Vilciens ik darbdienas rītu kursēja, kā ierasts, izņemot negadījumus, kad modernais, kaprīzais «vivītis» saniķojās un atteicās kustēt. Bet visādi citādi – tie paši pasažieri, tās pašas sēdvietas, tās pašas sarunas. Cilvēki trešajā vagonā jutās kā vienota kopiena, sasveicinājās, aprunājās, zināja cits cita gaitas, mājdzīvnieku vārdus un daudz personiskākas dzīves peripetijas. Tomēr jau vairākus mēnešus viņus nodarbināja kāda mīkla.

Viena no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ikdienas darba jomām ir dzīvnieku labturības kontrole – sākot ar neatbilstošu dzīvnieku turēšanu, nelegālu pavairošanu, suņu uzbrukumiem un beidzot ar dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību. PVD Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs, kura pārziņā ir arī Ogres filiāle, skaidro, ka daļa no šīm funkcijām tagad nonākusi Pašvaldības policijas pārziņā.

Tā saka antīko zinātņu doktore, konservatīvās domas portāla «Telos» galvenā redaktore Agnese Irbe, atbildot uz jautājumu, vai medija saturā ir vieta arī reliģiska satura informācijai. Saruna notika raidieraksta «Virtuves sarunas» 14. sērijas ietvaros. Šos raidierakstus var noskatīties «YouTube» kanālā, un visbiežāk tajos jautājumus sarunu biedriem uzdodam mēs – Ogres mediju žurnālisti. Šoreiz pie sarunu galda satikās Eva Lūse, Viktorija Slavinska-Kostigova un Agnese Irbe. Skārām dažādus tematus kristīgi konservatīvā gaisotnē.

Astoņās desmitgadēs no nelielas pēckara ārstniecības iestādes Ogres slimnīca izaugusi par daudzprofilu medicīnas iestādi, kuras pakalpojumus izmanto pacienti ne tikai no Ogres novada. Par slimnīcas ikdienas darbu, cilvēkiem un gadu gaitā notikušajām pārmaiņām saruna ar SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētāju Daini Širovu, ķirurgu Uldi Zītaru, Rehabilitācijas nodaļas ārsta palīdzi Mārīti Skubiņu un Terapijas nodaļas virsmāsu Andu Vītoliņu.

Andželika un Markuss Drinki Meņģelē atraduši to, ko gadiem ilgi meklējuši – vietu, kur mosties un aizmigt laimīgi. Savas mājas. Dažkārt cilvēki visu mūžu meklē savas mājas. Un nevis māju kā ēku vai nekustamo īpašumu, bet vietu, kur jūtas piederīgi. Andželikai un Markusam šī vieta izrādījās senās «Zībiņu dzirnavas» Meņģelē – īpašums ezera krastā.