Planētas gudrākie prāti atzīst, ka prognozēt situācijas attīstību nākotnē šajā jomā nav vienkārši. Zinātniekiem jau šobrīd eksistē idejas, ko varētu darīt lietas labā, taču to realizācija lielā mērā ir atkarīga no valstu finansiālā atbalsta.
Planēta turpina sasilt
Ķīmijas zinātņu habilitētais doktors, profesors, akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš uzsver – pats fakts, ka klimats mainās, vairs nav apšaubāms. Vidējā temperatūra uz Zemes pakāpeniski pieaug, un pēdējā desmitgade bijusi siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. 2024. gads, pēc zinātnieku rīcībā esošajiem datiem, visticamāk, kļūs par siltāko gadu kopš sistemātisko mērījumu sākuma. Salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu, planētas vidējā temperatūra jau ir pieaugusi par 1,63 grādiem.
Tomēr vienlaikus jāatceras, ka atsevišķi laikapstākļu notikumi vēl neliecina par ilgtermiņa klimata tendencēm. Arī Latvijā ik pa laikam novērojam gan aukstākas ziemas, gan vēsākas vai lietainākas vasaras. Tas ir dabisku svārstību rezultāts, kas pastāv līdzās globālajām klimata pārmaiņām. Tāpēc vienas sezonas vai viena gada laikapstākļi vēl nav pietiekams pamats plašiem secinājumiem. «Piemēram, šī ziema Latvijā šķita salīdzinoši auksta, it īpaši uz pēdējo 10–15 gadu fona,» saka profesors Ivars Kalviņš. «Taču, skatoties ilgākā laika periodā, ir bijušas arī daudz aukstākas ziemas. Vērtējot plašākā vēsturiskā kontekstā, šī ziema nemaz neierindojas aukstāko ziemu desmitniekā Latvijā.»
Golfa straume – Eiropas klimata radiators
Runājot tieši par Latvijas klimatu, LZA prezidents norāda uz kādu interesantu faktu – mūsu valsts pēc platuma grādiem atrodas aptuveni tajā pašā joslā kā Kanādas vidusdaļa un pat ziemeļu reģioni. Taču tur klimats ir daudz bargāks. «Ja skatāmies kartē, mēs patiesībā dzīvojam diezgan tālu ziemeļos,» uzsver Ivars Kalviņš. «Tomēr mūsu ziemas ir ievērojami maigākas nekā Kanādā. To lielā mērā nosaka Golfa straume – spēcīga ūdens plūsma okeānā, kas no dienvidiem uz Eiropu nes siltu ūdeni un būtiski ietekmē klimatu visā kontinentā. Pateicoties Golfa straumei, Eiropā un arī Latvijā ziemas ir ievērojami siltākas nekā tajā pašā Kanādā mūsu platuma grādos.
Taču procesi, kas šobrīd norisinās uz zemeslodes, ir radījuši situāciju, kas var radīt dramatiskas pārmaiņas arī Latvijā – proti, Golfa straume sāk mainīt savu virzienu un intensitāti. Ja šī ūdens plūsma Atlantijas okeānā tik tiešām novirzīsies tālāk uz rietumiem no Eiropas vai vispār izsīks, kas tālākas Zemes sasilšanas gadījumā arī ir ļoti ticams scenārijs, tad mūsu kontinentā un valstī pārmaiņas būs milzīgas.»
Šādas izmaiņas Golfa straumes plūdumā varētu būt saistītas ar ledāju kušanu Arktikā un saldūdens ieplūšanu okeānā, kas mainītu globālo okeānu ūdens cirkulācijas mehānismu.
Prognožu modeļiem pastāv ticamības robežas
Mūsdienās klimata procesus mēģina izskaidrot un prognozēt ar dažādiem matemātiskiem modeļiem. Tomēr akadēmiķis Ivars Kalviņš uzsver, ka šie modeļi ne vienmēr spēj precīzi atspoguļot realitāti: «Parasti modeli pārbauda, mēģinot ar to aprēķināt pagātnes klimata notikumus – kādi laikapstākļi bija konkrētajā laika posmā, teiksim, 1850. gadā, par kuru mums ir precīzi dati. Ja modelis spēj pietiekami precīzi atveidot to, kas jau ir noticis, tad var cerēt, ka tas palīdzēs prognozēt arī nākotni. Diemžēl līdz šim nevienam modelim tas pilnībā nav izdevies. Tāpēc arī ilgtermiņa prognozes vienmēr jāuztver piesardzīgi un teikt, ka varam precīzi paredzēt nākotni, mēs nevaram.»
Klimata prognozes atgādina laikapstākļu prognozes – ja dažām tuvākajām dienām tās ir samērā precīzas, jau nedēļas griezumā to uzticamība krītas, bet prognozes uz mēnesi, nerunājot par ilgākiem laika posmiem, kļūst galīgi neprecīzas. Jo tālāku nākotni tiek mēģināts prognozēt, jo lielāka ir kļūdu iespējamība, un iemesli meklējami izmantotā matemātiskā modeļa nepilnībās. Proti, šis modelis nenostrādā, vai arī tajā nav akumulēts pietiekami daudz uzticamu datu.
Ekonomiskā izaugsme nozīmē lielāku slodzi videi
Vērtējot cilvēces ietekmi uz apkārtējo vidi, zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka mūsu sabiedrības attīstības modelis rada arvien lielāku slodzi uz planētu. «Sabiedrība no politiķiem gaida ekonomisko izaugsmi un labklājības pieaugumu,» saka profesors Ivars Kalviņš. «Taču lielāka labklājība parasti nozīmē arī ražošanas kāpumu un sekojošu resursu patēriņa pieaugumu, kā rezultātā rodas vairāk atkritumu un piesārņojuma. Turklāt pasaules iedzīvotāju skaits nepārtraukti pieaug, un mēs, visa cilvēce kopumā, uzvedamies kā liels siseņu bars. Katram cilvēkam nepieciešama pārtika, mājoklis, apģērbs, transports un enerģija. Tas nozīmē arvien lielāku pieprasījumu pēc resursiem un papildu slodzi uz vidi, ko rada atkritumu apjoma pieaugums.»
Zinātne kā galvenais risinājumu avots
Runājot par iespējamo rīcības plānu klimata pārmaiņu novēršanai, akadēmiķis Ivars Kalviņš atzīst, ka pagaidām dabas spēku varenība ir krietni lielāka pār cilvēces spēju ietekmēt šīs stihijas. Taču tas nenozīmē, ka neko nav vērts darīt. «Jāņem vērā – ja valstis mērķtiecīgi investētu pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā, būtu iespējams rast risinājumus, kas palīdzētu novērst mūsu ekonomisko aktivitāšu un resursu patēriņa radīto nelabvēlīgo ietekmi uz klimatu,» zinātnes un inovāciju nozīmi īpaši uzsver LZA prezidents. «Esmu pārliecināts, ka zinātne spētu šo problēmu atrisināt. Piemēram, varētu izstrādāt tehnoloģijas, kas, izmantojot siltuma pārpalikumu, sadala oglekļa dioksīdu (CO2) atpakaļ ogleklī un skābeklī. Formāli šādas tehnoloģijas pastāv jau tagad, taču jautājums slēpjas tajā – vai sabiedrība un politiķi ir gatavi tajās ieguldīt.»
Nepieciešama mērķtiecīga rīcība pasaules mērogā
Nav noslēpums, ka globālo procesu ietekmēšana mazām valstīm ir sarežģīta. Latvija Eiropas Savienības mērogā ir trešā mazākā CO2 izmešu ražotāja. Galveno ietekmi uz klimatu pasaulē rada lielās ekonomikas – valstis ar milzīgu rūpniecību un enerģijas patēriņu. Lielākās siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājas pasaulē ir Ķīna, ASV, Indija, Brazīlija un Krievija. Ja tās būtiski nemazina izmešus, tad mazās valstis vienas pašas situāciju mainīt nevar. Diemžēl esošā situācija rāda, ka lielākie CO2 ražotāji pasaulē pat nemēģina piebremzēt izmešu ģenerēšanas apjomus.
Tomēr arī nelielas valstis var uzlabot savu vidi un samazināt piesārņojumu lokālā līmenī. Salīdzinot Latviju ar nelielu skudru pūzni, profesors Ivars Kalviņš norāda – lai gan globālos procesus ietekmēt nav mūsu spēkos, mēs vismaz varam rūpēties par savu apkārtējo vidi: «Eksistē zināmi ierobežojumi, ko diktē ekonomiski apstākļi. Jebkuri ieguldījumi izmešu samazināšanā, piemēram, atkritumu šķirošana un pārstrāde vai investīcijas tīrākās tehnoloģijās, sadārdzina ražošanu un ceļ izstrādājumu cenu. Ja citas valstis šādus pasākumus neievieš, tad «zaļās» valsts uzņēmumiem var kļūt grūtāk konkurēt starptautiskajā tirgū. Tāpēc klimata jautājumi vienmēr saistīti arī ar ekonomiku un konkurenci starp valstīm.»
Taču pastāv lietas, ko var darīt arī lokāli. Viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem ir mežu stādīšana un saglabāšana. Meži piesaista CO2, uzkrāj oglekli koksnē un vienlaikus uzlabo augsnes kvalitāti.
Politiskā griba un ticība zinātnei
Lai darītu kaut ko lietas labā arī savas valsts ietvaros, nepieciešama ne tikai zinātnieku iniciatīva, bet arī esošās varas gatavība investēt izglītībā, pētniecībā un inovācijās, kā arī radīt vidi, kurā uzņēmumiem būtu izdevīgi iesaistīties jaunu tehnoloģiju attīstībā.
Tomēr profesors Ivars Kalviņš aicina raudzīties uz lietām ar mērenu optimismu. «Latvijas zinātnieki jau strādā pie dažādiem risinājumiem – piemēram, reaktoriem, kas attīra dūmgāzes vai pārstrādā atkritumus, pārvēršot tos degvielā,» teic LZA prezidents. «Pasaulē ir pietiekami daudz gudru un radošu cilvēku, kuri spēj rast risinājumus arī ļoti sarežģītām problēmām. Piemēram, ja valsts varētu novirzīt daļu budžeta līdzekļu un veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, kas vērsta uz klimata pārmaiņu radītu problēmu risināšanu, rezultāti neizpaliktu. Teiksim, mēs varētu ražot iekārtas, kuras sadala CO2 pamatelementos – ogleklī un skābeklī, un izmantot tās gan savām vajadzībām, gan eksportēt uz ārzemēm. Bet tam vajag politisko gribu. Nebūsim mazdūšīgi, ticēsim, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē ir pietiekami daudz gaišu prātu, kas spēj atrisināt daudzas problēmas un novērst potenciālas nelaimes.»
Svarīgi apzināties – lai to visu paveiktu, nepieciešami konkrēti soļi, tostarp ieguldījumi izglītībā un zinātnē, kā arī sabiedrības gatavība domāt ilgtermiņā. Kā mēdz teikt ķīnieši – jebkurš ceļš sākas ar pirmo soli. Ja gribam uzlabot situāciju, mums šie pirmie soļi ir jāsper.
Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
