Dižgara glorificēšana ir lieka un neiespējama, jo ar to var smieklīgs palikt jebkurš liela cilvēka zīmētājs. Tāpēc, ka viņa gars ir unikāls, vienreizīgs un dievišķā izredzētība tik smalka, ka ne visi un visu varam savā mūžā pamanīt. Arī nekrologiem neklājas viegli, lai ieraudzītu un pateiktu to, kas dižgarā bijis un paliks. Mūžīgi.

Kad tiek jautāts, ko Izraēla cenšas panākt, vai mērķis ir pilnībā izskaust radikālo islāmu vai arī to iedzīt pagrīdē, atbilde vienkāršotā izpratnē nav ne viena, ne otra no šīm iespējām. Mēs noteikti necenšamies iedzīt radikālo ekstrēmismu pagrīdē. Vēsture ir parādījusi, ka šādu draudu iedzīšana pagrīdē neatrisina problēmu, tā tikai to atliek un ļauj tai ar laiku kļūt spēcīgākai un bīstamākai.

Krievijas sāktā kara ceturtā gadskārta bija jāpiemin, jāpiemin kritušie, tajā skaitā 3000 nogalinātie bērni, Belovas aizvestie uz Krieviju… Bija jāsaasina atslābusī uzmanība uz gadu simteņa nežēlīgāko notikumu, kura autors ir Putins un viņam pazemīgi pakļāvīgā Krievija ar saviem satelītiem. Bet diez vai bija jāpasniedz kā kārtēja gadadiena ar runām, runām un koncertu finālā «par godu»…

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ rīkoja tikšanos ar reģionālo mediju vadītājiem. Lūk, viņa svarīgākais vēstījums mūsu auditorijai: šis ir vēlēšanu gads, un vēlētājiem ir visas iespējas, tiesības un pienākums ietekmēt politiku tādā virzienā, kādu uzskatām par pareizu un labu esam.