Nu jau vēsturei. Pagājušo trešdien pēc tikšanās ar premjeri Siliņu, «Progresīvie» aicināja Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. Savukārt opozīcijā esošais «Apvienotais saraksts» sāka vākt parakstus Evikas Siliņas valdības demisijai. Faktiski Siliņas valdība jau bija kritusi.

Nesen vienā saviesīgā pasākumā aizrunājāmies līdz padomju okupācijai, un kāda radiniece pieklājīgos gados nāca klajā ar frāzi «nu nebija jau nemaz tik slikti». Iestājās neveikls klusums. Ātrumā izspēru pirmo, kas ienāca prātā – un, kā tad ar tiem tūkstošiem uz Sibīriju izsūtīto, nogalināto? Viņiem arī nebija nemaz tik slikti?

Man patīk braukt ar vilcieniem. Veciem, jauniem, īsiem, gariem. Līdzi vedot velosipēdu, suņa kungu vai neko nevedot. Un viena no braukšanas sastāvdaļām ir biļešu iegāde. Agrāk bija jauki pirkt biļetes kasē, aprunāties ar tanti aiz lodziņa. Tagad vairs nav ne lodziņu, ne tantes. Jāiepērk internetā, kas ir salīdzinoši ātrs, taču ne tik personiski patīkams process (un tad vēl tās entās paroles). Svarīgi ir nopirkto biļeti vilcienā arī reģistrēt pie pīkstuļa, un te daudziem pasažieriem sākas ķimpa.

Laikam nekad neesam tik tuvu dabas pārvērtībām tikuši kā šajās aprīļa pēdējās dienās. Mežmalas krāsas mainās ik pa stundai. Un nevienam nav laimējies noķert to mirkli, kad ar pirmatklājēja līksmi varētu gavilēt: «Sākas! Plaukst! Nāciet, sanāciet – te un tur jau viegla zaļo lapiņu migla krīt! Nāciet tūliņ, vairs tā nebūs…»