Visa pasaulīte zied. Zem ābeles balts klājiens. Vainaga burvīgais kupols iekārtojies zālienā pie koka saknēm un tapis par aizgājušās godības spoguļattēlu. Naktis siltas un baltas, tumsa kā nokaunējusies – nenāk tuvumā. Skaistais, līksmais un arī smeldzīgais pirmsjāņu laiks. Saulgrieži sākuši griezties un dienas kāpt kalna galiņā, no kurienes – «tad skanēja, tad dimdēja līgo, līgo!».

• Tevi sāk interesēt dzintara rotas, un tu tās pērc. Un pat nēsā. Un nekaunies par to. Kaut jaunībā dzintars uzdzina šermuļus – vecmodīga tantuku mode, krelles un brošas, fui!

• Tev ir kaķis. Tu ar viņu sarunājies. Un konsultējies. Un pat klausi viņu.

• Tu piestaigā uz kapiem. Ne pārāk bieži, toties saproti, ka… velk. Dzimtas balss. Vai neizbēgamības sajūta. Jo mēs visi nomirsim.

Krāsu eksperte ķegumiete Inese Ašmane uzskata – apģērbs nav tikai stils vai mode. Tas var kļūt par aizsardzību, par masku, par pašvērtības spoguli vai pat par terapiju. Sarunā meklējām atbildes uz jautājumiem, ko īsti stāsta mūsu izvēlētās krāsas un vai mēs patiešām ģērbjamies paši, vai tomēr mūs ģērbj citi?

Cilvēku mānīšana! Ogres lopu uzpircējs Veinrobe nopircis no Ogresgala pag. pilsoņa O. Matiša govi par 185 Ls, aizvedis uz Ogri, bet uzpircējs W. govi neņēmis vairs pretī, jo neesot naudas. Līdzīga nelaime ķērusi arī Līsi Medni no tā paša pagasta. Šis gadījums lieku reizi pierāda dažu žīdu nesolīdos tirdzniecības paņēmienus.

Šoruden apritēs desmit gadu, kopš Ingrīda Eglīte vada Lauberes Kultūras namu. Šajā laikā viņa kļuvusi par vienu no redzamākajiem cilvēkiem pagasta sabiedriskajā dzīvē – cilvēku, kurš ne tikai organizē pasākumus, bet arī vieno citus, iedrošina bērnus, uzklausa jauniešus un strādā ar visaugstāko atbildības sajūtu, lai kultūras dzīve laukos neizsīktu.