Kā radās bizness Amerikā…

Mēness dievs Māni (ir arī tāds!) vien zina, cik daudz cilvēku pasaulē nopirkuši, nezinu, kā pareizāk būtu teikt - zemesgabalu vai mēnessgabalu. Process ir vienkāršs: izvēlies platību, samaksā un saņem glīti noformētus papīrus ar apliecinājumu, ka šis kosmiskā nekustamā īpašuma gabaliņš ir tavs. Vai tava drauga, ja izlem viņu apdāvināt joka pēc.

Idejas autors ir attapīgs amerikānis Deniss Houps, kurš izmantoja nepilnības ASV un starptautiskajos likumos. «Mēness vēstniecības» mājaslapā nez kāpēc viņš raksturots kā ļoti gudrs, jauns un skaists. Vismaz pagājušā gadsimta astoņdesmitajos, kad dibinājis «Mēness vēstniecību», Houps tāds esot bijis. ASV valdības vietējā birojā viņš iesniedzis īpašuma tiesību pieteikumu uz visu Mēness virsmu, kā arī uz Saules sistēmas planētu un to pavadoņu virsmām (izņemot Zemi un Sauli). Houps cīnījies piecas stundas, līdz panācis īpašumtiesību oficiālu reģistrāciju.

Pēc tam apsviedīgais biznesmenis informēji ASV, Ķīnas, PSRS (Krievijas, kā rakstīts minētajā mājaslapā) un ANO administrācijas, nogaidījis trīs gadus, kā ieteikuši juristi, un pēc tam sācis tirgot ne īsti īpašumus, ne īsti sertifikātus jeb vienkārši skaistus papīriņus. «Es nosūtīju Apvienoto Nāciju Organizācijai īpašumtiesību deklarāciju, kurā detalizēti aprakstīju savu nodomu sadalīt un pārdot Mēnesi, bet atbildi tā arī nesaņēmu,» Houps komentējis.

…un Latvijā

Hop, un arī «Mēness vēstniecība» ar pārstāvniecībām dažādās valstīs gatava! Jā, pasaulē tika nodibināta «Mēness vēstniecība» (ar biroju ASV), un Latvijā darbojās tās pārstāvniecība, kas kā darbības veidu bija norādījusi īpašumu tirdzniecību internetā, citējot: «pārdod īpašumus (zemi), kas pieder Dennisam Houpam, uz Mēness, Marsa, Venēras, Merkūrija». Tieši tā – Merkūrija, nevis Merkura, un Venēras, nevis Veneras.

Latvijā šis bizness uzplauka pirms 20 gadiem ar nejauši sadzirdētu informāciju televīzijā. Atlicis tikai sazināties ar pašu Houpa kungu un noslēgt līgumu par tiesībām pārstāvēt viņa intereses Baltijas valstīs. Kad Latvijā rūpals bija tikko uzsācis apgriezienus, no katra pārdotā Mēness akra desmit dolāri ieripojuši Houpa bankas kontā.

Pircējiem izsniegti trīs «dokumenti»: darījuma dokuments, karte un konstitūciju un tiesību priekšraksts. Norādītas pat zemesgabala koordinātas. Iegūtais Mēness akra (4046,86 kvadrātmetri) «sertifikāts» apliecina, ka «jums pieder tiesības uz visiem zināmajiem un nezināmajiem minerāliem un izrakteņiem jūsu iegādātajā īpašumā 3 kilometru dziļumā». Ar piebildi - ja izmanto savām vajadzībām. Ja gribētu Mēness izrakteņus izmantot komerciāliem mērķiem, tad nāktos maksāt 10 procentus no ienākumiem «Mēness vēstniecībai».

Savulaik Latvijā tirgoja ne tikai Mēnesi, Merkuru, Veneru un planētu Io. Tika piedāvāts Plūtons par 250 000 dolāru (tagad ap 210 000 eiro).

Kam tas pieder?

Kā tad īsti ir ar īpašumtiesībām ārpus mūsu planētas? «Mēness vēstniecības» mājaslapā ir atsauces uz visvisādiem dokumentiem – ej nu izproti, vai tādi maz ir. Bet ir! 1967. gadā ANO pieņēma hartu «Vienošanās par Mēnesi un citiem kosmiskajiem objektiem». Tajā noteikts, ka nevienai nācijai nevar piederēt Visuma objekti. Houpam likumi nav rakstīti – nācijai nevar piederēt, bet privātpersonai var. «Hartā ir nepilnība: tā neattiecas uz privātpersonām,» viņš pastāvējis uz savu taisnību.

«Mēness vēstniecība» savā mājaslapā lepni paziņo, ka ir līdere Mēness un ārpuszemes nekustamā īpašuma jomā un vienīgā kompānija pasaulē, kas ieguvusi juridiskas tiesības pārdot un reģistrēt ārpuszemes īpašumus.

«Tā patiešām ir lētākā nekustamā īpašuma iegāde Visumā!» lielās šīs privātās organizācijas pārstāvji, kurā esot vairāk nekā seši miljoni biedru.

Lai cik skaisti skanētu viss iepriekš rakstītais, starptautiskas institūcijas neatzīst privātīpašumu uz Mēness un citiem kosmosa objektiem. Savulaik skaidrojums prasīts arī mūsu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). Tie skaidroja, ka «Mēness vēstniecības» darbošanās ir pakalpojums, bet īpašuma iegāde nenotiek «pa īstam».

Izvērtējot «Mēness vēstniecības» mājaslapā pieejamo informāciju, konstatēts, ka netiek piedāvāts iegādāties zemi uz Mēness un citām planētām, bet gan tiek piedāvāts iegādāties dāvanu, kas noformēta attiecīgu «dokumentu» veidā. Turklāt īpašums uz Mēness vai cita debess spīdekļa nav jādeklarē. Neviens tur zemi neesot uzmērījis, un tas neesot īsts īpašums.

Ak, jā, atgriežoties pie Mēness izrakteņu izmantošanas komerciālajiem mērķiem. Lai ķertos pie izrakteņu ieguves, vispirms līdz Mēnesim vajadzētu nokļūt. Tas no Zemes atrodas 384 403 kilometru attālumā. Pēc tam vajadzētu tur izdzīvot, jo Mēness virsmas temperatūra ir no mīnus 170 līdz plus 130 grādiem pēc Celsija. «Mēness vēstniecība» ir parūpējusies par visu un piedāvā iegādāties starpgalaktiskā pētnieka pasi!

Ja vien ir nauda, ar kuru apmaksāt Mēness izrakņāšanu, rociet mierīgi: «Mēness vēstniecības» izsniegtie papīri neuzliek nekādas juridiskas saistības maksāt desmito tiesu. Un arī pase nav jāpērk. Ja nu tikai joka pēc.

Jokupēteri pašu mājās

Žēl, ka «sertifikātā» netiek norādīti kaimiņi. Paši Mēness «vēstnieki» gan dižojas, ka īpašums uz Zemes pavadoņa pārdots bijušajiem ASV prezidentiem Džordžam Bušam vecākajam, Džimijam Kārteram un Ronaldam Reiganam, kā arī daudziem simtiem slavenību.

Iespējams, kādam mēnessgabala īpašniekam nāburgos ir, piemēram, daudzpusīgais Einars Repše vai jokdaris Andris Freidenfelds, kurš mēnessgabalu saņēmis kā balvu par uzvaru kādā jauniešu žurnāla aptaujā.

Mēnessgabalu iegādājies arī kāds tā brīža Latvijas politiķis, kurš šo īpašumu ierakstījis savā amatpersonas deklarācijā.

Ticiet vai ne, bet ar šo dīvaino papīru izvērtēšanu nodarbojies ne tikai VID un PTAC, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Pēc tam, kad bija izslēgta no partijas «Jaunais laiks», kādreizējā Jūrmalas pašvaldības vadītāja Inese Aizstrauta partijas līderim Repšem un pašai partijai nosūtīja sertifikātu, kas apliecināja, ka Repšem un citiem viņa vadītās politiskās organizācijas biedriem nu pieder Mēness gabals. Tādējādi dāvinātāja izrādījusi attieksmi, ka partijas līderim vairāk rūp privātais bizness, nevis politika. VID atbildējis, ka dāvinājums tomēr pasniegts partijai, bet ar partiju ziedojumu un dāvinājumu pārbaudi nodarbojas KNAB. Savukārt tas pielicis punktu šai kosmiskajai birokrātijai, paskaidrojot, ka šādi sertifikāti Latvijā netiek juridiski atzīti, tādēļ to iekļaušana vai neiekļaušana partiju deklarācijās nav KNAB pārbaudes priekšmets.

Saule ir mana!

Pirms 15 gadiem vairāki starptautiski mediji informēja par spānieti Anhelesu Djurānu, kura 2010. gadā notariāli reģistrējusi Sauli kā savu īpašumu. Ja Houps varēja, tad varu arī es! Pieņemsim, ka tādiem vārdiem sevi uzmundrināja apņēmīgā spāniete un rīkojās. «Es zinu likumu, es neesmu muļķe. To varēja izdarīt jebkurš, bet man pirmajai tas ienāca prātā,» viņa salika punktus uz «i». Šis gadījums ir juridisks kuriozs, kas parāda, kā cilvēki mēģina izmantot starptautisko tiesību nepilnības.

Salīdzināsim abas idejas. Houps to izmantoja biznesam, Djurāna – kā provokatīvu juridisku eksperimentu. Houps pamanīja nepilnību ANO dokumentā, kur bija skaidri noteikts, ka valstis nedrīkst pieteikt īpašuma tiesības uz debesu ķermeņiem, taču par privātpersonām nebija ne vārda. Houps sāka «pārdot» gabalus uz Mēness, izdodot sertifikātus. Sabiedrība to uztvēra ar humoru, taču viņš guva un gūst komerciālu labumu, jo ir pircēji, kas gatavi maksāt par šādu eksotisku «īpašumu».

Savukārt Djurāna nolēma atkārtot šo ideju, tikai vēl drosmīgāk – viņa devās pie notāra un oficiāli reģistrēja Sauli kā savu īpašumu. Un paziņoja, ka vēlas iekasēt maksu no visiem planētas iedzīvotājiem par Saules izmantošanu. Viņas rīcība kļuva par sensāciju medijos, taču sabiedrība to uztvēra vairāk kā kuriozu un provokāciju, nevis reālu juridisku soli.

Abus vieno tas, ka neviens no šiem pieteikumiem nav starptautiski atzīts, taču tie izgaismo kosmosa tiesību nepilnības un sabiedrības interesi par šādiem kurioziem.

Taisnības labad jāpiebilst, ka vairākas valstis ir pieņēmušas nacionālos likumus, kas ļauj uzņēmumiem iegūt kosmosa resursus (piemēram, asteroīdu ieguvi), bet tas rada diskusijas par atbilstību starptautiskajām tiesībām. Latvija šogad oficiāli pievienojās līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā jeb Kosmosa līgumam. Tā darbības mērķis ir uzturēt mieru, drošību, mazināt konfliktu riskus un veicināt sadarbību kosmosā. Līdz ar Latvijas pievienošanos Kosmosa līgumu ratificējušas 116 valstis.

Laiks valdībām!

Mēs te «cepamies» par dažādām jaunizceptām vai vēl tikai rūgšanas stadijā esošām partijām, bet Houps 2004. gadā izveidoja Galaktikas valdību - demokrātisku republiku, kas pārstāv ārpuszemes zemes īpašnieku intereses, ar ratificētu konstitūciju, kongresu, naudas vienību un pat savu patentu biroju. Houpa vadītā organizācija lielās, ka viņš ieguvis dažādus amatus un saņēmis visādas balvas. Tas liecinot, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība ir sākusi atzīt «Mēness vēstniecības» darba pamatotību.