiprināt komisijas izvirzītos projektus. Kopējais no pašvaldības budžeta piešķirtais finansējums ir 6385,08 eiro. Tas palīdzēs saglabāt nozīmīgus kultūras un vēsturiskā mantojuma objektus, vienlaikus stiprinot novada identitāti un kultūras dzīvi.

Laikam jau esmu cilvēks, kas ļaunu prātu tur ilgi. Ne atriebības dēļ, vienkārši tāpēc, ka dažas lietas neaizmirstas. Arī šo notikumu atceros šodien – pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem. Protams, ne katru nedēļu, ne katru mēnesi, pat ne katru gadu. Bet ikreiz, kad sabiedrībā uzvirmo diskusijas par veselības aprūpi, ārstu kļūdām vai kad mediķu vārdi tiek pateikti kā spriedums, nevis kā skaidrojums, tas atdzīvojas manī no jauna. Šī ir mana, kā politiķiem patīk teikt, refleksija. Un tā man joprojām liek domāt par atbildību. Bet varbūt es vienkārši gribu to izstāstīt.

Ikšķiles Tautas namā šoruden iemirdzas īpaša gaisma – radošo darbu izstādē «Zvaigžņu dārzā» apvienojas gleznotājas Laumas Palmbahas un metāla mākslinieka Dionisija Miončinska darbi. Izstāde tapusi, iedvesmojoties no Austrālijas aborigēnu mākslinieces Emilijas Kamas daiļrades, kura savulaik caur krāsām un rakstiem atklāja zemes un sievišķās enerģijas neredzamos slāņus.

Ogres novada Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas «Saiva» meistares gatavojas savas 65 gadu jubilejas izstādes «Saiva krāsu virpulī» atklāšanai. Ikviens apmeklētājs pats varēs novērtēt rokdarbnieču pēdējo gadu veikumu, kur mūsdienīgais savijas kopā ar tradicionālajām, vairāk nekā pusgadsimtu uzkrātajām prasmēm.

Latvijā nāvessodu no Krimināllikuma izslēdza tikai 2011. gadā, bet faktiski nāvessodam punkts tika pielikts 1996. gada 24. septembrī, kad toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasludināja moratoriju nāvessoda izpildei. Visskaļākais gadījums, kad nāvessodu piesprieda nevainīgam cilvēkam Latvijā, izskanēja pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā. Septiņus mēnešus Zigurds Dreimanis gaidīja savas dzīves beigas nāvinieku kamerā.