Vietējie nerimst doties uz pēdējo gadu traģiskākās avārijas vietu Gulbenes novada Lizuma pagastā, lai pie liktenīgā koka noliktu svecītes, ziedus un mirkli pastāvētu. Uz visiem laikiem te biezas miglas aizsegā naktī uz ceturtdienu izdzisa divu meiteņu un divu puišu dzīvības. Svētdienas dievkalpojumā notikušo ar īpašu klusuma brīdi pieminēja tuvējā evaņģēliski luteriskā Velēnas draudze. Tās mācītājs Ilgvars Matīss atzīst, ka «zaudēt savu bērnu ir prātam neaptveramas un smagas sāpes, un šī baisā nāves realitāte, tukšais brokastu galds, klusā istaba un mēmais jautājums sev pašam, vai es varēju ko izdarīt, lai tā nenotiktu, ir vissmagākais». Traģēdijas vietā «Ogres Vēstis Visiem» satiek četrpadsmitgadīgās Ksenijas mammu Kristīni Oņiskivu. Viņas balss šajā traģiskajā stāstā ir īpaši spēcīga, jo, kā pati saka, – atkal bija sliktā mamma, kas meitai pateica kārtējo nē, neļāva viņai vēlu vakarā nekur braukt: «Izrādās, es ar šo nē izglābu viņai dzīvību.»

Slēdzot skolas, ēkas paliek tukšas un nākas tām atrast citu piepildījumu. Bieži vien tās pārtop par pansionātiem, kopienu centriem, retāk par kādu ražotni vai uzņēmējdarbības vietu un dzīvojamo māju. Taču ne viena vien skolas ēka gadiem stāv pamesta un klusa. Ogres novadā Tomes pamatskola un Rembates pamatskola kā izglītības iestādes beidza pastāvēt vienlaikus – 2012. gadā, bet tālākais liktenis tām ir bijis atšķirīgs. Ja Tomes skoliņa, kā to mīļi dēvē vietējie ļaudis, ir kļuvusi par kultūras saliņu, kurā ir gan muzejs, gan bibliotēka, tad Rembates skolas ēkai, kas celta 1872. gadā, pielietojums vēl tiek meklēts.

Konkursā «Sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024» nule nosaukti 12 finālisti. Viņu vidū arī Meža prospekta 6 Ogrē daudzdzīvokļu mājas pagalms, kas raisa prieku ikvienam garāmgājējam un, protams, visvairāk pašiem nama iedzīvotājiem. Viņi kopj sava nama apkārtni, un arī kopīgi svin svētkus. Konkursa vienojošā tēma – lepnums par pašu veidoto vidi, un Ogres Meža prospekta 6. nama 42 dzīvokļu iedzīvotāji patiesi var būt lepni – skaistums, kas priecē, ir pašu radīts.

Šā gada jūnijā Tomē tika atklāts valsts zinātniskā institūta BIOR Akvakultūras inovāciju infrastruktūras centrs, kas ir vienīgais tāds Baltijas valstīs. Tas tika izbūvēts par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem – teju 5 miljoniem eiro. Salīdzinot zivjaudzētavas veco ēku ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotajām centra telpām, var teikt, ka tās ir gluži kā Viļa Plūdoņa poēma «Divi pasaules». Atšķirības ir lielas, tās uzskaitot, nepietiks abu roku pirkstu.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds izplatījis aicinājumu nozares uzņēmējiem aktīvāk iesaistīties valsts aizsardzības iepirkumos. Faktiski to pat var tulkot kā pārmetumu – redz, kur mums ir vajadzības, redz, kur mums ir nauda, bet jūs tādi slinki un pasīvi. Dodiet savus dronus, ieročus, izgudrojumus! Tomēr praksē situācija ir sarežģītāka nekā izriet no oficiāliem paziņojumiem. Ja nopietnākos projektos vietējie uzņēmumi neuzsēžas uz astes kādai starptautiskai korporācijai kā apakšnieki, iespēja pakalpot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas valsts drošībai ir apgrūtināta. Un viena no galvenajām problēmām ir banku noraidošā attieksme. «Ogres Vēstis Visiem» publicē nozarē strādājoša uzņēmēja komentāru. Uzņēmējs vēlas saglabāt anonimitāti.