Pērn «Getliņos» apsaimniekoti vairāki simti tūkstošu atkritumu, no kuriem gandrīz puse bija bioloģiski noārdāmie atkritumi. Skaitļi ir iespaidīgi, taču tie izgaismo arī problēmu – dalīti vāktā BIO plūsma joprojām nav pietiekami kvalitatīva. Nepareizi izmesti bīstamie atkritumi būtiski ietekmē gala produkta – tehniskā komposta – izmantošanas iespējas.

Kā BIO atkritumi pārtop biogāzē un kā atkritumu radītāju nevērība var sabojāt tonnām vērtīga materiāla, stāsta SIA «Getliņi EKO» Vides pārvaldības daļas vadītājas vietniece Anita Zagorska.

BIO atkritumi kā resurss

Pērn «Getliņu» poligonā kopumā apsaimniekotas gandrīz 330 000 tonnas atkritumu. No tām bioloģiski noārdāmo atkritumu kompleksā pārstrādātas vairāk nekā 130 000 tonnas BIO atkritumu – gan dalīti vāktie, gan tie, kas iegūti atkritumu šķirošanas procesā. Tomēr A. Zagorska atzīst – mērķis būtu saņemt lielākus apjomus tieši dalīti vākto BIO atkritumu, jo ienākošā plūsma būtiski ietekmē saražotā tehniskā komposta kvalitāti. «Te mums ir daudz izaicinājumu, mēs nākotnē vēlētos redzēt daudz atbilstošāku materiālu, ko saņemam no atkritumu radītājiem, jo atkritumu šķirošanas iespējas poligonā nav neierobežotas,» viņa atzīst.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā tiek izmantota anaerobā fermentācija, kas ietver atkritumu bioloģiski noārdāmās daļas apstrādi kontrolētos apstākļos ar mērķi ģenerēt biogāzi, kas tiek savākta un izmantota enerģijas ražošanai.

Tehnoloģiskais process sākas ar BIO atkritumu transportēšanu uz pārstrādes moduļiem – betona fermentācijas tuneļiem, kur tos uzpilda, noslēdz ar hermētiskiem aizvērējiem un uzsāk fermentāciju. Fermentācijas laikā infiltrāts ar augstu organisko vielu saturu (perkolācijas šķidrums) tiek pievienots atkritumiem, stimulējot to noārdīšanos. Katrs tunelis spēj uzņemt 400–500 tonnu bioloģisko atkritumu, un poligonā «Getliņi» ir 32 šādi tuneļi, kopējai pārstrādes jaudai sasniedzot 125 000 tonnu gadā.

Pēc fermentācijas procesa visam vienā tunelī esošajam materiālam sākas svaiga gaisa padeve 3–4 nedēļu ilgam aerācijas procesam, kas galīgi pabeidz bioloģisko pārstrādi. No tuneļiem izsūknētais gaiss tiek padots uz biofiltriem, lai mazinātu emisijas un smakas, kas izplūst apkārtējā vidē.

Pēc aerācijas procesa saražotais materiāls tiek nogādāts sijātavā. Rezultātā tiek iegūts tehniskais komposts un apglabājamās vai kā pārklājumam izmantojamās plūsmas. Viņi vēlētos, lai nākotnē saražoto kompostu varētu izmantot ārpus poligona teritorijas, taču šobrīd kvalitātei traucē piesārņojums. «Tehnoloģiskās iespējas nav tādas, lai atšķirotu visus bīstamos atkritumus, kuriem sadzīves atkritumos nevajadzētu nonākt. Tas viss rezultējas ar to, ka kompostu iespējams izmantot tikai poligona vajadzībām, taču poligons nav bezizmēra,» skaidro SIA «Getliņi EKO» Vides pārvaldības daļas vadītājas vietniece, aicinot bīstamos atkritumus nodot tiem speciāli paredzētos konteineros. Viena zemē nomesta baterija var piesārņot pat kubikmetru augsnes, un līdzīgas sekas rodas, ja tā nonāk sadzīves atkritumos.

Gāze un koģenerācija

Poligonā «Getliņi» biogāze tiek iegūta divos veidos – no bioloģiski noārdāmo atkritumu kompleksa un no atkritumu apglabāšanas šūnām. Gāze, kas tiek savākta no atkritumu apglabāšanas šūnām, tiek saukta par poligona gāzi, lai gan pēc būtības tā arī ir biogāze, kas iegūta kā blakusprodukts un ir ar zemāku metāna saturu. A. Zagorska skaidro, ka bioloģisko atkritumu kompleksā metāna saturs biogāzē ir ap 60%, savukārt poligona gāzē tas ir mazāks un ar laiku samazinās.

Teritorijā atrodas energobloks, uz kuru tiek padota attīrīta gāze, kas pēc tam tiek izmantota koģenerācijas procesā elektrības un siltuma ražošanai. Šī enerģija tiek izmantota arī poligona «Getliņi» siltumnīcām, kur audzē tomātus un gurķus. 2024. gadā tika saražotas 347 tonnas tomātu un 748 tonnas gurķu. Interesanti, ka ražas sezona tomātiem un gurķiem ir no oktobra beigām līdz Jāņiem, vasarā tiek veikti tehniskie darbi. Tomāti un gurķi tiek audzēti akmensvatē – pie katra stāda ir divi kapilāri, kas baro augu ar noteiktu ūdens daudzumu un barības vielām.

Sūdzības

BIO atkritumu pārstrāde ir process, kas neizbēgami rada smaku emisijas. Lai tās samazinātu, gaiss no tuneļiem tiek novadīts uz biofiltriem – virs jumta izvietotām konstrukcijām, kas pildītas ar šķeldu. Šķelda absorbē gaistošos organiskos savienojumus un palīdz samazināt smaku emisijas. Tomēr, kā uzsver A. Zagorska, poligons «Getliņi» atrodas salīdzinoši tuvu dzīvojamajām teritorijām, un pie nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem iedzīvotāji mēdz sūdzēties. «Mēs gribam būt labs kaimiņš, bet labs kaimiņš ir tāds, kuru Tu nejūti,» viņa atzīst.

Lai gan ap poligonu ir noteikta 100 metru sanitārā aizsargjosla, tūlīt aiz tās atrodas dzīvojamās mājas. Uzņēmuma pārstāvji atzīst – teritorijas plānošanas ziņā tas nav veiksmīgākais risinājums.

Baterijām – sava vieta

Runājot par iedzīvotāju biežāk pieļautajām kļūdām, A. Zagorska uzsver, ka sadzīves atkritumos izmesti bīstamie atkritumi – baterijas, elektroniskās cigaretes, eļļas, eļļas filtri, spuldzes un citi – rada nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, par ko bieži neaizdomājamies. Savukārt atkritumos izmestas elektroniskās cigaretes var izraisīt ugunsgrēku. Visdrošākais risinājums – bīstamos atkritumus nogādāt tam paredzētajās savākšanas vietās. Sev tuvāko var atrast tīmekļa vietnē: https://skiroviegli.lv/.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments.