Laikam nekad neesam tik tuvu dabas pārvērtībām tikuši kā šajās aprīļa pēdējās dienās. Mežmalas krāsas mainās ik pa stundai. Un nevienam nav laimējies noķert to mirkli, kad ar pirmatklājēja līksmi varētu gavilēt: «Sākas! Plaukst! Nāciet, sanāciet – te un tur jau viegla zaļo lapiņu migla krīt! Nāciet tūliņ, vairs tā nebūs…»

Irānas centrālā militārā pavēlniecība sestdien paziņoja, ka tā atsāk Hormuza šauruma «stingru pārvaldību», atceļot lēmumu atbloķēt stratēģisko kuģu ceļu. Trešdien ASV atkal pagarināja pamieru. Savukārt Irāna paziņoja, ka zaudētāji neko nevar pagarināt. Saistībā ar šo jauno saspīlējumu pasaules biržās atkal strauji pieaug naftas un gāzes cena. Akcijas krīt. Inflācija kāpj. Dzīve visiem kļūst dārgāka.

Ir labi, ja cilvēku sirdīs, sirdsapziņās glabājas mūsu tautas likteņu būtiskie pagriezieni, kas sagatavoja un īstenoja lielās pārvērtības. Kā Satversmē rakstīts – «lai cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību, Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās». Patiesi un skaisti! Viens no tādiem pagriezienu punktiem bija 1990. gada 4. maijs, kad Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā «airBaltic» ar valdības un Saeimas laipnu piekrišanu no valsts saņems 30 miljonu eiro aizdevumu. Neviens netic, ka šī nauda kādreiz tiks atdota. Kāds naudīgs laimes lācis pašlaik nepieciešams arī dzelzceļa superprojektam «Rail Baltica», kas atrodas vēl sliktākā kondīcijā, nekā tā spārnotā māsa. Nav nekādu pazīmju, ka šai paaudzei pārskatāmā nākotnē uz Latviju atbrauks kaut vai viens Eiropas šaursliežu vilciens.