Valdība otrdien apstiprināja kārtību valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanai mākslīgo mitrāju izbūvei, kam būs pieejams četru miljonu eiro atbalsts. Atbalsta programmas mērķis ir izbūvēt zaļo infrastruktūru, izveidojot mākslīgos mitrājus ūdens piesārņojuma piesaistīšanai ar virszemes, pazemes vai kombinētu ūdens plūsmu, uzlabojot ūdeņu kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un atjaunojot ekosistēmas.

Ar draugiem aizgājām uz dokumentālo filmu par Juri Kulakovu. Bija interesanti, bet... Sākumā likās forši, pat smieklīgi, līdz pēkšņi vairs galīgi tā nelikās. Un tad vēl tā bēru aina, un zārks. Nu priekš kam? Draugi ir no tās pašas kompānijas, ar ko 1994. gadā braucām pa visu Latviju līdzi «Pērkona» koncerttūrē un kurā sievu atradu. Braucām, ja ne uz katru, tad uz katru otro koncertu. Kā jau uzticīgas grūpijas.

It kā restartētā valdība par sekundāru darba prioritāti pasludinājusi demogrāfiskās bedres aizbēršanu. Pagaidām gan nav pieteiktas pārliecinošas metodes. Prezervatīvu un citas kontracepcijas aizliegšana droši vien nebūs dienaskārtībā – pārlieku radikāli. Runa varētu būt par pabalstu celšanu, pieejamākiem mitekļiem un labāku veselības aprūpi bērniem.

Jau labs laiciņš, kopš restartējamies, uzraujamies, bet ka tik nenoraujamies. Patiesībā valsts vadība dzīvo savu dzīvi kā Paula Putniņa lugā «Ar būdu uz baznīcu», kur darbības imitācija slēpās aiz «vērojam, raugāmies, apsekojam». Pirmais solis jau sperts: nodibināta komisija, darba grupa birokrātijas apkarošanai. Lai apliecinātu birokrātiskās bezdarbības, tukšgaitas likuma juridisko un faktisko dzīvotspēju, patiesībā vajadzēja sākt ar vēl vienas darba grupas izveidošanu, kura varētu saukties Darba grupa darba grupu organizēšanai un bezgalīgai koordinēšanai – ar galveno uzdevumu: lai nekas, nekas nemainītos!