Ja tā šķiedras nonāk gaisā, tās var radīt nopietnus riskus veselībai. Tāpat tas piesārņo augsni un gruntsūdeņus, tāpēc ir tik ļoti svarīga azbestu saturoša šīfera droša savākšana un apglabāšana. Ir cilvēki, kas, vēlēdamies bez maksas tikt vaļā no vecā šīfera, ierok to zemē, piemēram, jaunuzbūvētu siltumnīcu pamatos. Vai vēl ļaunāk – to izmanto ceļu uzbēršanai. Tikmēr vēl kāds bīstamo kravu izgāž tuvākajā mežā vai grāvī, cerot, ka neviens nepamanīs. Tādējādi tiek saindēta gan zeme, pa kuru viņi paši staigā, gan gaiss, ko viņu bērni vai tuvinieki elpo. Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc šīfera ierakšana dārzā ir bīstama un kā no tā atbrīvoties droši un likumīgi, izmantojot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sniegto informāciju.

Ietekme uz veselību

Azbests, līdz ar to arī azbestu saturošs šīferis, ir kaitīgs, jo no tā var atdalīties šķiedras vai azbesta putekļi, ko cilvēki var ieelpot un tādējādi tikt pie dažādām veselības problēmām un novājinātas imūnsistēmas. Biežākās azbesta izraisītās slimības ir azbestoze (smaga plaušu slimība, ko izraisa ilgstoša saskare ar azbesta putekļiem), plaušu vēzis un mezotelioma jeb ļaundabīgs audzējs plaušu vai vēdera dobuma apvalkā. Tāpat azbests var izraisīt barības vada, balsenes, kuņģa, resnās un taisnās zarnas audzējus.

Šīs slimības var attīstīties ilgā laika periodā – pat 15–20 gadu pēc pirmās saskarsmes ar kaitīgo materiālu, ja, strādājot ar šīferi, netiek stingri ievērotas darba drošības un vides aizsardzības prasības. KEM atgādina –strādājot ar azbestu saturošiem materiāliem, darbs jāveic piemērotā apģērbā, tas ir, vienreizējās lietošanas virsvalkā, cimdos, ar respiratoru P3 un mazgājamiem apaviem. Tāpat jāatceras, ka šīferi nedrīkst lauzt, jo putekļi, kas rodas procesa rezultātā, ir bīstami.

Ierakt dārzā – slikta ideja

Viena no biežākajām kļūdām ir šīfera norakšana savā dārzā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem azbestu saturoši atkritumi ir klasificēti kā bīstamie atkritumi. To ierakšana zemē nepadara tos nekaitīgus, jo privātā teritorijā nav iespējams nodrošināt normatīviem atbilstošu apsaimniekošanu. Apstrādājot augsni, kas piesārņota ar azbestu, šīfera loksnes tiek bojātas, un bīstamās šķiedras atbrīvojas, nonākot gaisā un elpceļos.

Par azbesta atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro. Savukārt par azbesta atkritumu apglabāšanu neparedzētās vietās sods fiziskajām personām ir no 210 līdz 850 eiro, bet juridiskajām personām – no 350 līdz 1400 eiro.

Kā pareizi rīkoties?

Azbestu saturoši materiāli ir jāsavāc un jāuzglabā kā bīstamie atkritumi kontrolētos apstākļos. Ieteicams tos ievietot izturīgos polipropilēna maisos (Big Bag), kas maksimāli novērš šķiedru nokļūšanu vidē. Ja materiāls ir trausls vai jau drūpošs, ieteicams lietot dubultu iepakojumu.

Tos iespējams nodot AS «BAO» vai citiem atkritumu un būvgružu savākšanas komersantiem, kuriem ir atļauja piesārņojošas darbības veikšanai. Toties, ja iedzīvotājs pats vēlas nogādāt šīferi uz poligonu, jāņem vērā vairākas nianses. KEM mājaslapā tiek uzsvērts: «Prasības azbestu saturošu atkritumu pārvadājumiem ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu. Pārvadājot un apglabājot atkritumus, kuri satur azbesta šķiedras vai putekļus, pārvadātājs vai operators tos apstrādā, iesaiņo un pārklāj tā, lai nepieļautu azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē.»

Ja pašam nav iespēju vai transporta, lai veiktu šīfera nogādāšanu uz poligonu, vislabāk ir sazināties ar licencētiem atkritumu apsaimniekotājiem, kas palīdzēs veikt šīfera drošu izvešanu tieši no cilvēkam vēlamās adreses. Atkritumu radītājam azbesta atkritumu apglabāšanas izdevumi gan jāsedz no paša kabatas.

Cik tas maksā?

Piemēram, ja iecerēts mainīt veco šīfera jumtu, tas jau pats par sevi ir milzīgs finansiāls trieciens – jauni jumta segumi, kokmateriāli, montāžas darbi un algas meistariem mūsdienās izmaksā veselu bagātību. Apziņa, ka pie šiem izdevumiem klāt nāk papildu izdevumi par šīfera nodošanu, daudziem liek burtiski saķert galvu. Bet cik tad īsti ir jāmaksā?

Sazinoties ar vairākiem atkritumu apsaimniekotājiem, noskaidrojām, ka šīfera nodošana izmaksā no 400 līdz pat 600 eiro par tonnu. Cenu, protams, ietekmē gan atrašanās vieta, gan nododamais materiāla apjoms, taču to iespējams precīzi noskaidrot, sazinoties ar poligoniem, kas azbestu saturošus atkritumus pieņem.

Poligoni, kuros pieņem azbestu saturošus atkritumus

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments.