3. jūlijā saņemta informācija, ka persona Ogrē, Tīnūžu ielā, esot saņēmusi tālruņa zvanu it kā no Valsts policijas. Zvanītājs teicis, ka pie sievietes atbraukšot policijas pārstāvis, vārdā Jānis. Pie sievietes ieradies vīrietis, kurš paņēmis viņas bankas karti un PIN kodu. Iepriekšējā dienā cietušās bankas kontā bija ienākusi pensija un kopumā kontā bija gandrīz 1560 eiro. Pieteicēja mēģināja sazināties ar banku, taču tas viņai neizdevās. No personas izkrāpts aptuveni 1050 eiro. Uzsākts kriminālprocess.
No 2. līdz 8. jūlijam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Luīze, Monta, Nadīne, Ričards, Hārvijs, Estere, Džeina, Elija, Elizabete.
Šogad iedzīvotāju vidū plašu popularitāti gūst ziņas par lāčiem. Lielā mērā tas notiek, pateicoties informācijas apritei sociālajos tīklos, taču arī zinātnieku veiktā monitoringa dati liecina, ka lāču skaitam ir tendence augt, un arī paši lāči kļuvuši drošāki. 2023. gadā dzīvnieku minimālā skaita vērtējums bija 130 indivīdu, 2025. gadā Latvijā uzturējušies ap 190 indivīdu. Ja agrāk sastapties ar lāci laimējās vien medniekiem un kādiem viediem dabas entuziastiem, tad tagad par lāču vērotājiem kļūst arī pilsētnieki bez attiecīgas vērošanas kvalifikācijas. Attiecīgi tas atspoguļojas arī pēdējo pāris mēnešu ziņu virsrakstos lielos un mazos medijos:
Iegājām ar mazdēlu pludmales kafejnīcā uzēst saldējumu un iedzert alu. Kamēr izvēlējāmies un norēķinājāmies, uzradās puspliks tips ar sombrero galvā un sāka visādi iztaisīties kirilicā.
Lauciniekam slaistīšanās nedraud. Viņš zina laikus padarītā un iekavētā darba cenu. Ja sakņu dārzam tā viegli ar kaplīti pāri, kartupeļu vagām ar tīkla ecēšu pa virsu – un visu savlaikus izvago, lauki tīri un viļņojas kā ezeri. Ja aizlaid tik tālu, ka nezāļu kumšķi jāplūc ar rokām, brīvvalsts laika agronoms reiz teica: slinkums atriebjas ar pieckāršu darbu…
Tā saka antīko zinātņu doktore, konservatīvās domas portāla «Telos» galvenā redaktore Agnese Irbe, atbildot uz jautājumu, vai medija saturā ir vieta arī reliģiska satura informācijai. Saruna notika raidieraksta «Virtuves sarunas» 14. sērijas ietvaros. Šos raidierakstus var noskatīties «YouTube» kanālā, un visbiežāk tajos jautājumus sarunu biedriem uzdodam mēs – Ogres mediju žurnālisti. Šoreiz pie sarunu galda satikās Eva Lūse, Viktorija Slavinska-Kostigova un Agnese Irbe. Skārām dažādus tematus kristīgi konservatīvā gaisotnē.
Astoņās desmitgadēs no nelielas pēckara ārstniecības iestādes Ogres slimnīca izaugusi par daudzprofilu medicīnas iestādi, kuras pakalpojumus izmanto pacienti ne tikai no Ogres novada. Par slimnīcas ikdienas darbu, cilvēkiem un gadu gaitā notikušajām pārmaiņām saruna ar SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētāju Daini Širovu, ķirurgu Uldi Zītaru, Rehabilitācijas nodaļas ārsta palīdzi Mārīti Skubiņu un Terapijas nodaļas virsmāsu Andu Vītoliņu.
Andželika un Markuss Drinki Meņģelē atraduši to, ko gadiem ilgi meklējuši – vietu, kur mosties un aizmigt laimīgi. Savas mājas. Dažkārt cilvēki visu mūžu meklē savas mājas. Un nevis māju kā ēku vai nekustamo īpašumu, bet vietu, kur jūtas piederīgi. Andželikai un Markusam šī vieta izrādījās senās «Zībiņu dzirnavas» Meņģelē – īpašums ezera krastā.
Noslēdzoties kandidātu sarakstu iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā, politiskās partijas publiskojušas vēlēšanu programmas. Ir secināms, ka vides un klimata politika ir izkritusi no kopējās politiskās dienaskārtības tādā nozīmē, ka absolūts vairākums partiju negrasās vairāk sekot Eiropas zaļajam kursam, bet – gluži otrādi – pielāgos to vienīgi uzņēmējdarbības interesēm, savukārt vēlētāju vidū nepopulāros zaļos dižprojektus pārskatīs. To sola vēlēšanu programmas.
Kapelāna Elmāra Pļaviņa ģimene pirms pieciem gadiem startēja valsts atbalsta programmā, lai nodrošinātu savai mājsaimniecībai saules paneļu uzstādīšanu. Šo gadu laikā gan ziemas mīnusi, gan vasaras saules daudzums ir bijis dažāds. «Mums, protams, nav Spānijas laikapstākļu un saulainās vasaras ir izaicinājums katram,» smaidot bilst ogrēnietis E. Pļaviņš, bet uzsver ieguvumu elektroenerģijas patēriņā jau no brīža, kad uz viņa mājas jumta tika uzstādīti divpadsmit saules paneļi. Galvenie apsvērumi par labu paneļiem bija «gan tā laika augstās cenas, gan valsts atbalsts».
Būsim godīgi – liela daļa sabiedrības pēc dzeltenā konteinera vāka aizvēršanas jūtas, it kā būtu izglābuši pasauli, un ar to arī interese par atkritumu šķirošanu beidzas. Taču šis konteiners nav nekāds melnais caurums, kurā iepakojumi vienkārši izgaist. Tur viss tikai sākas! Lai savām acīm redzētu, kas notiek ar atkritumiem pēc tam, kad tos savāc atkritumu vedējs, devos uz «CleanR Industry», lai aplūkotu dalīti vāktu atkritumu šķirošanas centru, kas iepakojuma šķirošanu var nodrošināt vienlaikus uz trijām ražošanas līnijām.
