Pārtikas apritē tie nenonāks nekādā veidā. Lūk PVD skaidrojums: «Ar ĀCM slimo cūku izcelsmes blakusprodukti, t. sk. cūku līķi, ir otrās kategorijas materiāls, kuru sadarbības uzņēmums «Grow Energy» pārstrādā, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē (vismaz 133 C temperatūrā, vismaz 20 minūšu un 3 bāru spiedienā). Tālāk iegūto biomasu «Grow Energy» transformē un iegūst biogāzi.»
Protams, uzņēmumam slimības uzliesmojums ir liels satricinājums, taču, kā aģentūrai LETA atzīst «Baltic Pork» valdes locekle Daiga Ļubka, kopējo slimības izplatības ietekmi uz uzņēmuma darbību un radītos zaudējumus vēl nav iespējams prognozēt. «Mēs nevaram tagad prognozēt uzreiz. Mums pašiem ir jāsaprot un jātiek galā ar visu procedūru un kā lietas notiek, lai mēs zinātu, kādi ir cipari un kā reāli dzīvē izskatās,» sacīja Ļubka. Uzņēmums no Latvijas valsts saņems ievērojamu kompensāciju, turklāt sērga nav skārusi otru fermu – to, kurā tiek turētas sivēnmātes. Tātad biznesu būs iespējams atjaunot.
Pirms diviem gadiem no sērgas cieta Salaspils un Krimuldas apkaimē strādājošais uzņēmums «Ancers». 15 000 cūku ganāmpulks tika izkauts, bet šobrīd uzņēmums jau esot veiksmīgi atjaunojis darbību.
Par kompensāciju aprēķiniem ir atbildīgs Lauku atbalsta dienests. Valsts atbalsta nodaļas vadītājas vietniece Baiba Kliedere stāsta, ka valsts uzņēmumam kompensācijas izmaksās gan par katru nogalināto dzīvnieku, gan fermas dezinfekcijas pasākumiem, gan arī iznīcināto barību. Piemēram, par nobarojamajām cūkām svarā no 31 līdz 80 kilogramiem ir 85 eiro. Svarā virs 81 kilograma – 128 eiro par cūku. Dezinfekcijas pasākumi tiek kompensēti 4 eiro apmērā par kvadrātmetru. Nauda kompensācijām tiks ņemta no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet pēc tam, visticamākais, – šis robs tiks lāpīts ar pieprasījumu no Eiropas Savienības budžeta.
Tātad valsts palīdzība būs nozīmīgs atspaids uzņēmumam. Daudzās citās tautsaimniecības nozarēs uzņēmējdarbības risks netiek kompensēts. Iemesls, kādēļ Āfrikas cūku mēra un citu sērgu gadījumā valsts sedz tik nozīmīgu daļu zaudējumu, ir epidemioloģiskā drošība, proti, lai slimību skartās saimniecības ziņotu par uzliesmojumiem, nevis censtos noslēpt, lai tikai saglābtu savus ganāmpulkus. Šādi atsevišķi uzliesmojumi pārvērstos epidēmijās, un vienā brīdī – dzīvnieku audzēšana kļūtu vienkārši neiespējama.
Taču šobrīd, neraugoties uz piesardzības pasākumiem, kompensācijām un sērgas monitorēšanu mežacūku populācijā, un pastiprinātu medīšanu, Lauberes uzliesmojums ir šogad jau astotais. Un ir sekojis jau nākamais - mazāks.
Ap Āfrikas cūku mēra skarto novietni ir noteikta karantīnas zona. Visās šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Ap inficēto novietni noteiktajā karantīnas uzraudzības un aizsardzības zonās atrodas 13 mazas piemājas saimniecības ar mājas cūkām. Šai zonā noteikti arī ierobežojumi cūku un cūku izcelsmes produktu pārvietošanai. Dienestā uzsver, ka šobrīd slimības ievazāšanas riski novietnēs ir īpaši augsti – vīruss atrodams vidē, un to novietnē var ienest ļoti vienkārši – ar apaviem, apģērbu, inventāru, transportu. PVD atgādina cūku turētājiem, ka neatkarīgi no tā, cik liela ir cūku novietne, vienīgais veids, kā cūkas pasargāt no saslimšanas, ir stingra biodrošības prasību ievērošana.
Slimības uzliesmojums SIA «Baltic Pork» cūku novietnē ir lielākais līdz šim reģistrētais. Vēl šogad vīruss maija sākumā tika konstatēts piemājas saimniecībā ar 36 cūkām Tukuma novada Džūkstes pagastā, jūlija sākumā – mājas cūku novietnē ar sešām cūkām Jelgavas novada Glūdas pagastā, jūlija izskaņā mājas cūku novietnē ar 55 cūkām Bauskas novada Iecavas pagasta Rosmē, bet augusta pirmajā pusē – SIA «Nygaard International» novietnē ar 4900 cūkām Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Savukārt augusta otrajā pusē slimība tika konstatēta mājas cūku novietnē ar 65 cūkām Mārupes novada Babītes pagastā, mājas cūku novietnē ar trim cūkām Bauskas novada Dāviņu pagastā, kā arī mājas cūku novietnē ar trim cūkām Mārupes novada Babītes pagastā. Pērn Latvijā visa gada laikā slimība tika konstatēta septiņās saimniecībās ar kopumā 595 mājas cūkām. Latvijā pirmoreiz Āfrikas cūku mēris tika reģistrēts 2014. gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Līdz šim kopumā vīruss konstatēts 10 719 mežacūkām. Savukārt šajā gadā 1008 mežacūkām 27 novadu 157 pagastos un trīs pilsētu teritorijās.
UZZIŅA
«Baltic Pork» reģistrēta 2000. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,505 miljoni eiro. «Baltic Pork» īpašnieki ir Norvēģijas «Mork Engebretsen Invest» (71,57%) un «SE Agro Holding» (28,43%), savukārt kompānijas patiesie labuma guvēji ir divi Norvēģijas pilsoņi Ūve Henriks Merks Ēks un Sveins Engebretsens.
SIA «Baltic Pork» apgrozījums pagājušajā gadā bija 13,585 miljoni eiro, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 14,4% un bija 2,896 miljoni eiro. Kompānijas mājaslapā teikts, ka «Baltic Pork» darbību cūkkopības nozarē sāka 2001. gadā padomju laiku cūku fermā «Krastmalas», Siguldas novada Allažu pagastā. Savukārt 2012. gadā darbību sāka «Baltic Pork» no jauna uzbūvētais cūku audzēšanas komplekss «Rukši» Ogres novada Lauberes pagastā. «Baltic Pork» audzē Landrases, Jorkšīras un Djurokas šķirņu krustojuma cūkas, kuras galvenokārt tiek realizētas Latvijas tirgū, teikts informācijā kompānijas mājaslapā. Kompānijas izaudzētos sivēnus nobarošanai iegādājas arī citi cūkkopības nozares uzņēmumi. Daļa «Baltic Pork» izaudzēto sivēnu un cūku tiek arī eksportētas.
Avots: LETA
