Kristīnas un viņas vīra ģimenē aug divas meitas un dēls. Melisai ir 12 gadu, Marinai 9 gadi, Kirilam 3 (vārdi mainīti). Abas meitas sākotnēji mācījās Jaunogres skolā, taču ģimene pieņēma lēmumu pāriet uz Ogres Kalna pamatskolu. Melisa Jaunogres skolā mācījās līdz 4. klasei, ieskaitot, Marina – līdz 2. klasei, ieskaitot. Redzot pārmaiņas izglītības sistēmā un pāreju uz mācībām latviešu valodā, nolemts jaunāko meitu uz Kalna pamatskolu pārcelt agrāk.

Melisai pāreja uz latviešu skolu bija emocionāli sarežģīta – grūtības sagādāja gan mācības latviešu valodā, gan iekļaušanās klasē. Kā noslēgtāku un jūtīgāku bērnu viņu ietekmēja arī klasesbiedru piezīmes par krievu ģimeni. Savukārt Marina jaunajā vidē iejutās daudz vieglāk – ātri atrada draugus un pielāgojās. Kristīna uzskata, ka to ietekmēja arī tas, ka jaunākā meita, uzsākot skolas gaitas Jaunogres skolā, mācījās pēc jaunās sistēmas, kur mācību saturs visās skolās ir vienāds.

Melisa papildus apmeklēja matemātikas nodarbības, jo pēc skolas maiņas atzīmes pasliktinājās. Kristīna uzskata, ka tas saistīts ar iejušanos jaunajā vidē, nevis zināšanu trūkumu. Neskatoties uz grūtībām, Kristīna uzskata, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā ir nepieciešama. «Tas atvieglos bērniem dzīvi nākotnē,» viņa saka. Šādu pārliecību veidojusi arī pašas pieredze. Kristīna 2001. gadā absolvēja Jaunogres vidusskolu un pēc tam studēja finanšu vadību Latvijas Universitātē. «Pirmajā gadā universitātē es knapi varēju kaut ko saprast,» viņa atceras. «Vajadzēja ne tikai mācīties studiju priekšmetus, bet paralēli arī latviešu valodu.» Tieši tādēļ viņa uzskata, ka bērniem vieglāk ir apgūt valodu jau no mazotnes. «Ja bērni latviešu valodu sāk apgūt jau bērnudārzā, tad viņiem vēlāk ir daudz vieglāk. Kad ilgi mācies dzimtajā valodā un pēc tam pēkšņi viss mainās, tā pāreja ir daudz sarežģītāka,» uzskata Kristīna.

Arī mazais Kirils apmeklē latviešu valodas grupu bērnudārzā «Saulīte», un ģimene plāno viņu sūtīt latviešu skolā. Kristīna uzskata, ka bērnu nākotne būs saistīta ar Latviju un latviešu valodu, tāpēc šāda izvēle ir loģiska. «Mēs dzīvojam šeit un plānojam šeit dzīvot. Valodas zināšanas bērniem tikai atvieglos dzīvi,» ir pārliecināta Kristīna.

Valoda jālieto, ne tikai jāmācās

Oļegam Lomako ir divi dēli – Roberts mācās Ogres Centra pamatskolā, bet Daniels šogad absolvē Jaunogres pamatskolu. Roberts uz Centra pamatskolu pārgāja 4. klasē pēc tam, kad futbola nometnes laikā viņam iepatikās skolas vide. Lai gan pirms mācību gada sākuma bija satraukums un šaubas, vai nevajadzētu palikt iepriekšējā skolā, pāreja izdevās veiksmīgi. Ogres Centra pamatskolā zēnam palīdzējusi gan skolotāju attieksme, gan tas, ka viņš nosēdināts blakus klasesbiedram, kurš prata gan latviešu, gan krievu valodu. Sākumā, ja kaut kas nebija saprotams, bērnam paskaidroja vai pārtulkoja. «Viņu skolā atbalstīja. Pirmais gads bija grūtāks, bet nākamajā gadā nekādu problēmu vairs nebija,» saka Oļegs.

Ģimenē notikušas sarunas arī par iespēju Danielam pāriet uz latviešu skolu, taču no tā atteikušies, jo pirms eksāmeniem jauna vide un adaptācija radītu lieku stresu. Oļegs ir pārliecināts, ka dēls eksāmenus nokārtos veiksmīgi, tomēr jaunietim ir privātstundas latviešu valodā, jo ikdienā pietrūkst runāšanas prakses. Ģimenē pārsvarā sazinās krieviski, tāpēc latviešu valodas vide vairāk ir skolā un ārpusstundu aktivitātēs.

Oļegs stāsta, ka latviešu valodu skolā apguvis bez grūtībām un pēc 9. klases varējis turpināt mācības profesionālajā skolā Rīgā latviešu valodā. Viņaprāt, agrāk skolā lielāka uzmanība tika pievērsta vārdu krājumam un runāšanas praksei – bērni mācījās vārdus, skaitīja dzejoļus un dziedāja dziesmas. «Mums ļoti labi mācīja,» saka Oļegs. Viņš uzskata, ka valodas apguvē svarīgs ir ne tikai skolotājs, bet arī ģimenes attieksme. «Jo vairāk valodu zini, jo labāk,» viņam bērnībā teikuši vecāki, un papildu motivāciju devusi arī vecākā māsa, kura labi prata latviešu valodu.

Runājot par pāreju uz mācībām latviešu valodā, Oļegs uzskata, ka jauniešiem Latvijā latviešu valoda ir jāzina. «Ja tu gribi te dzīvot, tad tev jāzina, jāsaprot un jārunā latviski,» viņš saka. Oļegs ir pārliecināts, ka valodu zināšanas atvieglo gan mācības, gan darbu, gan ikdienu. Ģimenēm, kurās mājās runā krieviski, viņš iesaka bērnus laikus sagatavot pārmaiņām un rēķināties, ka sākumā var būt grūtāk.

Oļega vecākais dēls Daniels pēc 9. klases plāno mācīties grafisko dizainu. Daniels atzīst, ka pirms eksāmeniem izjūt zināmu satraukumu – jānokārto eksāmens latviešu valodā un matemātikā. Jaunietis apmeklē privātstundas latviešu valodā, jo 8. klasē mācībām neesot pievērsis pietiekamu uzmanību. Šo mācību gadu viņš raksturo kā grūtu un intensīvu. Pēc 9. klases jaunietis plāno turpināt mācības tehnikumā, jo vēlas kļūt par dizaineru. Viņš uzskata, ka latviešu valodu zina pietiekami labi, jo ikdienā to lieto gan sporta treniņos, gan saziņā ar draugiem. Savu nākotni viņš saista ar Latviju. «Šeit es dzīvoju visu dzīvi, te ir mani draugi, un es gribu ar savu darbu palīdzēt cilvēkiem Latvijā,» saka jaunietis.

Kā nezaudēt savas saknes

Aleksandrs Fjodorovs uzaudzis krievvalodīgā ģimenē, tomēr latviešu valodu apguvis dabiski – ne tikai skolā, bet arī ikdienas vidē. Viņš uzskata, ka valodu ļoti palīdz apgūt tas, ja apkārt ir latviski runājoši bērni, draugi un kaimiņi, jo tad valoda pamazām kļūst par ikdienas daļu. Jaunogres skolā vidusskolas posmā mācības jau lielākoties notikušas latviešu valodā, un tas viņam problēmas nesagādāja. Pēc skolas absolvēšanas Aleksandrs iestājās Policijas akadēmijā, kur studijas pilnībā notika latviski.

Aleksandram ir trīs bērni – Marks mācās Ogres Valsts ģimnāzijā, Mišele Jaunogres pamatskolā, bet Mia apmeklē bērnudārzu «Saulīte». Ģimenē runā krieviski, taču bērni arvien vairāk lieto latviešu valodu. «Mia latviešu valodu zina gandrīz labāk nekā krievu,» saka Aleksandrs. Domājot par skolas izvēli Miai, viņš sliecas par labu latviešu skolai, tomēr uzsver, ka svarīga ir ne tikai valoda, bet arī pedagogu attieksme, nopietns mācību darbs un droša vide bērnam. «Mēs dzīvojam Latvijā, un latviešu valoda ir jāzina – savādāk nevar,» viņš saka. Tāpēc meita papildus apmeklē privātstundas latviešu un angļu valodā.

Aleksandrs uzskata, ka vecākus bieži satrauc nevis valoda, bet gan bērna pieņemšana jaunajā vidē. «Ir bažas, lai bērnu nepazemo, ja viņš kļūdās,» viņš saka. Tāpēc viņš iesaka vecākiem pašiem iet uz skolu, runāt ar vadību un skolotājiem un noskaidrot, kādu atbalstu bērns saņems. «Skolai jābūt kā ģimenei. Lai bērnam tur ir droši,» uzsver Aleksandrs. Viņš uzskata, ka latviešu valodas apguve nenozīmē atteikšanos no savām saknēm vai krievu valodas. Viņa bērni runā gan latviski, gan krieviski. «Jo vairāk valodu cilvēks zina, jo vairāk viņš iegūst,» ir pārliecināts Aleksandrs.

Valoda nav šķērslis

Marks Fjodorovs pēc Jaunogres vidusskolas absolvēšanas sāka mācības Ogres Valsts ģimnāzijā, kur šobrīd mācās 12. klasē. Latviešu valodu viņš nostiprināja ikdienas komunikācijā – darbā un sarunās ar māsīcu. «Tieši tas man palīdzēja iejusties jaunajā vidē,» saka Marks. Ģimnāzijā viņš ātri sadraudzējās ar klasesbiedriem un aktīvi iesaistījās skolas dzīvē. Marks uzskata, ka valodu vislabāk palīdz apgūt ikdienas vide: «Kad valodu lieto katru dienu, sāc runāt pārliecinošāk.» Viņaprāt, Jaunogres skolā iegūtās zināšanas ģimnāzijā ļoti noderējušas, īpaši latviešu valodas gramatikā.

Par pāreju uz mācībām latviešu valodā Marks domā pozitīvi. Viņaprāt, ilgtermiņā tā bērniem palīdzēs un pavērs vairāk iespēju nākotnē. Vienlaikus viņš uzsver, ka pārmaiņām jānotiek pakāpeniski un ar atbalstu. «Nevajag baidīties kļūdīties. Galvenais ir mēģināt, komunicēt un runāt,» viņš iedrošina.

Marks atzīst, ka pēdējais mācību gads bijis emocionāls – īpaši atmiņā paliks klases pasākumi, kopīgie braucieni un Žetonvakars. Šogad viņš kārtos matemātikas eksāmenu augstākajā līmenī, kā arī latviešu valodas un ķīmijas eksāmenus optimālajā līmenī. «Neliels satraukums ir, bet tas ir normāli,» saka Marks. Nākotnē viņš plāno studēt Latvijā un savu nākotni saista ar ekonomiku un finansēm.