11. aprīlī saņemta informācija, ka Ogrē, Mālkalnes prospektā, starp sievieti un vīrieti notiek skaļš un agresīvs strīds. Ierodoties, kāpņu telpā sastapta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes vecākā, kura paskaidroja, ka dzīvoklī esošā sieviete guvusi galvas traumu. Iespējams, traumu radījis viņas civilvīrs. Cietusī nogādāta Ogres slimnīcā. Dzīvoklī sastapta iespējamā vainīgā persona. Sarunas laikā vīrietis atzina, ka konflikta laikā traumējis sievietes galvu. Vīrietis nodots Valsts policijas darbiniekiem.

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā «airBaltic» ar valdības un Saeimas laipnu piekrišanu no valsts saņems 30 miljonu eiro aizdevumu. Neviens netic, ka šī nauda kādreiz tiks atdota. Kāds naudīgs laimes lācis pašlaik nepieciešams arī dzelzceļa superprojektam «Rail Baltica», kas atrodas vēl sliktākā kondīcijā, nekā tā spārnotā māsa. Nav nekādu pazīmju, ka šai paaudzei pārskatāmā nākotnē uz Latviju atbrauks kaut vai viens Eiropas šaursliežu vilciens.

Kad visā valstī nerimst posts un trūkums, kad tautai dārgs katrs santīms, kad katra bezdarbā pavadītā stunda ir grēks, tad rīdziniekiem atliek vēl diezgan vaļas un līdzekļu bezdarbībā klejot pa ielām, slaistīties uz stūriem un ķēmoties ar augļu un zeltera pārdotavu demolēšanu. Kamēr viens strādnieku vadonis strīdas ar otru barvedi par to, kuram pieder monopoltiesības streiku un nekārtību rīkošanā, tikmēr viņu māsas un brāļi uz ielu stūriem jau cīnās ar policistiem, ka mati vien gaisā griežas. Arī «fiskari» netiek aizmirsti, lai neierūs. Rezultāts: zilas acis, strīpaina mugura, arests, veltīgi nosista darba diena un blamēšanās pasaules mērogā. Un kam tas vajadzīgs? — Ne jau strādniekiem, darba darītājiem, bet viņu barvežiem, partiju līderiem, lai kaut tādā ceļā grieztu uz sevi uzmanību un izceltos priekšā stāvošajās vēlēšanās.

Klimata pārmaiņas arvien straujāk maina ierastos vides apstākļus, ietekmējot gan lauksaimniecību, gan dabiskās ekosistēmas. Pieaug ekstrēmu laikapstākļu biežums, mainās nokrišņu režīms un līdz ar to arī veģetācijas augšanas apstākļi. Vienlaikus palielinās slimību un kaitēkļu izplatība, kā arī novērojama jaunu sugu ienākšana teritorijās, kur tās iepriekš nebija sastopamas. Šādos apstākļos īpaši nozīmīga kļūst bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas palielina iespējas pielāgoties pārmaiņām.

Klimata pārmaiņas ir pastāvīgs diskusiju temats, taču ne vienmēr tās tiek saistītas ar ikdienas izvēlēm. Tomēr pastāv viedoklis, ka mūsu attiecības ar dabu sākas nevis globālā līmenī, bet katra indivīda domāšanā un rīcībā. Līdzīgu uzskatu pauž arī Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sekretāre, bioķīmiķe un bioloģijas doktore Daina Daija.