Elektroauto Latvijā no nišas izvēles pakāpeniski kļūst par ikdienas realitāti, un šo procesu būtiski ietekmē valsts politika. 21. aprīlī valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto jauno atbalsta programmu 40 miljonu eiro apmērā. Tā paredz subsīdijas gan jaunu, gan lietotu elektromobiļu, ārēji lādējamu hibrīdauto un ūdeņraža automobiļu iegādei.

Neapmierināti iedzīvotāji, cīņa politisko oponentu starpā, Satversmes tiesas iesaistīšanās, un piedevām vēl vējš ar rūsu ņem un apgāž vienu sagrabējušu vēja turbīnu, vēl vairāk sabojājot nozares reputāciju. Vēja enerģētikas attīstībai šis ir nepateicīgs laiks.

Saules paneļi, kurus vienkārši var iespraust rozetē un sākt taupīt – izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība? Tomēr tieši par šādu iespēju šobrīd raksta vairāki ārvalstu mediji, tostarp «The Independent», izceļot mazumtirdzniecības giganta «Lidl» plānus Apvienotajā Karalistē piedāvāt šo preci plašam pircēju lokam. Ideja ir vilinoša – nekādas sarežģītas uzstādīšanas, nekādu būvdarbu, tikai panelis saulē un vads kontaktligzdā.

Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena skaidro, cik ļoti cilvēks pēdējo simts gadu laikā ir būtiski iejaucies dabas procesos. Īpaši izteikti tas notika Padomju Savienības laikā, kad viens no galvenajiem uzdevumiem bija pēc iespējas ātrāk novadīt ūdeni prom no lauksaimniecības zemēm. Toreiz mērķis bija skaidrs – vairāk audzēt, ražot, bet ūdens to apgrūtināja. Liela daļa Latvijas lauksaimniecības zemju ir bijušie meži un purvi, kas nosusināti. Tāpat gadu gaitā iztaisnotas daudzas upes, izrakti kanāli un meliorācijas grāvji. Taču dabā nekas nav bez iemesla. Upes līkumojas tādēļ, lai dabiskajā lēnajā tecējumā īstenotu gan ekosistēmu funkcijas, gan dažādu sugu dzīvotnes.