Ogres novada Pašvaldības policijas darbinieki šo pirmdien, 25. maijā, saņēma informāciju par aizdomīgām personām Birzgales pagastā uz autoceļa «Rīgas HES–Jaunjelgava». Izsaucējs ziņoja, ka divi ārvalstu pilsoņi aptur garāmbraucošās automašīnas virzienā no Ķeguma uz Jaunjelgavu. Vietējam iedzīvotājam šī situācija šķita aizdomīga, tādēļ viņš nolēma informēt Pašvaldības policiju.

Nelikumīgi šķērso Latvijas – Baltkrievijas robežu

Ierodoties notikuma vietā, likumsargi sastapa izsaucēju un divus ārvalstu pilsoņus. Sarunas laikā noskaidrots, ka personas ir Indijas pilsoņi un Latvijas Republikas robežu šķērsojušas nelikumīgi. Abus vīriešus notikuma vietā aizturēja. Turpinot pārrunas, policijas darbinieki ieguva informāciju, ka netālu esošajā meža masīvā atrodas vēl seši vīrieši, kuri vairākas dienas tur uzturējušies bez pārtikas un ilgstoši pat bez ūdens. Ziņots arī, ka viens no vīriešiem guvis galvas traumu.

Par notikušo nekavējoties informēti kolēģi no Valsts policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kuri arī ieradās notikuma vietā. Sadarbībā ar Valsts policijas darbiniekiem meža teritorijā atrastas arī pārējās personas, kuras aizturētas un nodotas Valsts robežsardzes amatpersonām turpmāko procesuālo darbību veikšanai. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Jolanta Babiško informē, ka visas astoņas personas nelikumīgi šķērsojušas Baltkrievijas – Latvijas robežu. Kā jau minēts, starp aizturētajiem bija divi Indijas un seši Bangladešas pilsoņi. Personas atturētas no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas saskaņā ar Valsts robežsardzes likuma 4. pantu, kas paredz robežsardzes pienākumu nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju. Nelegālo migrantu mērķis pēc robežas šķērsošanas lielākoties ir iespējami ātrāk nokļūt Rīgā vai tālāk citās Eiropas valstīs.

Lai gan visbiežāk nelegālo migrantu aizturēšana saistās ar Latvijas – Baltkrievijas robežu un Latgales reģionu, pēdējie incidenti parāda, ka migrantu pārvietošanās maršruti var sasniegt arī Latvijas centrālo daļu. Ogres novads līdz šim netika uzskatīts par teritoriju, kur regulāri nonāktu nelegālie migranti, tomēr notikumi liecina, ka situācija pakāpeniski mainās – šis nebūt nav pirmais gadījums, kad Ogres novadā konstatēti nelegālie migranti. OVV jau rakstīja, ka šā gada janvāra vidū Ogres novada Pašvaldības policija sadarbībā ar Valsts robežsardzi kādā Ogres dzīvoklī aizturēja grupu ārvalstnieku – septiņas personas bez atbilstošām uzturēšanās atļaujām.

Migrācijas līmenis joprojām ir augsts

Drošības eksperti norāda, ka pēdējos gados būtiski pieaugusi organizēta cilvēku kontrabandistu aktivitāte. Migrācijas jautājums šobrīd tiek skatīts ne tikai kā sociāla vai humāna problēma, bet arī kā nacionālās drošības jautājums. Valsts robežsardzes dati liecina, ka šogad novērsti jau gandrīz 4000 nelegālo migrantu mēģinājumi šķērsot Baltkrievijas – Latvijas robežu. Aizvadītajās brīvdienās vien Valsts robežsardze novērsa 251 nelegālā migranta mēģinājumu nelikumīgi iekļūt Latvijas teritorijā.

Kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 3959 cilvēki. Salīdzinājumam – pērn Valsts robežsardze novērsa 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas – Latvijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta 31 nelegālajam migrantam. Savukārt 2024. gadā no Baltkrievijas – Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki. Šie skaitļi apliecina, ka migrācijas spiediens uz Latvijas robežu vairāku gadu garumā saglabājas ļoti augsts. Valsts institūcijas uzskata, ka Baltkrievija joprojām apzināti veicina migrantu plūsmas virzīšanu uz Eiropas Savienības ārējo robežu, izmantojot migrāciju kā hibrīdkara elementu.

Tieši šī iemesla dēļ valdība līdz šī gada 30. jūnijam pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Vienlaikus robežsardze pēdējos gados būtiski stiprinājusi tehnisko uzraudzību, videonovērošanu, patruļas un sadarbību ar citām drošības iestādēm. Valsts institūcijas uzsver, ka arvien aktīvāk tiek apkaroti arī nelegālās migrācijas organizētāji. Tiek norādīts, ka aiz daudzām migrantu pārvietošanas shēmām stāv organizēti grupējumi, kas gūst ievērojamu peļņu no cilvēku nelikumīgas pārvietošanas pāri robežām.

Izmaiņas arī Imigrācijas likumā

Eksperti gan norāda, ka nelegālās migrācijas problēmu pilnībā atrisināt nav iespējams tikai ar robežu stiprināšanu vien. Daudzi migranti riskē ar dzīvību ekonomisku, politisku vai drošības apsvērumu dēļ. Tāpēc būtiskas izmaiņas ieviestas arī Imigrācijas likumā. Saeima pieņēmusi vairākus grozījumus, kas paredz stingrākus nosacījumus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās atļauju saņemšanai un saglabāšanai. Uzturēšanās atļaujas iespējams anulēt personām, kuras atkārtoti izdara administratīvos pārkāpumus. Tāpat stingrāki nosacījumi ieviesti ārvalstu studentiem, ierobežojot ģimeņu apvienošanās iespējas un samazinot pieļaujamo neattaisnoto lekciju kavējumu skaitu. Šādu izmaiņu mērķis ir novērst situācijas, kad studentu vīzas tiek izmantotas darba nolūkos vai kā veids ilgstošai uzturēšanās iespējai Eiropas Savienībā.

Liegta arī iespēja izmantot vērtspapīru iegādi kā pamatu uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Valsts institūcijas uzskata, ka nepieciešams samazināt dažādu juridisko mehānismu izmantošanu migrācijas ierobežojumu apiešanai. Atsevišķi diskutēts arī par darbaspēka migrācijas ierobežošanu. Rosināts ieviest kvotas trešo valstu pilsoņu skaitam un ierobežot darbaspēka piesaisti vienkāršajās profesijās, atļaujot to galvenokārt augsti novērtētiem uzņēmumiem. Pastiprināta kontrole veikta arī digitālajās nodarbinātības platformās un kurjerdienestos, lai novērstu nelegālu nodarbinātību un uzturēšanos valstī bez atbilstošiem dokumentiem.

Notikumi Birzgales pagastā skaidri parāda, ka nelegālās migrācijas problēma vairs neskar tikai Latvijas pierobežu. Tāpēc ikviens iedzīvotājs, arī Ogres novadā, pamanot aizdomīgu personu vai personu grupu pārvietošanos, aicināts nekavējoties ziņot policijai.