Kā gadījās, kā ne, gandrīz uzkāpu cilvēkam. Biju izvedis duksi laukā. Šamējam mugura todien apsāpējās, tāpēc uz viņu vien skatījos, un – še tev. Guļ man pie kājām tāds vīrelis. Gadi 50+.

9. maijā, kad Krievija gadiem centusies savu iznīcinošo, cilvēknīstošo naidu vēstīt visai pasaulei, šogad arī Latvijas Televīzijas «Kultūršoks» nepaklusēja. Tēma gan bija cita, taču diemžēl sanāca laba piespēle Krievijas propagandai. Šobrīd Krievijas propagandisti aktīvi pievērsušies Ogres Vēstures un mākslas muzejam – ieejas pakāpieni traucē, nacisti redzami, un arī Krievijas armijas karavīra forma izstādīta. Izskanējis arī priekšlikums Ogri nolīdzināt ar raķetes palīdzību. Šai pašai Krievijas armijas formai bija pieķēries arī «Kultūršoks». Nemēģinot noskaidrot faktus un formas atrašanās vietu apskatīt savām acīm, tika paziņots, ka, iespējami, pārkāpta Ženēvas konvencija, atņemot kritušam karavīram formu. Bet laika kvalitatīvi sagatavot sižetu nebija. Pašvaldību vēlēšanas tepat pie durvīm.

Zinām, cik daudz siltuma, saules, mīlestības bērnu dienās. Tie, kam bērnība jau aiz tālīnā kalna galiņa, aiz meža maliņas, aiz lielceļu, taciņu līkumiem, zina arī to, cik bērnība laimīga, īsta un īsa. Vai varu vēl aizstaigāt līdz viņām dienām? Varu. Bet tajās būt vien sapņos, atmiņās spēju… Klāt atkal Mātes diena, un tā gribas, lai tajā dziļa jēga, kura jāmeklē katram savas mātes bērnam. Arī man.

Reiz kāds cilvēks uzdeva jautājumu mācītājam, ja jau jūsu Dievs ir tik mīlošs un labs, kāpēc gan viņš pieļauj arī kristiešiem ciešanas. Kad mācītājs bija padomājis, viņš atbildēja – kristietība nav garantija, ka kristiešiem nebūs ciešanu, bet tā ir garantija, ka Dievs vienmēr būs ar viņiem šajās ciešanās. Arī Lieldienu laiks ir laiks, kurā mēs redzam divas puses šiem svētkiem. Ir ciešanas, un ir augšāmcelšanās.