Tagad modē visu piekarināt drošībai. Jā, drošības labad kā nekad nepieciešama skaidra, godīga, gudra un atklāta valoda, rīcība. Šķiet, ka nekas tā neaizskar kā nejēdzīga, formāla un lieka pļurkstēšana, it īpaši vazājot aktualitātes kā parocīgu tematu ar komunikācijas puķi pogas caurumā. Kurā vairāk ieklausās. Autoritātē, cilvēkā, kas savu vārdu apliecina ar darbiem, kuram vienalga, ko par viņu domās, ja jārunā tieši, arī asi un nesaudzīgi, kas vienu otru var arī aizskart. Tā sakot, visiem mīļš nekļūsi, bet, ja sāksi izdabāt, aiz tā vēl nevienam nav izdevies noslēpties.

Gājputnu reidi nav tikai putnu darīšana. Tie kopš tālām bērnu dienām asi skar cilvēka dvēseli. Dzērvju kāšiem izzīmējot debesu plašumus, veco staba galu apciemojot senajam stārķim, virtenēs uz elektrolīnijām, melnās muguriņas spīdinot, uzsvilpo strazdi. Pavasaris. Arī ar sabiedrisko domu dzīvnieku pasaulē nedienu nav. Kā klājas visapzinīgākajam dzīvniekam – cilvēkam?

Valdība otrdien apstiprināja kārtību valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanai mākslīgo mitrāju izbūvei, kam būs pieejams četru miljonu eiro atbalsts. Atbalsta programmas mērķis ir izbūvēt zaļo infrastruktūru, izveidojot mākslīgos mitrājus ūdens piesārņojuma piesaistīšanai ar virszemes, pazemes vai kombinētu ūdens plūsmu, uzlabojot ūdeņu kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un atjaunojot ekosistēmas.

Ar draugiem aizgājām uz dokumentālo filmu par Juri Kulakovu. Bija interesanti, bet... Sākumā likās forši, pat smieklīgi, līdz pēkšņi vairs galīgi tā nelikās. Un tad vēl tā bēru aina, un zārks. Nu priekš kam? Draugi ir no tās pašas kompānijas, ar ko 1994. gadā braucām pa visu Latviju līdzi «Pērkona» koncerttūrē un kurā sievu atradu. Braucām, ja ne uz katru, tad uz katru otro koncertu. Kā jau uzticīgas grūpijas.