Tā saka antīko zinātņu doktore, konservatīvās domas portāla «Telos» galvenā redaktore Agnese Irbe, atbildot uz jautājumu, vai medija saturā ir vieta arī reliģiska satura informācijai. Saruna notika raidieraksta «Virtuves sarunas» 14. sērijas ietvaros. Šos raidierakstus var noskatīties «YouTube» kanālā, un visbiežāk tajos jautājumus sarunu biedriem uzdodam mēs – Ogres mediju žurnālisti. Šoreiz pie sarunu galda satikās Eva Lūse, Viktorija Slavinska-Kostigova un Agnese Irbe. Skārām dažādus tematus kristīgi konservatīvā gaisotnē.

Astoņās desmitgadēs no nelielas pēckara ārstniecības iestādes Ogres slimnīca izaugusi par daudzprofilu medicīnas iestādi, kuras pakalpojumus izmanto pacienti ne tikai no Ogres novada. Par slimnīcas ikdienas darbu, cilvēkiem un gadu gaitā notikušajām pārmaiņām saruna ar SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētāju Daini Širovu, ķirurgu Uldi Zītaru, Rehabilitācijas nodaļas ārsta palīdzi Mārīti Skubiņu un Terapijas nodaļas virsmāsu Andu Vītoliņu.

Andželika un Markuss Drinki Meņģelē atraduši to, ko gadiem ilgi meklējuši – vietu, kur mosties un aizmigt laimīgi. Savas mājas. Dažkārt cilvēki visu mūžu meklē savas mājas. Un nevis māju kā ēku vai nekustamo īpašumu, bet vietu, kur jūtas piederīgi. Andželikai un Markusam šī vieta izrādījās senās «Zībiņu dzirnavas» Meņģelē – īpašums ezera krastā.

Ir lomas, kas aktierim pielīp kā pirtsslotas lapa pat tad, ja viņš pats, iespējams, labprāt no tām atbrīvotos. Britu aktierim Deividam Sušē šāda loma neapšaubāmi ir rakstnieces Agatas Kristi radītais slepkavību izmeklētājs Erkils Puaro – šķietami augstprātīgs, ekscentrisks, izsmalcināts un lepns par savām pelēkajām smadzeņu šūniņām. Vienlaikus manierīgs, neliela auguma, apaļīgs, pedantiski sakopts vīrs ar perfekti ievaskotām ūsām. Gan jau psihologi un psihoterapeiti atrastu bērnības traumas, kas Puaro moka. Taču mums, skatītājiem, tieši nepilnības viņu padara neatkārtojamu, lai arī kaitinošu. 

Pavasara pieteikums rudens ražai ir ābeles ziedu spēks. Vien vajadzīgs bites pieskāriens. Bites-apputeksnētājas. Vācot saldo nektāru, tā dod brieduma cerību ābeles ziedu klēpim. Tāda, apaugļota un pilna ābolēniem, ābele apliecina pavasara vēsti, ka skaistums tiecas pēc realizācijas un noderīguma. Gluži kā cilvēks – iepinot dzīvi citu cilvēku takās, celiņos, mijiedarbojoties ar tiem, ievibrē arī savu spēku. Kad iedūcas mūsu katra iekšējā bite, dūc ne tikai viena ābele, dūc kopīgais ābeļdārzs. Tad ir skaisti. Liegi. Ar mīlestību.