Ķeguma pensionāru biedrības ilggadējais priekšsēdētājs, tagad valdes loceklis Uldis Ābelis teic, ka vēl turpina iedziļināties Senioru konsultatīvās padomes izveides niansēs, taču, viņaprāt, šāda institūcija varētu pastāvēt – tā būtu iespēja pensionāriem dalīties domās un viedokļos. «Tā būs arī iespēja par sevi atgādināt, lai pašvaldība nenovērš no mums skatu,» smaidot saka U. Ābelis. Padomes izveides smalkumos vēl nav paguvusi iedziļināties arī Ķeipenes pensionāru biedrības vadītāja Daina Zēmele, kura Senioru konsultatīvās padomes izveides lietderību nedaudz apšauba. «Daudzviet darbojas senioru skolas, ir pensionāru biedrības. Brīžiem šķiet, ka šo dažādo senioru organizāciju sāk kļūt par daudz. Kā biedrība strādājam jau divpadsmito gadu, un es nevarētu teikt, ka pašvaldība būtu mums kaut ko atteikusi. Iespēju robežās tiek nodrošināts transports. Ja ir nepieciešams, uzaicinām pie mums viesos domes priekšsēdētāju un visu sasāpējušo izrunājam,» saka D. Zēmele un piebilst, ka pensionāru biedrības arī bez padomes uztur draudzīgas attiecības, ja nepieciešams, konsultējas un kopā svin svētkus. 11. jūlijā tuvāki un tālāki kaimiņi devās viesos uz Madlienu, lai sveiktu pensionāru biedrību «Sisegale» 15 gadu jubilejā. Savukārt dienu vēlāk, 12. jūlijā, Rembatē norisinājās Senioru sporta svētki.
Arī Jumpravas pensionāru biedrības «Viedums» valdes priekšsēdētāja Ruta Krūkle atzīst, ka biedrība ir pašpietiekama un tai ir ļoti draudzīgas attiecības ar citām novada senioru organizācijām. R. Krūkles kundze teic, ka vēl nav paguvusi iepazīties ar padomes izveides pamatojumu. «Protams, ir labi, ja kāds koordinē darbības, ja ir laba sadarbība ar pašvaldību. Vai būtu nepieciešama konsultatīvā padome? Grūti pateikt, bet es vienmēr esmu par jaunām un labām iniciatīvā. Taču arī mums pašiem jābūt draudzīgiem, komunikabliem un citam citu jāatbalsta,» saka R. Krūkle.
Ogres pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Vita Bormane piekrīt, ka seniori ir samērā pašpietiekami. Viņa teic paldies pašvaldībai, kas jau daudzus gadus biedrību atbalsta finansiāli, piemēram, lai sveiktu apaļās jubilejās, sākot no 80 gadiem. Divas reizes gadā pašvaldība bez maksas atvēl Ogres novada Kultūras centra zāli jubilejas vakaru organizēšanai. Protams, pensionāri arī paši ir gana aktīvi, regulāri dodoties kopējās ekskursijās. Ja tiktu izveidota Senioru konsultatīvā padome, iespējams, tā varētu palīdzēt risināt vairākus pensijas vecuma cilvēkiem aktuālus jautājumus. «Jau no gada sākuma solīja, ka būs autobuss maršrutā «Rimi» – «Dauga» – Ogres centrs. Senioriem tas ir ļoti būtiski, ja uz turieni vēl var aiziet, tad atnākt atpakaļ ar iepirkumiem jau ir sarežģīti. Ne visiem ir savi auto,» saka V. Bormane, akcentējot vēl kādu problēmu, kam būtu nepieciešams rast risinājumu. Proti, Ogrē, Grīvas prospekta un Skolas ielas rajonā, šaipus dzelzceļam nav nevienas aptiekas. Sirmgalvjiem ir grūti šķērsot sliežu ceļus, vēl jo vairāk, ja lifti abu tuneļu galos laiku pa laikam nedarbojas. V. Bormane atklāj vēl kādu problēmu – agrāk pilsētas maršruta autobusa pieturvieta bija arī pie Jaunogres vidusskolas, tagad autobusi kursē tikai līdz Vidus prospektam. Pensionāriem, kuri dzīvo Zilokalnu prospektā, arī puskilometrs līdz autobusam ir gana liels attālums. Ogres pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja atzīst, ka, iespējams, Senioru konsultatīvā padome varētu pārstāvēt pensionāru intereses un palīdzēt risināt šāda veida problēmas.
Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pensionāru biedrības «Saulgrieži» valdes priekšsēdētāja un Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekle Līvija Zeiberte piekrīt, ka transporta jautājums senioriem ļoti aktuāls ir arī Ikšķilē un Tīnūžos. «Mūsu problēma numur viens ir transports, kaut vai, lai aizbrauktu pie draugiem – piemēram, pensionāru biedrībām Madlienā vai Ķeipenē. Mēs esam pat gatavi maksāt. Arī tad, ja cilvēkam jānokļūst uz pārbaudi pie mediķiem, pie fizioterapeita Ogrē, nākas meklēt kādu labu kaimiņu, kuram samaksāt un kurš neatsaka aizvest. Problēma ir arī jaunie vilcieni, kuros senioriem grūti iekāpt un izkāpt. Transporta tēma mums ļoti sarežģī dzīvi,» atzīst L. Zeiberte un turpina: «Uzskatu, ka Senioru konsultatīvā padome noteikti ir nepieciešama. Kad mums kaut ko ļoti, ļoti vajag, ejam pie pašvaldības augstākās vadības. Mūs uzklausa, faktiski vienmēr arī atbalsta, bet reizēm šādā veidā nākas risināt šķietami pašsaprotamas lietas. Iespējams, cilvēki nesaprot, ko nozīmē būt pensionāram, kamēr paši nav sasnieguši šo vecumu, un Senioru konsultatīvā padome varētu būt instruments, ar kura palīdzību risināt pensionāriem aktuālus jautājumus.»
No saistošo noteikumu projekta
Ogres novada Senioru konsultatīvā padome
Padome ir konsultatīva institūcija, kas savas kompetences ietvaros uzdevumus veic, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, citām fiziskām un juridiskām personām.
Tās pienākums ir piedalīties Ogres novada administratīvajā teritorijā dzīvojošo senioru interešu, vajadzību un problēmu izzināšanā, izpētē un analizēšanā, motivējot seniorus iesaistīties un būt aktīviem pilsoniskās sabiedrības locekļiem. Padomes pienākums būs arī izskatīt ierosinājumus un priekšlikumus, kas saistīti ar senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu (tostarp, sociālo aizsardzību, veselību, izglītību, kultūru, aktīvu novecošanos) un citu vajadzību īstenošanu Ogres novada administratīvajā teritorijā.
Padomes pārstāvjiem ir tiesības piedalīties domes un tās komiteju sēdēs, kurās izskata jautājumus, kas tieši vai netieši skar senioru intereses Ogres novadā. Tā varēs uzaicināt valsts un pašvaldības administrācijas speciālistus, fiziskas personas un juridisku personu pārstāvjus piedalīties padomes sēdē, ja tas nepieciešams kāda specifiska jautājuma risināšanā, izstrādāt un iesniegt pašvaldībā ar senioru interesēm un vajadzībām saistītus priekšlikumus.
Ogres novada administratīvajā teritorijā reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas un pārstāv Ogres novada senioru intereses, būs tiesības izvirzīt pa vienam pārstāvim no attiecīgās biedrības vai nodibinājuma dalībai padomē.
Padomes darbs nav algots.
