Iespējams, atceraties filmu par Vistlera māti. To, kurā misters Bīns izlikās par speciālistu, kāds viņš patiesībā nebija. Līdzīgi jutos pie arodveselības ārsta. Jau tā šis pasākums ir diezgan apšaubāms, bet, ja Ministru kabinets tā ir lēmis, lai nu būtu.

24. februārī, apritēja trīs gadi kopš dienas, kas radikāli izmainīja ne tikai Ukrainas un Eiropas drošības situāciju, bet arī pasaules kārtību. Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā lika Rietumiem beidzot atbrīvoties no ilūzijām par iespējamu dialogu ar Kremli un atklāja, cik tālu agresors ir gatavs iet savu imperiālistisko ambīciju dēļ. Šo gadu laikā karš Ukrainā ir kļuvis par daļu no mūsu ikdienas – mēs par to lasām ziņās, analizējam un skaitām dienas līdz brīdim, kad taisnība uzvarēs. Taču ir cilvēki, kuri šo realitāti piedzīvo nepārtraukti – ne tikai frontes līnijā, bet arī informatīvajā telpā, skaidrojot, analizējot un izgaismojot kara patiesās sekas. Viens no viņiem ir Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks JĀNIS SLAIDIŅŠ, kurš šo trīs gadu laikā kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Latvijas militārajiem ekspertiem. Aicinājām viņu uz sarunu ne tikai par karu, bet arī par to, kā tas ir mainījis viņa ikdienu.

Nepazaudēt mērķtiecību – tad dzīvē varēs sasniegt daudz. Ar šādu moto savu turpmāko dzīvi vēlas veidot handbolists, vienlaikus ogrēnietis, Aleksandrs Mieriņš. Viņš kopā ar ONSC/HK «Ogre» komandu pērn kļuva par Latvijas 1. līgas čempionāta uzvarētājiem. 17 gadu jaunais sportists tika iekļauts arī Ogres novada Sporta centra Gada balvas pretendentu vidū nominācijā «Gada paraugsportists», bet klubs pretendēja uz Gada labākās komandas balvu.

Šīs atmiņas saglabājušās no pagājušā gadu simteņa septiņdesmitajiem gadiem. Tā bija īstenībā, un nekas te nav sacerēts, vienīgi pamainīti tēlu vārdi. Pavisam reālais stāsts jāsāk ar atvainošanos, ja kādam kaut kas šķitīs te nepiedienīgs. Bet varbūt piesauktie fakti un situācijas pelnījušas attaisnojamu. Jo bērēs nejoko. Tur humors atnāk pats – ne saukts, ne lūgts. Varbūt tieši tāpēc piedodams, ka neviens nekādus jokus svētajā notikumā netaisa. Netaisa, bet uzviļņo, pasprūk pats no sevis un gluži neviļus. Arī šoreiz.

Par Latvijas mūzikas galvenās balvas «Muzikālā banka» laureāti janvārī kļuva ogrēnietes Antras Stafeckas dziedātā dziesma «Baltu dzīvi nodzīvot», kas tapusi kopdarbā ar autoru Ingaru Viļumu un leģendāro grupu «Jumprava». Balsojumā šī dziesma ieguva lielāko klausītāju atbalstu. Taču Antras Stafeckas dzīvē ir arī citi jaunumi. Vispirms jau tas, ka Antras balsi tagad atkal var dzirdēt Latvijas Radio 2 viļņos, un šo darbu viņa apvieno ar mazās meitiņas audzināšanu. Bet lielākais gada notikums būs marta beigās gaidāmā viņas un Ingara Viļuma kopīgā ierakstu albuma «Manas zemes sirds» nākšana klajā, kam sekos seši koncerti visā Latvijā.