Atbalsta apmēri būs no 3000 līdz 9000 eiro, un summa atšķiras atkarībā no transportlīdzekļa veida, kā arī fakta, vai iedzīvotājam ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība. Elektroauto īpašniekiem Latvijā jau kādu laiku pieejamas arī dažādas priekšrocības – piemēram, bezmaksas autostāvvietas Rīgas centrā, kas šobrīd gan rada arvien vairāk diskusiju, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un daudzviet stāvvietas ir pastāvīgi aizpildītas. Paralēli sabiedrībā joprojām nav vienota viedokļa par e-auto reālo izdevīgumu. No vienas puses, elektroauto raksturo zemākas ekspluatācijas izmaksas, lētāka «degviela» un vienkāršāka apkope, bet no otras – joprojām aktuāli ir jautājumi par sākotnējām izmaksām, pieejamo uzlādes infrastruktūru un valsts atbalsta ilgtspēju. Visi minētie faktori šobrīd ietekmē to, cik strauji Latvija virzās uz elektroauto plašāku izplatību un cik pieejama šī izvēle kļūst sabiedrībai kopumā.

Lēna attīstība

Latvijā pāreja uz elektroauto nenotiek strauji, un tam ir vairāki iemesli. Kā uzskata Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Jānis Bekers, divi no būtiskākajiem ir kopējais autoparka vecums un tirgus struktūra, savukārt pats e-auto ienākšanas process ir sarežģīts un jāvērtē plašākā kontekstā: «Vidējais Latvijas autoparks ir apmēram 15 gadu vecs, un elektroautomašīnas – vismaz plaši pazīstamās un nopērkamās – vienkārši vēl nav tik ilgi bijušas pieejamas, lai tās plaši ienāktu lietoto auto tirgū. Līdz ar to mēs nevaram sagaidīt, ka pāreja notiks ļoti ātri – tas ir process ar vairākiem aspektiem un šķautnēm.»

Tieši lietoto auto tirgus šobrīd ir viens no būtiskākajiem, kur elektroauto sāk parādīties, un valsts atbalsts šeit spēlē nozīmīgu lomu. «Mēs redzam, ka daļa lietoto automašīnu tiek iegādātas līzingā un valsts piešķirtā summa faktiski kalpo kā pirmā iemaksa,» norāda Jānis Bekers. «Līdz ar to, skaitļojot tālākās lietošanas izmaksas, sanāk, ka šī automašīna ir līdzvērtīga vai pat reāli lētāka, jo cilvēks ietaupa līdzekļus uz degvielas, apkopes un automašīnas remontēšanas rēķina. Tādā veidā ar ieguvumiem no auto ekspluatācijas cenu atšķirībām patiesībā var segt ikmēneša līzinga maksājumus.»

Lētāka braukšana, lielāks komforts

Lai gan elektroauto iegādes cena joprojām daudziem šķiet augsta, būtiskākais arguments par labu šiem transportlīdzekļiem ir to ikdienas izmaksas. Jānis Bekers uzsver, ka tieši šis aspekts bieži vien kļūst izšķirošs: «Patiesā cena ir lietošanas izmaksas, un šāds arguments spēj pārliecināt daudzus elektroauto pircējus. Bieži vien cilvēks iegūst jaunāku, komfortablāku automašīnu, bet maksā līdzīgi vai pat mazāk. Varu apliecināt to no savas pieredzes – paraugoties uz degvielas cenām, rodas sajūta, ka es braucu gandrīz par brīvu. Respektīvi, man elektroenerģija pie pašreizējām cenām izmaksā ap diviem eiro uz 100 kilometriem. Arī e-auto uzturēšana ir ievērojami lētāka, jo šis spēkrats satur daudz mazāk detaļu, kas var salūzt, nav nepieciešama arī tradicionālā motora apkope, regulāra eļļas maiņa un līdzīgas lietas.»

Inerce domāšanā

Neraugoties uz ekonomiskajiem ieguvumiem, elektromobilitātes attīstību Latvijā lielā mērā bremzē sabiedrības neviennozīmīgā attieksme. «Vēl joprojām pastāv noteikti stereotipi, kā arī zināšanu un izpratnes trūkums par to, kā elektroautomašīnas strādā, kāda situācija ir ar uzlādi, cik daudz ar tām var nobraukt,» skaidro Jānis Bekers. «Eksistē arī vienkārši bailes no jaunā. Tādēļ uzskatu, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē to, cik ātri mēs pāriesim uz elektroauto, ir sabiedrības izglītošanas jautājums.»

Tajā pašā laikā situācija mainās arī no piedāvājuma puses. «Ja mēs skatāmies uz jaunām automašīnām, tad cenu atšķirības vairs nav tik lielas,» piebilst Jānis. «Dažādu ražotāju izstrādātajiem modeļiem cenas izlīdzinās. Turklāt Latvijas tirgū arvien vairāk ienāk dažādi Ķīnas zīmoli, kas piedāvā savus ražotos e-auto par zemākām cenām. Mēs redzam modeļus, kas maksā līdz 20 tūkstošiem eiro, un tās jau ir adekvātas jauna elektroauto iegādes izmaksas. Šādā veidā mums rodas papildu izvēle.»

Atbalsts ģimenēm un tirgus svārstības

Valsts atbalsta programmas pēdējā laikā kļuvušas mērķtiecīgākas, īpaši izceļot daudzbērnu ģimenes. «Jaunajā KEM izstrādātajā atbalsta programmā, ko aprīlī apstiprināja valdība, tiek likts īpašs uzsvars uz daudzbērnu ģimenēm,» stāsta Jānis Bekers. «Mēs redzam, ka būtībā katra trešā ar atbalstu iegādātā elektroautomašīna nonāk tieši šādā ģimenē. Ministrs Kaspars Melnis regulāri atgādina par savu pieredzi ar kādu daudzbērnu ģimeni, kura pēc atbalsta saņemšanas iegādājusies elektroauto, piemaksājot klāt tikai divus tūkstošus eiro.»

Vienlaikus tirgu ietekmē arī ārējie faktori. «Patlaban saistībā ar kraso degvielas cenu kāpumu visā Eiropā ir milzīgs pieprasījums tieši pēc lietotām elektroautomašīnām, un tas ietekmē arī e-auto cenas – tās pat ir nedaudz pieaugušas. Tirgotāji gan mierina, ka cenas ar laiku normalizēsies, kad atkal palielināsies piedāvājums,» piebilst Jānis Bekers.

Nepieciešams skaidrs rīcības plāns

Elektroauto īpašniekiem Latvijā aizvien pieejamas vairākas priekšrocības, taču arvien biežāk izskan jautājums par to ilgtspēju. Jānis Bekers atzīst, ka diskusijas par bezmaksas stāvvietām un citām privilēģijām ir loģiskas: «Šobrīd elektroauto skaits Latvijā joprojām ir nedaudz zem diviem procentiem no kopējā autoparka, bet Rīgas centrā dažviet atkarībā no konkrētās zonas jau ap 30% no stāvvietām aizņem elektromobiļi. Sabiedrībā rodas sajūta, ka e-auto ir ļoti daudz, bet realitātē tas vēl nav kritiskās masas līmenis valstī kopumā.

Mēs kā Elektroauto biedrība iestājamies par to, ka izmaiņas esošajā lietu kārtībā būs nepieciešamas, vien svarīgi parūpēties, lai tās nebūtu pārāk straujas. Ir jābūt skaidram plānam, kā šie netiešie atbalsti elektroauto īpašniekiem tiks pakāpeniski pārtraukti. Šādus atbalsta pasākumus nedrīkst nogriezt pēkšņi, jo iedzīvotāji savus lēmumus par automašīnu iegādi ir pieņēmuši, balstoties uz šiem nosacījumiem. Iedzīvotājiem jābūt savlaicīgi informētiem, pēc cik ilga laika vai vēl kādiem kritērijiem netiešā atbalsta pasākumi tiks ierobežoti, samazināti vai atcelti.»

Jānis Bekers nenoliedz, ka bezmaksas stāvvietas bijušas būtisks elektroauto iegādi motivējošs faktors: «Aptaujas rāda, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc autovadītāji kā savu nākamo automašīnu izvēlas elektroauto, nevis ar iekšdedzes dzinēju aprīkotu spēkratu. Tajā pašā laikā, ja šīs stāvvietas pazudīs, tas nenozīmē, ka tās kļūs tukšas – daudzi šo auto īpašnieki turpat arī dzīvo.»

Pieredze pie stūres

Jānis Bekers brauc ar elektroauto jau vairāk nekā piecus gadus, un šajā laikā viņš izmēģinājis dažādus modeļus. «Man ir bijušas vairākas elektroautomašīnas – esmu tās mainījis, lai saprastu atšķirības starp ražotājiem un modeļiem,» stāsta Elektroauto biedrības pārstāvis. «Ir pat bijis, ka nopērku auto uz pusgadu, lai iegūtu reālu lietošanas pieredzi un varētu sniegt atsauksmes citiem. Vērtējot kopumā, varu teikt, ka ikdienā elektroauto sniedz būtisku komforta pieaugumu. Tajā brīdī, kad esi pieradis, ir liels prieks braukt un grūti atgriezties pie iekšdedzes dzinēja auto.»

Tomēr Jānis Bekers arī atzīst, ka pašā sākumā nepieciešama zināma pielāgošanās jaunajai realitātei: «Pirmajos mēnešos ir jāpiedomā – kur brauksi, kur lādēsi, kā plānosi maršrutus. Tas ir process, kamēr pierod un saprot, tam vajadzīgs zināms laiks, bet īstenībā nav nekas sarežģīts. Turklāt mūsdienās elektroauto vadītāju dzīvi lielā mērā atvieglo arī tehnoloģiju attīstība. Piemēram, ja agrāk bija daudz dažādu lietotņu katram uzlādes tīklam, tagad ir «Mobilly», kas nodrošina iespēju uzlādēt auto un norēķināties praktiski visos Latvijā darbojošos uzlādes tīklos.»

Nobeigumā Jānis Bekers norāda, ka galvenais un bieži vien grūtākais solis ceļā uz kļūšanu par elektroauto īpašnieku ir pats pirmais – pieņemt lēmumu par šī transportlīdzekļa iegādi. Tālākā tendence ir nepārprotama, jo 95–98% esošo e-auto īpašnieku kā nākamo automašīnu atkal izvēlas elektroauto. Viņš uzsver, ka šādu izvēli nosaka ne tikai valsts atbalsts, bet arī autovadītāja iegūtā pieredze un atziņas par elektroautomašīnas lietošanas ērtumu ikdienā un citām sniegtajām priekšrocībām.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments