Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski izdotos pazemot, ja viņam nebūtu vīrišķīgās stājas, mugurkaula un kara laika uzvalka mugurā. Jā, arī par to uzvalku Tramps iebakstīja kā ar pirkstu acī, sak, kā tu esi ģērbies šajā svētajā vietā? Uzbrukumu, apvainojumu, moralizēšanas nav trūcis. Tas viss šķita darīts ar nodomu pazemot suverēnas valsts prezidentu. Nav šaubu, ka tiesiski, demokrātiski un taisnīgi domājošu cilvēku acīs šī ASV pozīcija morāli ir bankrotējusi.

Vietnē tezaurs.lv teikts, ka «vate ir irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā». Latvijā šī masa dažkārt grib iejaukties ļoti svarīgu un izšķirošu lēmumu pieņemšanā, un man ir patiesi žēl, ka tāda tā tipiskā latvieša daba – nolaist asti un klusēt.

Nekad nevarēju iedomāties, ka pienāks brīdis, kad tik pilna sirds. Tagad nevaru iztēloties, kā būtu iespējams dzīvot tālāk bez sirds izkratīšanas, lai kļūtu vieglāk pašam, ģimenei, draugiem, visiem. Uzticos tam, ko diktē sirds. Pateicība esot sirds atmiņa. Un to es un mani mīļie glabās un neaizmirsīs. Ja būtu māņticīgs (ja būtu, bet neesmu!), varētu pie sevis banāli pačalot, ka to, kas notika, pats būšu pierunājis. Jo pavisam nesen atklāti izrakstījos savās rindās tepat – mūsu avīzē – ar virsrakstu «Savstarpēja pievilkšanās un izlīdzināšanās labestībā», kur arī tādi vārdi: «Taču nekas nerodas ne no kā. Tādi labestības mirkļi pieejami teju jebkad un teju jebkuram, ja…» Tādi pievilkšanās mirkļi atkal skāruši mani. Bezgala žēl, ka cilvēcība šoreiz par sevi atgādina nelaimes iespaidā.

Iestāstīt varētu visu, ja netraucētu cēloņsakarības. Nē, nē, tās var arī netraucēt: ja notikušo uzcītīgi slēpj vai «eksperti» tēlo lietpratējus, uztiepjot muļķības no filtrētām vai sklerozes mocītām atmiņām. Jau 2014.gadā Krievija uzbruka Ukrainai, anektēja tās teritorijas, bet pirms 3 gadiem uzsāka pilna mēroga iebrukumu valstī, kurai agresors (Krievija) bija garantējis suverenitāti un robežu neaizskaramību 1994. gada Budapeštas memorandā, kuru parakstīja Krievija (Jeļcins), arī ASV (Klintons), arī Apvienotā Karaliste (Meidžors), kā arī pati neatkarīgā Ukraina (Kravčuks).