Salīdzinot ar daudzām Rietumeiropas valstīm, Latvijā uzlādes punktu skaits vēl ir relatīvi neliels, taču attīstības tendence ir pozitīva – infrastruktūra kļūst pieejamāka un pie tās izveides arvien aktīvāk strādā gan valsts, gan privātie uzņēmumi. Tieši tas, cik ātri un mērķtiecīgi tiks paplašināts uzlādes tīkls, lielā mērā ietekmēs arī elektromobilitātes attīstības tempu Latvijā turpmākajos gados.

Uzlādes infrastruktūra Latvijā ir labi attīstīta

Viens no galvenajiem stūrakmeņiem elektromobilitātes attīstībā neapšaubāmi ir e-auto uzlādes iespēja. Ja autovadītājiem nav pieejama pietiekami plaša uzlādes infrastruktūra, elektroauto izmantošana kļūst apgrūtināta. Kā stāsta Latvijas Elektroauto biedrības līdzdibinātājs un valdes loceklis, «Eleport Latvija» vadītājs un portāla «Uzlādēts» galvenais redaktors Kārlis Mendziņš, Latvijā šis jautājums lielā mērā sākts risināt jau salīdzinoši agri.

Par pamatu topošajai uzlādes infrastruktūrai kalpoja valsts radītais «e-mobi» uzlādes tīkls, lēmums par kura izveidi tika pieņemts jau 2014. gadā. «Šis risinājums radīja labvēlīgu augsni elektromobilitātes attīstībai Latvijā,» norāda Kārlis Mendziņš. «Šobrīd var teikt, ka valstī praktiski nav vietas, kur vismaz 30 kilometru rādiusā nebūtu pieejama kāda pietiekami laba uzlādes iespēja. Varbūt eksistē vēl pāris «melnie punkti», bet patlaban Latvija un Baltijas valstis kopumā ir salīdzinoši labi pārklātas ar e-auto uzlādes punktiem.»

Ātrā uzlāde – viena no lētākajām Eiropā

Svarīgs jautājums elektroauto lietotājiem ir arī uzlādes izmaksas. Lai gan nereti izskan viedoklis, ka publiskā uzlāde ir dārga, starptautiski salīdzinājumi rāda citādu ainu. Saskaņā ar nesen publicētu pētījumu par izmaksām šajā jomā Eiropas Savienībā (ES) Latvija izceļas ar vienām no zemākajām cenām.

Vidējā ātrās uzlādes cena Latvijā ir ap 40 centu par kilovatstundu, kas Latviju kopā ar Lietuvu ierindo trešajā vietā Eiropas Savienībā – lētāk ir tikai Somijā un Bulgārijā (38–39 centi), kamēr visās pārējās valstīs e-auto baterijas uzpildīšana ir dārgāka. «Protams, cilvēki vienmēr vēlas maksāt pēc iespējas mazāk, un uzlādēt savu elektroauto publiskā vietā nekad nebūs tik lēti kā mājās, jo infrastruktūras izveide un uzturēšana prasa finanšu līdzekļus,» skaidro Kārlis Mendziņš. «Turklāt minētajā pētījumā analizētas galvenokārt tieši ātrās uzlādes cenas, savukārt lēnā jeb maiņstrāvas uzlāde parasti ir vēl lētāka.»

Tiesa, vienā jomā mūsu valsts vēl joprojām iepaliek. Tā ir galamērķa jeb nakts uzlāde, kuru varētu izmantot vietās, kur automašīna tiek novietota uz ilgāku laiku, piemēram, pie dzīvojamajām mājām, darbavietās, pie viesnīcām. Šādās vietās transportlīdzeklis var baroties vairākas stundas, kas ļauj izmantot lēnāku, bet lētāku uzlādi. Tāpēc šajā virzienā Latvijai vēl pastāv būtiskas attīstības iespējas.

Cena atkarīga no uzlādes ātruma

Elektroauto īpašniekiem pieejamas dažādas akumulatora enerģijas rezervju atjaunošanas iespējas, kuru izmaksas var būt ļoti atšķirīgas. Dārgākais variants parasti ir īpaši ātrās uzlādes stacijas, kur labvēlīgos apstākļos iespējams uzpildīt akumulatoru no 10 līdz 80 procentiem aptuveni 15–20 minūtēs. Nedaudz lētāka ir parastā ātrā uzlāde, kas ilgst apmēram pusstundu. Savukārt lēnās publiskās pieslēguma stacijas – piemēram, pie tirdzniecības centriem vai kultūras iestādēm – paredzētas situācijām, kad automašīna tiek novietota uz vairākām stundām. Tādas ļoti noderētu arī daudzdzīvokļu māju kvartālos.

Vēl lētāka parasti ir uzlāde privātā vai daļēji privātā vidē – mājās vai darbavietā. Savukārt viszemākās izmaksas iespējamas gadījumos, kad elektroauto tiek uzlādēts ar pašu saražotu elektroenerģiju, piemēram, izmantojot mājās uzstādītus saules paneļus un elektrību uzkrājošās baterijas. Šādās situācijās izmaksas tiecas uz nulli.

Tādēļ nav brīnums, ka statistika rāda – lielākā daļa elektroauto tiek «pabaroti» nevis daudz apspriestajās ātrās un sevišķi ātrās uzlādes stacijās, bet gan lētākās vietās. «Publiskās enerģijas papildināšanas stacijas izmanto tikai aptuveni 25% e-auto īpašnieku,» norāda Kārlis Mendziņš. «Apmēram trīs ceturtdaļām elektromobiļu uzlāde tiek veikta mājās vai darbā. Tas lielā mērā saistīts arī ar to, ka elektroauto īpašnieki bieži dzīvo privātmājās vai citos mājokļos, kur iespējams ierīkot piemērotu sava spēkrata barošanas vietu. Savukārt publiskās uzlādes stacijas visbiežāk tiek izmantotas garākos braucienos vai situācijās, kad enerģijas līmeni akumulatorā nepieciešams atjaunot pēc iespējas ātrāk.»

Elektroauto kā drošības risinājums

Elektromobilitāte saistīta ne tikai ar klimata politiku vai transporta modernizāciju, bet arī ar enerģētisko drošību, jo Latvija naftas produktus pilnībā importē un, vērtējot monetāri, diezgan ievērojamā apjomā. «Degvielas tirgus vienmēr ir bijis pakļauts ģeopolitiskajiem riskiem,» teic Kārlis Mendziņš. «Savukārt elektroenerģiju lielā mērā varam ražot arī paši, turklāt arvien vairāk mājsaimniecību izmanto saules paneļus. Šādi risinājumi nodrošina, ka dažādās krīzes situācijās elektrības pieejamība bieži vien tiek atjaunota ātrāk nekā degvielas piegāde, kas arī liek domāt par elektroauto kā vienu no drošākajiem un perspektīvākajiem transporta attīstības virzieniem nākotnē.»

Lietotāja pieredze

Elektroauto īpašnieks Armands Štrauss ar šādu transportlīdzekli brauc jau vairākus gadus. Viņš dzīvo Pierīgā un ar e-auto pārvietojas praktiski katru dienu. Uz elektrisko transportu viņš pilnībā pārgāja 2022. gadā un kopš tā laika ar elektroautomašīnu nobrauc ievērojamus attālumus – apmēram 40–50 tūkstošus kilometru gadā. Turklāt viņš devies arī vairākos garākos ceļojumos pa Eiropu, tostarp uz Itāliju un Šveici, un atzīst, ka mūsdienās nav nekādu problēmu pārvietoties pa Eiropu ar elektroauto.

Armands apliecina, ka lielākoties abu ģimenes īpašumā esošo elektroauto uzlāde notiek dzīvesvietā – privātmājā, kurā ir uzstādīti arī saules paneļi, kas palīdz nodrošināt lētāku elektroenerģiju gan mājsaimniecībai, gan automašīnai. «Ikdienas vajadzībām ar to pilnībā pietiek, un publiskās uzlādes stacijas nepieciešamas vien garākos braucienos,» saka e-auto vadītājs. «Sieva katru dienu dodas no Pierīgas uz Rīgas centru un mašīnu baro tikai mājās. Arī es publisko uzlādi izmantoju vien reizēs, kad jābrauc uz Liepāju, Ventspili vai citu tālāku vietu.»

Uzlāde ceļā

Garākos pārbraucienos elektroauto baterijas enerģijas krājumu papildināšana tiek vienkārši ieplānota kā viena no pieturām ceļā. Parasti pēc divām vai trim stundām braukšanas tāpat nepieciešama atpūta, tāpēc uzlādes pauze bieži vien sakrīt ar dabisku apstāšanos. «Pēc pāris stundām pie stūres gribas izkustēties, aiziet uz tualeti, iedzert kafiju, kaut ko uzēst vai vienkārši pasēdēt un atslābināties,» stāsta Armands. «Pa to laiku mašīna uzlādējas, un pēc kādām 20–30 minūtēm varu braukt tālāk. Tāpēc šādas pieturas nerada nekādas problēmas, tās būtībā ir dabiskas tālāka brauciena sastāvdaļas.»

Viens no izplatītākajiem mītiem, kas cirkulē daļā sabiedrības saistībā ar elektroauto lietošanu, ir risks palikt uz ceļa ar tukšu bateriju. Armands Štrauss apliecina, ka ar šādām situācijām praktiski nav saskāries. Piecu gadu laikā, nobraucot vairāk nekā 200 tūkstošu kilometru, viņš spēj atcerēties vien pāris gadījumus, kad nācies rūpīgāk plānot ceļojuma maršrutu vai veikt pēkšņas korekcijas baterijas izlādēšanās riska dēļ. Vienreiz Polijā, savā pirmajā elektroauto lietošanas gadā, izrādījies, ka uzlādes stacija, kas bija norādīta lietotnē, realitātē nemaz nepastāv. Tajā pašā 2022. gadā Latvijā, braucot no Kuldīgas, kāda pieslēguma vieta vienkārši nedarbojās, taču izdevās tikt līdz Tukumam un uzlādēt elektroauto tur. Tādēļ kopumā šādas situācijas esot izņēmums, nevis ikdiena.

Elektroauto kā apzināta izvēle

Armands atzīst, ka elektroauto lietošana prasa nelielu plānošanu, taču tas nav nekas neparasts – līdzīga sagatavošanās vajadzīga jebkurām automašīnām. «Tāpat ar jebkuru tehniku var gadīties problēmas,» saka pieredzējušais e-auto vadītājs. «Savulaik, braucot ar iekšdedzes dzinēja auto, man pat ir bijušas situācijas, kad tehniskas problēmas dēļ nācies gaidīt palīdzību. Ar elektroauto man šādi negadījumi nav bijuši.»

Tāpēc Armanda attieksme pret elektroauto ir ļoti pozitīva. Viņš uzsver – ja nākotnē būs jāiegādājas jauna automašīna, pat neapsvērs atgriešanos pie auto ar tradicionālajiem iekšdedzes dzinējiem. Automašīnas ar šādiem motoriem viņam vairs nešķiet interesantas.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments