Pāreja uz mācībām valsts valodā ir notikusi tik viegli, cik atviegloti cerēts. Politiķi runā, taisa ar solījumiem politiku, speciālisti spriež un daudz ko iesaka vai noraida, bet realitāte ir redzama ne vien veikalā, uz ielas, bet visvairāk skolā. Realitāte arī neapdomīgi pļāpā un vieglprātīgi apvaino valodas nezināšanā. Runā, ka dziesma nav klaču ciemats un muļķīga runa nav sakāmvārds. Ir arī tā, ka tie, kam nav, ko teikt, runā gari, garlaicīgi un samežģītā valodā. Sava taisnība arī tam, ka nevienu valodu nav jēgas apgūt, ja to nelieto. Taisnība, ka dziesmas vērtību pamazina labu, tēlainu vārdu trūkums. Bet valoda ir bagātība! Un ar to nedrīkstam svaidīties!

Pašvaldība zaudējusi otrā tiesu instancē telekomunikāciju zīmola «Bite» meitas kantorim SIA «TeleTower» lietā par 60 metru augsta sakaru torņa uzsliešanu Ogrē, Stirnu ielā. Visticamāk, spriedums tiks pārsūdzēts, jo biznesa intereses šajā gadījumā ir pretrunā sabiedrības interesēm. Telekmunikāciju torņi ir vajadzīgi, bet ne tādā skaitā, kā to vēlas operatori.

Kad, aizpildot anketu mediju apmācību programmai, ieraudzīju ailīti ar pieprasījumu norādīt dzimumu, biju nepatīkami pārsteigts. Pirmkārt, latviešu valodā personvārdu galotnes ļauj nepārprotami izsecināt personas dzimumu, un kādēļ gan vispār viņiem tur Vidzemes Augstskolā būtu svarīgi uzskaitīt dzimumus. Tualetes noslodzes aprēķiniem, vai? Taču absurdākais, ka anketas piedāvājumā pie jautājuma par dzimumu bija nevis divi, bet trīs atbilžu varianti – sieviete, vīrietis, nebināra persona. Es vēl saprastu, ja trešā ailīte būtu – nevēlos atklāt dzimumu. Nezin kādu iemeslu dēļ. Bet ne jau, ka dzimuma vispār nav. Protestējot pret šādu stulbumu, ieķeksēju anketā, ka esmu sieviete, lai gan vēl labprātāk būtu ierakstījis, ka esmu, teiksim, – kvadroberis, zīļuks.

«Skaļos lozungos un saukļos valdība demogrāfijas jautājumu ir noteikusi kā vienu no prioritātēm, bet vārdiem darbi neseko – nesen veiktā nodokļu reforma vēl vairāk palielina ienākumu nevienlīdzību starp ģimenēm ar bērniem un ģimenēm bez bērniem,» uzsver 14. Saeimas deputāte Linda Matisone (AS). Viņa kopā ar vīru audzina trīs bērnus. Savā jaunākajā viedokļrakstā deputāte norāda, ka sabiedrībā domas dalās par to, vai ar naudu var vai nevar atrisināt bērnu dzimstības straujo kritumu. Viņa ir pārliecināta, ka krīze neskar mūsu valsts budžetu, bet tā sastopama vērtībās un attieksmē.