Manuprāt, lauku dzīves influencera Modra Konovalova līdzjutēju proporcija būtu pulka zemāka, ja nošautie suņi piederētu, piemēram, kādam politiķim, ko visi nevar ciest ne acu galā. Taču tie piederēja visnotaļ simpātiskam un manā skatījumā – arī bezatbildīgam cilvēkam. Jo par suni primāri ir atbildīgs saimnieks.
Saistībā ar notikušo atcerējos paša pieredzi no dzīves Kurzemē pirms daudziem gadiem. Kaimiņu mājas pagalmā ķēdē pie apskretušas būdeles, netīras alumīnija bļodas izskraidītā bedrē tika turēta bezšķirnes kucīte, kuras vienīgais uzdevums visa mūža garumā bija kvankšķēt uz garāmbraucošām mašīnām. Man arī bija suns, ražens vilks, un, pretstatā kaimiņiem, ļāvu tam brīvi vazāties apkārt. Toreiz likās, ka tā drīkst. Dziļi lauki taču. Un, salīdzinot ar kaimiņu kucītes likteni, tas likās arī humāni. Un tad kādu dienu gadījās to visu pārdomāt.
No rīta braucu uz darbu, un turpat uz koplietošanas ceļa vietējais miljonārs bija nolicis medību mastu. Vairākus bruņotus vīrus. Nobraucu viņiem garām, tad iedomājos par suni. Metu ripā un panikā braucu atpakaļ, lai ieslēgtu duksi mājā. Kad braucu medniekiem garām trešo reizi, miljonārs neizturēja, ar ieroci notēmēja uz mani, lika izkāpt no mašīnas. Beidzās viss labi, bet, ja toreiz nebūtu atgriezies, mans suns noteikti būtu gājis painteresēties, kas tur uz tā ceļa notiek. Un tad ar viņu notiktu tas pats, kas notika ar simpātiskā lauku dzīves influencera suņiem. Un es varētu lamāt un ienīst to miljonāru, ienīst viņa medniekus, bet galu galā tikai es pats būtu bijis atbildīgs par sava suņa nāvi. Jo saimnieks atbild par savu suni.
