Latvijā dzelzceļa sliežu kopgarums ir aptuveni 1800 kilometru. Attālums starp sliedēm ir 1520 mm, tādu pašu izmanto gan citur Austrumeiropā, gan arī krievijā. Vienlaikus, kā vēsta raidījums «Nekā personīga», krievijai ir iespēja kontrolēt reāllaikā vilcienu sastāvu pārvietošanos Latvijas teritorijā. Valsts uzņēmums «Latvijas dzelzceļš» izmanto tādas sakaru iekārtas un programmatūru, kas izstrādātas krievijā un Baltkrievijā. Ar to palīdzību krievija spēj sekot līdzi tam, kādi vilcienu sastāvi atrodas Latvijas teritorijā. Turklāt kravas, kas turpina ienākt no austrumiem cauri krievijai, ir jāapkalpo, sazinoties un uzturot sakarus ar krievijas dzelzceļa institūcijām. Attiecīgi apdraudējumu Latvijai rada gan krievijas spēja uzraudzīt mūsu dzelzceļu, gan fiziskā infrastruktūra pierobežā, kas iebrukuma gadījumā varētu kalpot ienaidnieka interesēm. No atsevišķām ministrijām jau izskanējis viedoklis, ka sliedes taču varētu demontēt tad, ja un kad šāda nepieciešamība pienāks – līdzīgi, kā veikt pierobežas mīnēšanu. Un var jau būt, ka nemaz nepienāks! Taču šāda pieeja ir vieglprātīga, jo, iestājoties nepieciešamībai, laika būs maz vai nemaz. Turklāt ar sliežu demontāžu vien nebūs līdzēts. Ukrainas pieredze rāda, ka krievi ļoti ātri spēj salikt sliedes atpakaļ. Tāpēc pierobežā ir jānorok uzbērumi – vismaz divi no trim. Un jārīkojas jau tagad.

UZZIŅA

Latvijas austrumos atrodas kopumā trīs dzelzceļa koridori uz Krieviju un tās satelītvalsti Baltkrieviju.

• Līnija «Rēzekne II–Zilupe–valsts robeža» turpinās Krievijas virzienā uz Pitalovu un Maskavu.

• Līnija «Rēzekne II–Kārsava–valsts robeža» savieno Latgali ar Pleskavas virzienu. Šajā posmā sliedes daudzu kilometru garumā iet tieši paralēli robežai, radot īpaši lielu apdraudējumu.

• Līnija «Daugavpils–Indra–valsts robeža» Polockas virzienā nodrošina savienojumu ar Baltkrieviju.

EKSPERTU VIEDOKĻI

Pulkvedis MĀRIS TŪTINS, NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks:

– Tās nav dienas! Negribu tagad ielīst spekulācijā. Tās nav dienas, par ko mēs runājam, lai tikai šos dzelzceļa uzbērumus noraktu nost. Jo sliežu noņemšana neko nemainīs. Tās ir dažas stundas – viņiem ir dzelzceļa karaspēks, kurš dažu stundu laikā uzliks jaunas dzelzceļa sliedes.

Mūsu Bruņoto spēku viedoklis ir, ka katra dzelzceļa līnija, kas mūs savieno ar Krieviju, ir tieši viena līnija par daudz. Mums blakus dzīvo valsts, kas uzvedas kā sērijveida slepkava. Tā ir politiskā izšķiršanās, bet apzināmies, kas ir kaimiņš!

Profesors KOLINS SMITS, Starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks, RAND:

– Pirmais, ko es ik pa laikam jautāju Latvijas amatpersonām, ir tas, kāpēc neesat nojaukuši veco sliežu ceļu gar robežu? Tur ir 40 kilometru sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!

Mana analīze par Ukrainas karu lika secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad viņi atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku. Vienīgais iemesls, kāpēc viņi šodien spēj apgādāt savus karavīrus, ir dzelzceļa izmantošana. Tieši tā Krievija karo, izmantojot dzelzceļu. Ja Baltijas valstis vēlas novērst iebrukumu, tad likvidējiet savus Krievijas sliežu platuma vilcienus. Atbrīvojieties no tiem. Tas nozīmē, ka visam, kas atrodas uz austrumiem no Daugavpils, būtu jāpazūd. Vai jums ir vajadzīgs dzelzceļš uz Daugavpili? Protams. Vai dzelzceļš no Daugavpils uz dienvidiem – uz Lietuvu? Protams. Bet visam pārējam, manuprāt, ir vienkārši jāpazūd. Kas tieši jūs attur no Krievijas dzelzceļa sliežu platuma nojaukšanas?