«Kad sāku strādāt, biju ļoti nepārliecināta par sevi,» ir atklāta Ingrīda. «Ļoti ņēmu pie sirds katra cilvēka teikto. Tagad man ir «biezāka āda» un es spēju pateikt arī nē.» Atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, viņa saka, ka Laubere un tās cilvēki viņu ir ļoti mainījuši. Darbs Kultūras namā devis drosmi, pacietību, spēju mācīties un sadarboties ar ļoti dažādiem cilvēkiem. «Šī darbavieta un visi cilvēki, kas man te ir apkārt, mani ir ļoti, ļoti izmainījuši un mācījuši. Un gan jau vēl mācīs,» ar smaidu saka Ingrīda. Kā īpašu pārbaudījumu viņa atminas arī pandēmijas laiku, kad Kultūras namā apstājās kolektīvu darbība un jauniešu aktivitātes, cilvēki pierada palikt mājās. Ingrīda atzīst – atsākt visu no jauna bija liels izaicinājums.
Iestādes vadītāja ir pārliecināta, ka Kultūras nams ir vieta, kur satiekas visas paaudzes – bērni, jaunieši, seniori, ģimenes un arī viesi no citiem pagastiem. «Ja nebūtu cilvēku, mani jau te nevajadzētu. Un arī to ēku nevajadzētu,» pārdomās dalās Ingrīda, uzsverot, cik nozīmīgs ir katrs, kurš iesaistās Lauberes kultūras dzīvē. Šobrīd Lauberē darbojas vidējās paaudzes deju kolektīvs «Lustīgais Spiets» (vadītājs Ervīns Kaužens), amatierteātris «Zīles» (vadītāja Vineta Kazeka), tautas lietišķās mākslas studija «Noskaņa» (vadītāja Valda Plūģe), bērnu un jauniešu deju kolektīvs «Bitītes» (vadītāja Inese Putroma), bērnu vokālais ansamblis (vadītāja Jolanta Mateusa-Kalniņa), kā arī dažādas interešu nodarbības – mākslas studija bērniem un pieaugušajiem, zumba un šūšana.
Tur, kur pieņemts ir ikviens
Īpaša vieta Ingrīdas darbā vienmēr bijusi bērniem un jauniešiem. Viņa ar prieku atceras jauniešu deju kolektīvu «Spiets», ko vadīja 16 gadu. Tajā darbojās arī tādi jaunieši, kurus citur nereti uzskatīja par problemātiskiem, taču Ingrīdas skatījumā viņi bija pavisam citādi. «Es nevaru par nevienu no tiem bērniem pateikt sliktu vārdu. Viņi visi te bija gaidīti, vajadzīgi un noderīgi,» viņa saka. Ingrīda uzskata, ka jauniešiem bieži vien visvairāk nepieciešams pieaugušais, kurš nevis pamāca vai kritizē, bet vienkārši uzklausa. Tieši tāpēc viņai ir svarīgi, lai Kultūras nams būtu vieta, kur ikviens var justies pieņemts, un lai tas būtu atvērts visiem – neatkarīgi no ģimenes situācijas, rocības vai sociālā stāvokļa. «Man vienmēr ir bijis svarīgi, lai šeit nav dalīšanas – labvēlīgās, nelabvēlīgās, veiksmīgās vai neveiksmīgās ģimenēs. Mēs šeit esam vienādi.» Šī pārliecība radusies arī viņas pašas pieredzē – bērnībā viņa labi izjutusi, ko nozīmē, ja ģimenei nav tik daudz iespēju kā citiem. Tāpēc šodien Ingrīda īpaši rūpējas, lai neviens bērns Kultūras namā nejustos atstumts.
Iestādes vadītāja atzīst, ka vismīļākais laiks Kultūras namā viņai ir Ziemassvētku gaidīšana – no Pirmās adventes līdz pat janvārim. Tas ir brīdis, kad telpās ienāk siltums, rosība un svētku smaržas. Viena no gaidītākajām tradīcijām ir kopīgā piparkūku cepšana – mīkla tiek gatavota turpat uz vietas, bērni ar aizrautību rullē, cep, dekorē un ņem savus radītos gardumus līdzi uz mājām. Ingrīda domā arī par jaunu tradīciju ieviešanu, lai bagātinātu kultūras dzīvi Lauberē. Pagājušajā vasarā pirmo reizi sarīkota jauniešiem veltīta nedēļa, katru pēcpusdienu piedāvājot dažādas aktivitātes – dejošanu, zumbu, loku šaušanu, fitnesu un citas nodarbes. Šogad Ingrīda šo ideju vēlas turpināt.
Vasaras notikumu kalendārā nozīmīga vieta Lauberē ir Līgo svētkiem, kurus parasti ieskandina jau no rīta ar kādu kopīgu darbošanos vai meistarklasi – šogad iecere vairāk pievērsties vainagu pīšanai. Vakarā seko amatierteātra uzvedums vai muzikāls sveiciens, bet svētku noslēgumā – zaļumballe vai diskotēka. Savukārt 25. jūlijā gaidāma Lauberes diena, kad aktivitātes norisinās visas dienas garumā. Ingrīda uzsver, ka šajā dienā viss ir bez maksas gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem un katru gadu tiek domāts, lai līdzās ierastajam būtu arī kas jauns. Iepriekš notikuši kūku konkursi, kopīga ēst gatavošana, ģimeņu sacensības, vārīta zupa un rīkotas dažādas nodarbes bērniem.
Izaicinājumi un uzticami palīgi
Lai gan lielākā daļa pasākumu Lauberē ir pieejami bez maksas, Ingrīda uzsver – bez cilvēku atsaucības tas nemaz nebūtu iespējams. Pagasta pārvalde Kultūras nama darbu atbalsta, taču viņa pati atzīst, ka ne vienmēr ir viegli lūgt palīdzību. Tāpēc jo īpaši sirsnīgs ir viņas paldies tiem cilvēkiem, kuri vienmēr ir līdzās un nekad neatsaka – māsām, krustmātei, vietējiem atsaucīgajiem ļaudīm, kā arī Kultūras nama ikdienas palīgiem: Inesei Putromai, Alisei Zobenai, Elīzai Rasmusei-Bičevskai, Ziedītei Ratniecei un Vinetai Kazekai. Tie ir cilvēki, uz kuriem Ingrīda vienmēr var paļauties.
Runājot par Kultūras nama vajadzībām, Ingrīda neslēpj – darāmā ir daudz. Būtu jāatjauno ieejas zona, jo segums pie ēkas ir nolietojies. Bērni tur brauc ar riteņiem un skrituļslidām, un Ingrīda viņus saprot: «Kad saku, lai nebrauc, viņi prasa – kur tad lai mēs ejam?» Vajadzētu atjaunot arī skatuves kulises, skaņas aparatūru un apgaismojumu. Finansējums ir ierobežots, tāpēc šogad prioritāte ir kolektīviem – tautastērpu detaļām, vainadziņiem, zeķēm, galvassegām, bērnu ansambļa tērpiem. Vasarā plānots noslīpēt un ievaskot nama grīdas, lai jauno sezonu sāktu ar sakoptākām telpām.
Iestādes vadītāja atzīst, ka lielākais izaicinājums šobrīd ir cilvēku izkustināšana – panākt, lai viņi atnāk, iesaistās un ir klātesoši. Pasākumi tiek reklamēti gan afišās, gan sociālajos tīklos, gan arī kaimiņu pagastos, tomēr tas ne vienmēr ir pietiekami. Pēc pandēmijas cilvēku ieradumi ir mainījušies – daudzi pieraduši palikt mājās, izvēlēties ierasto vidi. Ingrīda ir pārliecināta, ka mūsdienās Kultūras nams vairs nevar būt tikai vieta koncertiem vai ballēm. Tam jābūt daudzveidīgam un atvērtam – ar meistarklasēm, radošajām darbnīcām, izglītojošiem pasākumiem un citām iniciatīvām. Vietai, kur cilvēki var vienkārši atnākt, satikties un labi pavadīt laiku arī ikdienā.
Mācīties un piedzīvot
Lauberes Kultūras nama vadītāja ar smaidu atzīst – šis darbs viņai ir tik ļoti tuvs, ka reizēm šķiet, ka viņa varētu pat dzīvot Kultūras namā. Taču tieši dēls Aivis ir tas, kurš ik pa laikam mammai atgādina – darbs nevar būt visa dzīve. Šis padoms Ingrīdai liek aizdomāties un vairāk pievērsties arī sev. Pagājušā gada rudenī viņa iestājās Latvijas Universitātē un studē pirmsskolas pedagoģiju. «Es iesaku katram pamācīties kaut ko pilnīgi pretēju savam darbam,» viņa saka. Studijas palīdz Ingrīdai vēl labāk izprast bērnus – viņu uzvedību, sajūtas un vajadzības. Dēlam Aivim Ingrīdas dzīvē ir ļoti īpaša vieta. Tieši viņš bieži mudina mammu nebaidīties no jaunā – lasīt ne tikai romānus, bet arī izzinošu literatūru, mācīties, kustēties un piedzīvot. Pagājušajā vasarā viņš uzdāvināja Ingrīdai ceļojumu uz Ņujorku, kas kļuvis par vienu no skaistākajiem piedzīvojumiem. «Ceļojuma laikā es nevienu mirkli nedomāju, kas notiek Lauberē. Tik ļoti atslābusi es biju un izbaudīju katru mirkli,» viņa ar prieku atceras. Arī skriešana Ingrīdas dzīvē ieņēmusi svarīgu vietu. Viņa sāka skriet pandēmijas laikā un pagājušajā gadā noskrēja savu pirmo pusmaratonu. Šogad viņa jau gatavojas nākamajam. «Ja cilvēkam paliek vairāk gadu, tas neko nenozīmē. Ja tu jūties labi, tad dari,» viņa iedrošina.
Jautāta, vai viņa jūtas savā vietā, Ingrīda nešauboties atzīst – šis darbs viņai ļoti patīk. «Man liekas, ka es esmu savā vietā. Es tiešām varētu pat dzīvot Kultūras namā, jo man patīk viss, ko es te daru un kas te notiek.» Īpašs apliecinājums viņas profesionālajam un godprātīgajam darbam ir Ogres novada pašvaldības Pateicības raksts, ko Ingrīda saņēma 2025. gada 18. novembrī par nozīmīgu ieguldījumu Lauberes pagasta kultūras dzīves uzturēšanā, kopšanā un pilnveidošanā. Tas viņai bijis ļoti emocionāls brīdis – pirmais tik nozīmīgais novērtējums desmit darba gadu laikā.
