Koksnes granulas tiek ražotas no mežsaimniecības un kokzāģētavu atlikumiem. Tātad tas ir atjaunojams un dabai draudzīgs resurss. Granulas ir arī ērtas lietošanā. Ieber maisu granulu krāsns padeves tvertnē un uz dienu divām aizmirsti. Ja tvertne lielāka, tad arī uz nedēļu. Vienmērīgs siltums mājā nodrošināts. Arī plašākā kontekstā – granulu ražošana un koksnes izmantošana apkurē atbilst Eiropas Zaļā kursa mērķiem, jo mežu ļauj izmantot ilgtspējīgi. Mežs aug un atjaunojas. Pirms pāris gadiem saceltais tracis, ka Eiropa grasās aizliegt malkas krāsnis, nu ir rimies. Var, protams, sapņot par siltumsūkņiem, saules paneļiem un vēja mikroģeneratoriem katrā lauku mājā, taču tās tehnoloģijas būs dārgākas par pašu māju, un Latvijas iedzīvotāju vairākums tādas atļauties vienkārši nevar. Latvijas apstākļos apkurē ir racionāli izmantot biomasu, un Eiropa pret to nebūt neiebilst. Taču pēdējos gados ir aktualizējusies jauna problēma. Tiklīdz kā vasara sliecas uz otru pusi, tirgū rodas kurināmā iztrūkums. Tas lielā mērā tiek veidots mākslīgi – pārpircēju rīcības dēļ. Plus liela daļa produkcijas tiek eksportēta uz Skandināviju, pašmāju tirgu atstājot tukšā.

Ko saka ražotāji

Lai arī sena paruna vēsta – kal ratus ziemā, ragavas vasarā, šobrīd visos Latvijas reģionos ir grūtības iegādāties granulas no ražotāja. Apzvanot pāris piegādātājus, tie vai nu vispār neceļ klausuli, kā, piemēram, «Ogres granulas», vai arī mājaslapās redzams uzraksts IZPĀRDOTS. Uzņēmums «Kurzemes granulas» pirms pāris dienām vēstīja, ka jūlija granulu apjomi izpārdoti un pasūtījumi vairs netiek pieņemti. Savukārt granulu ražotājs «Scandbio Latvia» nācis klajā ar plašāku skaidrojumu, kādēļ pasūtījumi internetā netiek pieņemti:

«Cienījamie granulu pircēji! Šobrīd saceltā ažiotāža saistībā ar kokskaidu granulu iegādi, kad Latvijas sabiedrībai tiek «barotas» bailes par granulu trūkumu un cenu kāpumu apkures sezonā, ļoti apgrūtina mūsu, granulu ražotāju, ikdienas darbu. Šo situāciju veiksmīgi izmanto pārpircēji, kuri aktīvi meklē iespējas iegādāties granulas no ražotājiem un šobrīd, ažiotāžas apstākļos, veiksmīgi realizē savu biznesu. Diemžēl šie paši pārpircēji ir arī tie, uz kuru viedokļu pamata tiek veicināta šī ažiotāža granulu tirgū. Mūsu uzņēmums šogad plāno novirzīt vietējā tirgū lielāku granulu apjomu nekā iepriekšējos gados, bet nav iespējams saražot visa gada granulu apjomu viena vai divu mēnešu laikā. Šajā sarežģītajā situācijā mūsu uzņēmums iespēju robežās veic granulu pārdošanu uzņēmuma interneta veikalā, lai mūsu klientiem būtu iespējams tās iegādāties. Brīžos, kad savu interneta veikalu aizveram, to darām tādēļ, lai strādātu pie jau saņemto pasūtījumu izpildes. Pēc tam interneta veikalā atkal būs iespējams iegādāties mūsu uzņēmumā ražotās granulas. Bet diemžēl mēs nevaram pilnībā garantēt, ka arī granulu pārpircēji nav veikuši un neveiks pirkumus mūsu interneta veikalā un vēlāk mūsu granulas neparādīsies viņu piedāvājumos. No savas puses varam lūgt cilvēkus neveicināt cenu kāpumu un ievērot mērenību granulu iegādē. Nevajadzētu censties nopirkt visu sezonai nepieciešamo apjomu jau vasaras sākumā un vēl papildu krājumus, ja iepriekš granulas tika iegādātas pakāpeniski. Ja cilvēki nepirks granulas pārmērīgos apjomos, to cenas, domājams, attiecīgi stabilizēsies vai samazināsies.

Mūsu uzņēmumā granulas tiek un tiks ražotas, un tās tiks novirzītas vietējam tirgum plānotajos apjomos. Taču šībrīža panikas rezultātā mums kā granulu ražotājam var sekot gads, kad granulas vietējā tirgū netiks pirktas ierastajos apjomos, jo daudzi klienti būs tās sapirkuši jau gadu uz priekšu.

Līdzīga situācija bija vērojama 2022. gadā, kad daudzi granulu pircēji par augstām cenām sapirka granulas diviem gadiem uz priekšu, un nākamajā gadā granulu pieprasījums būtiski samazinājās. Kad pircējs sajūt granulu deficītu, prese skaļi pauž sašutumu. Savukārt, kad pircējs granulas nepērk, granulu ražotājam situācija ar nepārdotajām granulām klusi jārisina pašam. Novēlam visām granulu tirgū iesaistītajām pusēm psiholoģisko noturību izturēt šo spiedienu, nogaidīt un veiksmīgi aizvadīt nākamo apkures sezonu!»

Ko saka ministrija

Krīzi granulu tirgū pamanījusi arī atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija.

Jūlijā notika sanāksme ar Latvijas Kokrūpniecības un Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju pārstāvjiem. Ministrija solīja, ka apmaiņā pret priekšrokas došanu vietējam tirgum ražotājiem tikšot nodrošinātas operatīvākas izejvielu piegādes no uzņēmuma «Latvijas valsts meži». Savukārt, lai ierobežotu spekulatīvus darījumus, ministrija lūgusi Patērētāju tiesību aizsardzības centram īpaši uzraudzīt granulu mazumtirgus situāciju, tajā skaitā darījumus sludinājumu platformā ss.com. Ņemot vērā, ka granulu tirgū šobrīd cenas pieaug gan Latvijā, gan Baltijā kopumā un šādas situācijas var radīt apstākļus tirgus kropļojumam, ministrija aicinājusi arī Konkurences padomi pastiprināti sekot līdzi iespējamiem negodīgas komercprakses gadījumiem.

Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: «Ir absurda situācija, ka valsts, kas ir starp top piecām granulu ražotājām Eiropā, ik pāris mēnešus saskaras ar granulu iztrūkumu vietējos veikalos un pēkšņiem cenu lēcieniem. Sagaidu, ka nozare sapurināsies un negaidīs, līdz valsts viņus piespiedīs. Tas ir gan nozares reputācijas jautājums, gan uzņēmumu atbildības jautājums pret Latvijas iedzīvotājiem.»

Nepieciešama iejaukšanās

Cerības, ka ar politiskiem aizrādījumiem nozarei vien būs līdzēts, ir mazas. Brīvais koksnes tirgus dzīvo savu brīvo dzīvi, un to ietekmēt varētu valsts intervence vai piemēram, cenu griesti un koksnes eksporta ierobežojumi. Tā uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Pašvaldības granulas apkurē izmantojot minimāli, taču problēma skar privāto sektoru – lauku iedzīvotājus. No visiem sociālajiem pabalstiem pašvaldībās mājokļa pabalstam tiek novirzīti 64% līdzekļu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nepietiek naudas, lai ziemā sasildītos. «Redzam, ka mājsaimniecību nabadzība turpina saasināties,» secina Aino Salmiņš. «Taču ministrijai nav instrumentu, lai situāciju uzlabotu. Turklāt pirms vēlēšanām lietas, kam īsti nav risinājuma, tiek noklusētas.»

Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kam mājās uzstādīti granulu katli, atliek vien nogaidīt vai arī piedalīties granulu medībās. Mūsu kolēģim paveicās tikt pie tonnas granulu par 320 eiro. Un tas bez piegādes. Vajadzīgas vēl divas. Taču pie pārpircējiem cenas sasniedz arī 400 un vairāk eiro. Turklāt zemākās cenas ir granulām lielajos maisos un pārdošanai juridiskām personām. Vai arī minimālā piegāde ir desmitos tonnu. Rezumējot – situācija sarežģīta, Zaļajam kursam un lauku iedzīvotājiem nedraudzīga.

UZZIŅA

Kokskaidu granulas ir dabisks un videi draudzīgs kurināmais. Granulu ražošanas procesā izžāvētas un sasmalcinātas skaidas tiek sapresētas. Augsta spiediena un temperatūras ietekmē no koksnes izdalās lignīns, kas ir dabiska saistviela un satur granulu kopā, neļaujot tai izjukt. 1 m³ granulu saražošanai nepieciešami 7 līdz 10 m³ skaidu. Atšķirībā no tādiem kurināmā veidiem kā ogles, mazuts un dīzeļdegviela, kokskaidu granulas ir CO2 neitrāls apkures veids, jo koks augšanas procesā piesaista ogļskābo gāzi, kas rodas, granulām sadegot. Tas nozīmē, ka, izmantojot kokskaidu granulas, netiek veicināts siltumnīcas efekts.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments