Latvijā iegūstamais kūdras apjoms ir lielāks par tā vietējo patēriņu, jo kūdra pasaulē ir stratēģiski nozīmīgs resurss pārtikas, kā arī dekoratīvo un meža stādu audzēšanai. Tādēļ vairums kūdras produktu tiek eksportēti uz citām valstīm. Taču kūdras nozare ir ļoti atkarīga no laikapstākļu ietekmes – piemēram, pagājušajā gadā slapjās vasaras dēļ tika iegūta tikai aptuveni puse no ierastā apjoma. Jācer, ka šogad daba būs labvēlīgāka.

Kūdras nozares vērtība

Latvijā kūdras atradnes klāj aptuveni 10% valsts teritorijas, taču faktiski ieguvei tiek izmantoti tikai 4% no tām. Pēdējā desmitgadē Latvijā ik gadu tiek iegūti apmēram 1,2 miljoni tonnu kūdras. Kā vērtē Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, kūdras nozare eksportē produkciju uz 118 valstīm un ir svarīga valsts tautsaimniecības sastāvdaļa. «Latvijā tiek iegūta trešdaļa no visas profesionālajai dārzkopībai Eiropā izmantotās kūdras,» norāda Jānis Irbe. «No visa Latvijā iegūtā apjoma vairāk nekā 90% kūdras tiek eksportēta. 2024. gadā tie bija nepilni 2,4 tūkstoši tonnu kūdras 338 miljonu eiro vērtībā. Kūdras nozarē strādā gandrīz 2,5 tūkstoši cilvēku, bet ar to saistītajās jomās vēl divas reizes vairāk. Šie rādītāji apliecina nozares nozīmīgumu visas valsts mērogā.»

Jānis Irbe uzskata, ka nākotnē kūdras nozarei vajadzētu pievērst papildu uzmanību augstākas pievienotās vērtības radīšanai uz vietas, mazinot tīra izejmateriāla eksportu un veicinot plašāku tās apstrādi Latvijā. Tas ļautu eksportēt augstākas vērtības produktus, dodot lielāku pienesumu ekonomikai, tostarp arī ar augstākas kvalifikācijas darba vietām.

Galvenais izaicinājums – laikapstākļi

Latvijas kūdras ieguvēji ir apvienojušies biedrībā «Latvijas Kūdras asociācija». Tās galvenie darbības mērķi ir veicināt nozares attīstību un darba vietu radīšanu, esošo resursu racionālu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī nodrošināt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares ar kvalitatīviem kūdras produktiem. Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere šābrīža situāciju kūdras nozarē raksturo kā netipisku. Iemesls – pieejamo resursu trūkums, jo pagājušajā gadā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ iegūtais kūdras apjoms bija daudz mazāks nekā iepriekšējos gados.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas tieši ietekmē kūdras ieguvi, ir nokrišņu daudzums. «Jāņem vērā – kūdras nozarei, tāpat kā lauksaimniecībai, ir sezonāls raksturs,» paskaidro Ingrīda Krīgere. «Mēs kūdru iegūstam laikā no maija līdz septembrim, un, ja šajā periodā valda pārāk lietains laiks, tikt pie kūdras nav iespējams. Tāda situācija bija pērn, kad līdz augusta vidum bija iegūti tikai 30% no gadā vidēji iegūstamā kūdras apjoma. Pie pārējā krājuma tikām septembrī, jo šis mēnesis bija sausāks. Kopumā izdevās iegūt aptuveni pusi no iecerētā.»

Tad, ja arī tuvākajos gados turpināsies nelabvēlīgi laikapstākļi, kas neļaus iegūt kūdru plānotajā apjomā, Ingrīda Krīgere paredz kūdras produktu deficītu, cenu pieaugumu un līdz ar to negatīvu ietekmi uz dažādiem tirgiem. Tas attiecas arī uz lielajiem audzētājiem un pārtikas ražošanas ķēdēm, kā rezultātā kāps gatavo produktu – dārzeņu, dekoratīvo augu un meža stādu – cena.

Šogad jāsavelk jostas

Pēc pagājušā gada nedienām šajā pavasarī Latvijas kūdras tirgū gaidāms deficīts. «Parasti jau februārī – martā sākas lielākā kūdras resursu tirdzniecība,» norāda Ingrīda Krīgere. «Audzētāji kūdru iepērk lielos apjomos. Taču pašlaik jāiztiek ar to, kas ir, un tādēļ visiem, kuri gribēs iegādāties kūdru, tās visdrīzāk nepietiks.»

Patlaban 98–99% Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota dārzkopībā un mežsaimniecībā. Tiek ražoti dažādu veidu substrāti un arī frakcionēti produkti. Ingrīda Krīgere teic, ka 2023. gadā veikta KPMG pētījuma ietvaros tika aprēķināts – kūdras bruto pievienotā vērtība ir 126 215 000 eiro, kas veido apmēram 0,37% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Nodokļu pienesums valsts budžetā 2023. gadā bija 80,9 miljoni, bet kopā ar saistītajām nozarēm – vēl par 11–11,3 miljoniem eiro vairāk.

Ingrīda Krīgere atzīst, ka Latvijā vietējais kūdras patēriņš vidēji ir daudz zemāks par kopējo ieguvi, jo tas atkarīgs no esošā audzēšanas apjoma, ko savukārt ietekmē mūsu valsts ģeogrāfiskais novietojums un valdošais klimats. Tāpēc aptuveni 93% no saražotajiem kūdras izstrādājumiem tiek eksportēti uz citām valstīm, kur tos izmanto dažādu veidu augu – dārzeņu, apstādījumu, dekoratīvo augu un mežsaimniecībā izmantojamu produktu audzēšanai.

Sadarbība norit veiksmīgi

Latvijas kūdras ieguves nozari regulē vairākas ministrijas – KEM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā arī Zemkopības un Ekonomikas ministrijas. Runājot par riskiem un iespējām nākotnē, Ingrīda Krīgere uzskata, ka dārzkopībai izmantojamā kūdra būtu jānosaka kā stratēģiski nozīmīgs resurss pārtikas ražošanai un mežsaimniecībai un kā kritiski svarīgs resurss Eiropas Savienības iekšējā pārtikas tirgus drošībai.

Kūdrai līdz šim nav izdevies atrast līdzvērtīgu aizstājēju kvalitātes un apjoma ziņā, un 70% no pasaulē profesionālajā dārzkopībā izmantojamajiem substrātiem ir veidoti uz kūdras bāzes. Līdz ar to kūdra ir ļoti vērtīgs un pašlaik neaizstājams produkts. Tāpat jārēķinās, ka tās ieguvei ir savi limiti, jo nepieciešams raudzīties, lai netiek izrakts vairāk, nekā dabiskā ceļā atjaunojas.

Pozitīvi saikni ar Latvijas Kūdras asociāciju vērtē arī Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Normunds Šmits, uzsverot, ka sadarbība ar ražotājiem ir mērķtiecīga, regulāra un konstruktīva, nodrošinot stabilu pamatu nozares ilgtspējīgai attīstībai. 2025. gada decembrī noslēgtie sadarbības memorandi kalpos kā būtisks instruments investīciju piesaistei ilgtermiņā, vienlaikus veicinot kūdras pārstrādes attīstību Latvijā.

Nākotnē nozīmīga loma paredzēta inovācijām – jaunu tehnoloģiju ieviešanai, efektīvākai resursu izmantošanai un ilgtspējīgu risinājumu attīstībai, kas stiprinās nozares konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Plānots arī palielināt nodarbināto skaitu kūdras nozarē, radot jaunas darba vietas reģionos un veicinot ekonomisko izaugsmi, vienlaikus ievērojot vides aizsardzības un ilgtspējas principus.

Svarīgi celt pievienoto vērtību

Par vienu no galvenajiem uzdevumiem ilgtermiņā ZM uzskata labvēlīgas investīciju vides izveidošanu, kas ļautu attīstīt kūdras pārstrādi uz vietas, samazināt izejvielu eksportu un sekmēt augstākas pievienotās vērtības radīšanu kūdras nozarē. Šāda rīcība dotu iespēju nostiprināt Latvijas pozīcijas kā konkurētspējīgai un inovatīvai dārzkopības substrātu ražotājai starptautiskajā tirgū.

Arī nākotnē ZM turpinās aktīvu sadarbību ar kūdras nozari, izvērtējot un attīstot jaunus projektus, kas vērsti uz ilgtspējīgiem risinājumiem, inovācijām, pētniecību un alternatīvu audzēšanas substrātu izstrādi. Būtisks jautājums ir arī nozares pakāpeniska pielāgošanās Eiropas Savienības klimata un vides politikai. Ministrijas mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas kūdras nozare attīstītos atbildīgi un līdzsvaroti, saglabājot tās nozīmīgo lomu dārzkopībā un tautsaimniecībā kopumā.

Nobeigumā var secināt, ka Latvijā situācija kūdras jomā, par spīti pagājušā gada lietainās vasaras izraisītajām problēmām, ir visai stabila. Nelabvēlīgo laikapstākļu radītās sekas kādu laiku vēl būs jūtamas, taču KEM parlamentārais sekretārs Jānis Irbe uzskata – ja tuvākie gadi būs labi, nozare spēs atgūties. Ražotāji sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām plāno turpināt darbu un radīt jaunus produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Turklāt Latvija atrodas pateicīgos klimatiskajos apstākļos, kur nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, un tas sekmē kūdras slāņa pieaugumu dabiskajos purvos. Tādēļ ir visi priekšnoteikumi kūdras nozares attīstībai.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments