Šķiet, ka gaisam nekad nav bijis tik senila, vecišķa smārda piejaukuma kā pēdējā laikā. Turklāt stilam nav nozīmes: visu izšķir slāpes – pēc taisnošanās, meliem, demagoģijas, varas, krēsliem un daudz kā cita, kas noved pie viena – vērtību, tajā skaitā demokrātijas, nodevības… Skaidrības nav, atbildīgo nav, līderu arī, un politiskā atbildība, kā allaž, sevi apliecina kā pilnīgu bezatbildību.

Četrpadsmitais jūnijs kalendārā iezīmēts kā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Jau 84 gadi pagājuši no tālās traģiskās dienas. Tas ir laiks, kuru atcerēties smagi vienmēr, bet aizmirst nedrīkst nekad. Var dažādi tulkot jēdziena «genocīds» saturu, bet būtība izsakāma dažos vārdos – tā ir darbība, kas vērsta, lai pilnībā vai daļēji iznīcinātu kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģiskās piederības grupu.

Tam, ka viss tiek darīts vēlēšanu dēļ, ir absolūti sagrozīta loģika. Nupat bija pašvaldību vēlēšanas, pirms tam balsošana par Eiroparlamenta dārgajām sēžamvietām, nākamgad atkal kārtējās Saeimas vēlēšanas, tad pa vidu Levita savulaik virzītās «padomju» vēlēšanas: labi, ka Egils neprata cauri sist Valsts padomes likumu: jau tā briest viena vesela padomju ēra… Skaidrs, ka lāga cilvēkam – vēlētājam – šis laiks uz kādu brīdi būs beidzies, lai drīz vien atsāktos no jauna, jo arī partijnieki zemnieka tikumu godā ceļ: «kal ratus ziemā, ragavas vasarā»… Smadzeņu skalojamās mašīnas nemainās, mainās vien tehnoloģijas: multimediju, mākslīgā intelekta drošības sistēmas, e-paraksti, «pin», «puk» kodi, e-adreses ir mazmazmeitiņas vecajai klēts atslēgai… Tā vien prasās uz daudz ko paraudzīties ar smaidu…

Joprojām dzīva vecā sentence: neej ar stipru lauzties, ar bagātu tiesāties! Jau 2022. gadā tika pieņemts Trauksmes celšanas likums, kurā ierakstīts, ka «likuma mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību». Skaisti! Bet kā šī tikumība un likumība darbojas dabā?