Pirmdienas vakarā biju aizdevies uz Ģirta grāmatas «Puškina ielas buru skola» atvēršanas svētkiem Leļļu teātrī. Ar lellēm šai reizē nekādas darīšanas. Ja nu vienīgi pasākuma vadīšanā līdzdarbojās teātra direktors Mārtiņš Eihe. Sanākuši bija arī visādi prominenti literāti, jo grāmata laba. Un Ģirta «DODO» atkal dziedāja – pasūti visus, abonē sevi.
Ģirts man ir absolūts pasūtīšanas etalons. Dzīve viņam nav bijusi vienkārša. Pārcietis divas ļoti smagas avārijas, viņš pasūtīja visus, kas teica, ka te vairs nekā nebūs. Ģirts piecēlās no gultas, piecēlās no ratiem. Pasūtīja visas savas nevarēšanas. Jā, runāšana smadzenēm pārāk nevedas, toties dziedāt tās ļauj brīvi, un nu jau divi albumi ar «DODO» piedziedāti. Tagad arī grāmata sarakstīta. Vēl Ģirts šogad startēja pasaules parariteņbraukšanas čempionātā un aizminās līdz 15. vietai. Viņš pēc pilnas programmas abonē sevi. Viņš nepadodas.
Kāds šīm pārdomām sakars ar pasta katalogu manā pastkastē un izdevumu ar indeksu 3120 «Ogres Vēstis Visiem» un izdevumu komplektu 3121 «Ogres Vēstis Visiem» + «Laimīgā Programma»? Arī mums, avīžniekiem un izdevējiem, ik pa brīdim tiek stāstīts, ka mēs jau vairs neko nevaram un kāda no mums jēga, un ka tagad sabiedrībai tikai sociālo tīklu algoritmi, ziņu agregatori un mākslīgie intelekti vajadzīgi. Un AI tagad pieintelektualizēs visu un visus. Sačakarēs latviešu valodu tiktāl, ka bez tās vispār varēs iztikt. Nu, nē, tas nav priekš manis.
No mums ir jēga, jo mums pašiem patīk taisīt avīzi, un lasītājiem patīk to lasīt. Mēs sarakstām, samaketējam, nodrukājam, iemetam pastkastē. Vai tā pastkaste ir pieskrūvēta pie mājas sienas vai atrodas datorā vai telefonā, tas jau cits stāsts. Arī mēs maināmies. Domāju, uz labu.
BUMBVEDĒJS (fragments)
Pilota kabīnē
Izsistos logos ziedi zied
Skaisti tu aizskrien pār manu lidlauku
Ar savām kājām uz savām mājām
Kāda šķirba ka tev ir mājas
Kāda šķirba ka tev ir kājas
Bet ja tev nav sava bumbvedēja
Mīlai daudz nevajag
Pasūtīt visus un abonēt sevi
Mājās paliek netīrās kājas
Debesīs visiem ir mājas.
