– Sakiet, vai visu savu dzīvi esat bijusi saistīta ar kultūru?

– Nē, tā gluži nav – iepriekš profesionāli darbojos citā nozarē. Kultūras jomā ienācu brīdī, kad pārcēlos dzīvot uz Ogres novadu. Skolas laikā gan piedalījos amatiermākslas kolektīvos, taču pēc tam manai darbībai šajā sfērā bija ilgāks pārtraukums.

– Kur dzīvojāt agrāk un kādā veidā nonācāt Ogres novadā?

– Es nāku no Ventspils puses. Pēc vidusskolas uzsāku mācības Rīgā, kur iepazinos ar savu vīru, kurš ir no Ogres novada. Tā arī ieprecējos un pārcēlos dzīvot uz šejieni.

– Kā jūsu ceļš aizveda līdz kultūras metodiķes darbam Ogrē?

– Darbošanos kultūras sfērā uzsāku Krapes pagastā. Tikko biju atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma, kad parādījās iespēja uz ilgāku laiku aizvietot vietējās bibliotēkas vadītāju. Šajā amatā nostrādāju sešus mēnešus. Pēc tam atbrīvojās vakance uz pusslodzi Krapes Tautas namā, un es uzsāku darbu tur. Vēlāk vairākus gadus nostrādāju Tautas namā par vadītāju. Tā kā mana iepriekšējā izglītība bija citā nozarē, drīz vien arī sāku mācības augstskolā tieši kultūras jomā.

Covid-19 pandēmijas laikā, kad kultūras dzīve apsīka, vienubrīd radās šaubas par tālāko darbošanos šajā sfērā, taču drīz sekoja iespēja strādāt par kultūras metodiķi Ogres novada Kultūras centrā. Atmetu savas bažas, pieņēmu šo izaicinājumu un arī patlaban joprojām ar lielu prieku darbojos šajā amatā.

– Cik Dziesmu un deju svētkiem esat gatavojusi Ogres novada kolektīvus?

– Ogres novada Kultūras centrā strādāju kopš 2022. gada, tāpēc manā pieredzē ir 2023. gadā notikušie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kā arī 2025. gada XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

– Vai jums bija kāda saistība ar Dziesmu un deju svētkiem līdz brīdim, kad sākāt strādāt par metodiķi?

– Vienu reizi piedalījos Dziesmu un deju svētkos, kad skolas laikā dziedāju Ugāles vidusskolas korī, bet vēlāk esmu tos arī apmeklējusi kā skatītāja. Kultūra man vienmēr ir patikusi, taču agrāk nekad nebiju domājusi, ka tā ieņems tik nozīmīgu vietu dzīvē un kļūs par manu profesionālo izvēli.

– Cik veiksmīgi izdevās paveikt visus darbus gan Vispārējos dziesmu un deju svētkos, gan Latvijas Skolu jaunatnes svētkos?

– Vispārējo dziesmu svētku laikā lielākie sarežģījumi slēpās apstāklī, ka tie notika pēc kovida pandēmijas, kura bija atstājusi būtisku ietekmi uz transporta nozari. Tā kā Ogres novads pēc dalībnieku skaita bija visplašāk pārstāvētais uzreiz aiz Rīgas, mums vajadzēja ļoti lielu skaitu transporta vienību. Šādos apstākļos bija nepieciešama ļoti precīza un strikta plānošana, ko īstenojām vairāku cilvēku komandā.

Skolu jaunatnes svētku gadījumā izaicinājums bija nezināmais. Tās pašas kovida pandēmijas dēļ iepriekšējais pasākums nenotika, un kopš pēdējiem pilnvērtīgajiem svētkiem bija pagājuši gandrīz desmit gadi. Tādēļ, ņemot vērā arī agrāk iekrāto pieredzi, organizatori ļoti nopietni pievērsās plānošanai un dažādu faktoru izvērtēšanai. Šķiet, ka tas atmaksājās – svētki noritēja veiksmīgi, un nopietnu incidentu nebija. Protams, visus riskus pilnībā prognozēt nav iespējams, jo, kā redzējām pagājušajā gadā, negaidītas situācijas mēdz sagādāt arī daba.

– XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Ogres novadu pārstāvēja vairāk nekā 1600 dalībnieku – tas tomēr ir milzīgs skaits! Kā jums izdevās visu veiksmīgi noorganizēt un vēl arī naktīs izgulēties?

– Es biju procesa galvenā koordinatore, veidojot saikni starp svētku organizatoriem un novada kolektīvu vadītājiem. Tas noteikti nebija viegls darbs, taču es to nedarīju viena. 2025. gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tika organizēti ciešā sadarbībā ar Izglītības pārvaldi. Tāpat ļoti aktīvi iesaistījās skolu un kultūras iestāžu pārstāvji, kolektīvu vadītāji – mēs visi pastāvīgi komunicējām savā starpā. Ikviens ļoti profesionāli paveica savu darbu, un viss noritēja veiksmīgi. Īpaši nozīmīgu lomu spēlēja pavadošās personas, kurām bija jāparūpējas, lai bērni būtu paēduši, laikus dotos gulēt un justos droši. Viens cilvēks to nevar paveikt, tāpēc mums bija izveidota uzticama komanda.

– Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laiku bijāt Rīgā kopā ar bērniem vai tomēr koordinējāt darbu no sava kabineta?

– Nē, attālināti to vadīt nebūtu iespējams. Es biju Rīgā jau no paša svētku sākuma. Pirmajās dienās strādāju no pulksten astoņiem rītā līdz pusnaktij vai pat vieniem naktī, pēc tam braucu mājās, lai dažas stundas pagulētu. Taču, sākot ar 7. jūliju, kad Rīgā ieradās lielākā daļa kolektīvu, es biju klāt visu diennakti. Situācijas mēdz būt ļoti dažādas, un dažkārt jāreaģē nekavējoties. Dzīvojot Ogres novadā, 60–70 kilometru attālumā no Rīgas, to nebūtu iespējams izdarīt pietiekami ātri. Daudz steidzami risināmu jautājumu bija saistīti tieši ar transportu.

– Jūs arī agrāk esat saņēmusi apbalvojumu par savu veikumu, piemēram, «Gada balvu kultūrā». Kādas bija sajūtas, uzzinot, ka saņemsiet arī «Ogres novada Gada cilvēka» balvu?

– Kā jau minēju iepriekš, viss paveiktais patiesībā ir daudzu cilvēku kopdarbs. Es kalpoju kā vienojošais posms starp visiem pārējiem. Protams, balvas piešķiršana bija liels pagodinājums, taču man ļoti gribētos, lai šādu atzinību saņemtu ikviens, kurš ieguldīja milzu darbu.

– Balva patiešām ir godam nopelnīta, jo jūsu devumu augstu novērtējuši gan kolēģi, gan kultūras nozares pārstāvji kopumā.

– Es ļoti cienu darbabiedru viedokli, jo tieši viņi vistiešāk bija iesaistīti visos procesos. Izskanēja ļoti daudz pozitīvu atsauksmju, sirsnīgu apsveikumu un labu vārdu. Es pēc dabas esmu pieticīga, tāpēc man vēl jāmācās to visu pieņemt.

– Parunāsim arī par citām lietām, kas nav saistītas ar darbu. Cik lieli ir jūsu bērni, un vai kāds arī no viņiem piedalījās Dziesmu un deju svētkos?

– Man ir četrgadīgs dēls un vienpadsmit gadu veca meita. Dēls vēl ir pārāk mazs, lai varētu spriest, kas viņam patīk vairāk un kas ne tik daudz. Savukārt meitu saista citas jomas, piemēram, ar dabu saistīti procesi un lietas, tāpēc viņa nedzied un nedejo, bet apmeklē dažādus pulciņus.

– Savulaik sportojāt un piedalījāties orientēšanās sacensībās «Reljefs». Kādas patlaban ir jūsu attiecības ar sportu?

– Tas bija ļoti sen un ļoti periodiski, šobrīd «Reljefā» vairs nepiedalos. Ar orientēšanās sportu aktīvi nodarbojas mans vīrs. Bērniem interese par to parādās periodiski, un tad arī es kopā ar viņiem dodos trasē. Mazajam tas šķiet ļoti aizraujoši, arī meitai tīri labi patīk – viņai negribas vienai doties mežā, tāpēc ejam kopā.

– Cik lielā mērā jūs ikdienā nodarbojaties ar fiziskām aktivitātēm? Varbūt esat no tām ģimenēm, kas brīvdienās dodas dabā – pastaigāties, skriet vai slēpot?

– Tā kā dzīvojam laukos, mēs pastāvīgi esam ciešā kontaktā ar dabu. Regulāri mūsu ģimenē nesporto, izņemot vīru. Taču dažādas aktivitātes gan mēs piekopjam – piemēram, ziemā dodamies uz Ogres Zilajiem kalniem.

– Tā kā dzīvojat laukos, vai jums ir arī saimniecība, kuras uzturēšanā pastāvīgi jāveic dažādi darbi?

– Lielas saimniecības mums nav. Ir siltumnīca, pāris kaķi, suns. Galvenie darbi ir saistīti ar zāles pļaušanu un apkārtējās vides uzturēšanu kārtībā.

– Nenodarbojaties ar lielāka apjoma dārzkopību laika trūkuma dēļ vai tomēr neesat ar zemi īpaši saistīts cilvēks?

– Īstenībā man patīk zemes darbi. Vienkārši vasarā patiešām nākas rauties uz dažādām pusēm, jo savu daļu uzmanības prasa gan bērni, gan darbs, gan dažādas citas lietas, un, šķiet, laiks patiešām ir īstais atslēgas vārds. Ir jāprot sabalansēt dažādas dzīves jomas.

– Kā jums izdodas šo līdzsvaru noturēt? Varbūt esat no tiem cilvēkiem, kurš visu rūpīgi izplāno?

– Ikdienā es vienmēr zinu galvenās lietas, kas man konkrētajā dienā ir jāizdara. Taču ļoti aktīvos periodos, piemēram, pirms Dziesmu un deju svētkiem, darbus patiešām sakārtoju pēc prioritātēm – kas ir neatliekams un jādara vispirms, bet kas savukārt var pagaidīt. Tiesa, parasti neplānoju visu pa stundām un minūtēm, jo tas nemaz nav iespējams – vienmēr var rasties kas steidzamāks, kam jāpievēršas nekavējoties. Galvenais ir skaidri apzināties būtiskāko.

– Vai brīvajā laikā apmeklējat kultūras pasākumus – gan Ogres novadā, gan citur, tostarp Rīgā, piemēram, teātrus? Cik liela vieta kultūrai ir jūsu ikdienā ārpus darba?

– Mana brīvā laika kultūras dzīve lielā mērā ir saistīta ar bērnu interesēm. Cenšos doties uz pasākumiem, kas viņiem patīk – tas var būt kino, kāds pasākums novadā vai arī tepat Kultūras centrā. Pagājušajā vasarā kopā ar bērniem bijām arī uz «Prāta vētras» koncertu Ventspilī. Mēs parasti dodamies turp, jo šie koncerti nav tik pārpildīti un vide ir mierīgāka nekā Rīgā. Ventspilī ir mazāk cilvēku, brīvāka atmosfēra, tāpēc uz turieni brauc daudzas ģimenes ar bērniem. Šādas pieredzes paliek atmiņā uz visu mūžu – meita pirmo reizi uz «Prāta vētras» koncertu bija četru gadu vecumā, un arī tagad, kad viņai jau 11 gadu, viņa to joprojām labi atceras.

– Tātad uz «Prāta vētras» koncertiem dodaties regulāri?

– Jā, šai grupai koncerti notiek aptuveni reizi divos gados. Pēdējos trīs «Prāta vētras» pasākumus esmu apmeklējusi kopā ar meitu.

– Cik spēcīgas, jūsuprāt, ir kultūras pozīcijas Ogres novadā? Ir ļoti laba Mūzikas un mākslas skola, daudz aktīvu kolektīvu. Ja būtu jāvērtē desmit ballu sistēmā – kādā līmenī notiek Ogres novada kultūras dzīve un aktivitātes?

– To nevar novērtēt viennozīmīgi, jo Ogres novads ir plašs – dažviet kultūras dzīve norisinās ļoti aktīvi, bet citur vēl būtu nepieciešami uzlabojumi. Kopumā, manuprāt, situācija ir laba – gan pasākumu piedāvājuma ziņā, gan kolektīvu kvalitātē. Spilgts apliecinājums tam ir pagājušā gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki – pūtēju orķestru konkursā Ogres Mūzikas un mākslas skolas orķestris «Melodija» izcīnīja 1. vietu un Lielo balvu valsts mērogā. Tāpat Ikšķiles vidusskolas 5.–12. klašu koris ieguva 1. vietu savā grupā, un tas arī ir liels panākums. Es gan gribētu izvairīties no konkrētu atzīmju likšanas – uzskatu, ka kopumā ir labi. Protams, vienmēr būs lietas, kas jāuzlabo, bet Ogres novadam patiešām ir, ar ko lepoties.

– Novads šogad tiks pārstāvēts arī «Koru karos».

– Jā, Ikšķilē būs koris, kas startēs «Koru karos», un to vadīs Jānis Aišpurs. Tāpat Ogres novada kori piedalīsies arī Dziesmu svētkos «Manai dzimtenei».

– Par Maestro veltītajiem Dziesmu svētkiem ir izskanējuši dažādi viedokļi – gan pozitīvi, gan kritiski. Bet nu šiem svētkiem vismaz Raimonda Paula vārds ir izņemts ārā.

– No vienas puses, šādi svētki ir vajadzīgi, taču, no otras, tie nav iedomājami bez paša Raimonda Paula klātbūtnes un iesaistes. Manuprāt, šo svētku pasākumu organizēšanai bija jānotiek ciešā sadarbībā ar mūsu diženo komponistu – vispirms viņa piekrišana, un tikai pēc tam koru komplektēšana un biļešu tirdzniecība. Es uzskatu, ka šādi svētki ir vajadzīgi, taču šīs idejas iemiesošanu dzīvē, iespējams, vajadzēja sākt savādāk.

– Atgriežoties pie ikdienas darba – kādi ir jūsu galvenie pienākumi kultūras metodiķes amatā?

– Mans darbs lielā mērā ir saistīts ar amatiermākslas skatēm – piedalos to organizēšanā un norisē, lai tās varētu notikt kvalitatīvi. Tāpat plānoju Novada dienu, kas notiek dienu pirms Ogres pilsētas svētkiem, kā arī citus pasākumus, kuros iesaistās ne tikai Ogres pilsētas, bet visa novada kolektīvi. Reizi mēnesī apkopoju informāciju par notikumiem Ogres novada kultūras iestādēs, lai to publicētu «Savietī». Ikdienā ir arī daudz dažādu citu uzdevumu, kas saistīti ar amatiermākslu, kā arī sadarbību ar novada kultūras iestādēm. Trīs lielās vadlīnijas ir informācijas apkopošana, skates un kultūras kolēģija novadā.

– Kā var tikt galā ar tik apjomīgu darba pienākumu klāstu?

– Ir gan mierīgāki, gan sarežģītāki periodi. Visaktīvākais laiks parasti ir pavasaris, jo tad notiek skates. Ziema mēdz būt nedaudz rāmāks laiks, kad vairāk jāplāno darbi pavasarim un vasarai. Tā šis darba ritms arī veidojas.

– Kādi ir aktuālākie darba uzdevumi? Kam būs jāpievērš īpaša uzmanība?

– Tuvojas ļoti aktīvs periods. Jau janvāra beigās Ogrē pulcēsies kori no visa novada un sāksies kopmēģinājumi. Priekšā ir arī ansambļu skates, un pirmā no tām paredzēta jau 1. martā. Jāizstrādā visi nolikumi, mēģinājumu grafiki un organizatoriskās lietas, jo laiks paskrien ātri.

– Intervijas noslēgumā gribētos vēlreiz atgriezties pie jūsu saņemtā «Gada cilvēka» apbalvojuma. Vai mājās jau sagatavots plauktiņš balvām? Šis taču ir tikai sākums – droši vien sekos vēl daudzas!

– Man ir Apliecinājums «Ogres novada Gada cilvēka» titulam, un «Gada balva kultūrā» 2023. gadā. Ar šīm divām balvām man pilnīgi pietiek. Gan 2023. gada XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, gan XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki prasīja daudz darba un kļuva par lielu izaicinājumu. Domāju, ka nākamajos svētkos viss notiks jau daudz raitāk. Par katriem svētkiem jau balvas nepienākas, turklāt mūsu novadā ir ļoti daudz cilvēku, kuri patiesi ir pelnījuši dažādus apbalvojumus. Speciāla plauktiņa man noteikti nebūs – balvas atrodas manā darba kabinetā Ogres novada Kultūras centrā. Man ar tām pilnīgi pietiek, jo es jūtos novērtēta.

– Paldies par sarunu. Lai veiksmīgi un produktīvi arī turpmākie gadi!