Imants Ziedonis par taisnībām rezonējis trāpīgi. «Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.» Pēdējā laikā tā vien iet, ka patiešām nojukt var, ja pazūd sava galva uz pleciem. Lai pasaulīte nešķistu pārmēru šaušalīga vai garlaicīga, jāmēģina paraudzīties arī no brāļu Kaudzīšu «Mērnieku laiku» humora apdzeltējušām lappusēm.

Katru gadu lielo talku kuratori, organizatori un propagandisti raportē, ka sakopšanā piedalījušies censoņu tūkstoši, savācot milzum daudz maisu ar atkritumiem, tūkstošiem kubikmetru mēslu. Protams, katrs talcinieks pelnījis cieņu, atzinību par padarīto. Vienīgi... kaut kā nepiedienīgi to visu apdziedāt. Jo talcinieku tūkstošus, mēslu tonnas, kubikmetrus drīzāk prasās uztvert kā mūsu vājumu, nevis spēku. Spēks būtu tad, ja «caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu» un «ne maisa dzimtenei»! Bet ir, kur blakām labi dzīvo un ar «sidraba birzi» sadzīvo «ne mana cūka, ne mana druva». Kāpēc tāds sazvērniecisks klusums visu gadu starp talkām?

Četrpadsmitās Saeimas laikā visvairāk locītie vārdi bija drošība, drošība kā galvenā prioritāte, dažkārt arī, lai attaisnotu citas galvenās neizdarības, nolaidības un lai visiem būtu skaidrs, ka budžeta drošības sadaļa necieš iebildumus un neprasa argumentus. Par otru caurumu lāpīšanas vārsmu kalpoja «šajos ģeopolitiskajos apstākļos».

Ministru kabinets slēgtā sēdē skatījis ziņojumu par degvielas cenu samazināšanu, izvērtējot tirgus situāciju pēc Tuvajos Austrumos notikušā konflikta. Secināts, ka degvielas pieejamība valstī nav apdraudēta, bet cenas aug starptautisko faktoru dēļ. Valdība atbalstījusi likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par aptuveni 15% no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.