Sūdzības būtība izklāstīta sekojošā teikumā:

«(..) Īpaši būtiski ir tas, ka apzīmējums «prokremlisks» Latvijas sabiedrībā rada smagas politiskas un reputācijas sekas. Tādēļ šāda rakstura apgalvojumiem jābūt balstītiem objektīvos un pārbaudāmos faktos un pierādījumos.» Gitai Plaudei nepatīk, ka viņa tiek asociēta ar vārdu «prokremlisks» jeb krievijas Kremļa intereses atbalstošs. Gita Plaude norāda, ka «Publikācijā nav sniegti pierādījumi, fakti vai argumentācija, kas objektīvi pamatotu šādu kategorisku apgalvojumu».

Personiski nepazīstu Gitu Plaudi, nezinu un negribu zināt, kādu apsvērumu vadīta, viņa sapinusies ar šo prokremlisko politisko spēku. Taču taisnība, ka vēlētājiem ir svarīgi pirms vēlēšanām darīt zināmu, kādas intereses kurš politiskais spēks pārstāv un aizstāv, jo tikai šādi var izdarīt kompetentu izvēli pat attiecībā uz vispārzināmām lietām.

Paskaidrojumu ētikas padomei balstīšu uz objektīviem, pārbaudītiem faktiem un pierādījumiem, ko sabiedrībai sniedzis Valsts drošības dienests un Centrālā vēlēšanu komisija.

1) Vispirms garāks citāts no Publiskā pārskata par Valsts drošības dienesta darbību 2025. gadā, konkrēti – sadaļas 3.4. PRET KRIEVIJU LABVĒLĪGĀS ORGANIZĀCIJAS UN AKTĪVISTI LATVIJĀ

«Latvijā aizvadītajā gadā turpināja darboties vairākas uz krievvalodīgo elektorātu orientētas partijas, kuru izvērstās aktivitātes VDD vērtējumā sniedza pienesumu Krievijas stratēģisko mērķu sasniegšanai. Šo partiju atbalsts agresorvalstij bija netiešs un slēpts, vadošajiem biedriem skaidri apzinoties atklāta atbalsta paušanas iespējamās sekas, tostarp potenciālu kriminālatbildības piemērošanu vai partijas darbības izbeigšanu.

(..) Krievvalodīgo sabiedrības daļas nošķirtības veicināšanā VDD vērtējumā aizvadītajā gadā aktīvākās bija partijas «Stabilitātei!», «Suverēnā vara» un «Latvijas krievu savienība». Šīs un citas uz krievvalodīgo elektorātu orientētās partijas aizvadītajā gadā regulāri pauda arī citus vēstījumus, kas faktiski pārklājās ar Krievijas interesēm. Tās turpināja iestāties pret politiku, kas vērsta uz sabiedrības integrēšanos uz valsts valodas zināšanu bāzes, kā arī Krievijas nemilitārās ietekmes mazināšanu. Tāpat šīs partijas tieši vai slēptākā veidā norādīja uz nepieciešamību atjaunot sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, neskatoties uz Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu. VDD vērtējumā Latvijas krievvalodīgo veiksmīgas iekļaušanās sabiedrībā viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir valsts valodas zināšanas. Tikmēr uz krievvalodīgo elektorātu orientētās politiskās partijas pērn turpināja pretdarboties šim uzstādījumam. Šo partiju pārstāvji iestājās pret Latvijas valsts centieniem stiprināt valsts valodas pozīcijas, to turpinot interpretēt kā valsts un sabiedrības rusofobiska rakstura vēršanos pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Šādas stratēģijas piekopšanu aizvadītajā gadā apliecināja arī šo partiju pārspīlētie un manipulatīvie vēstījumi saistībā ar pāreju uz mācībām valsts valodā.

Valodas jautājuma kontekstā sevišķu aktivitāti izrādīja partija «Suverēnā vara». Sabiedrības vairākumam vienojoties par nepieciešamību šajos ģeopolitiskajos apstākļos stiprināt valsts drošību, tostarp valsts valodas pozīcijas, partijas «Suverēnā vara» pārstāvji šai politikai pretojās. Šī politiskā spēka biedri regulāri pauda krievvalodīgo sabiedrības daļu musinošus vēstījumus par pārejas īstenošanu, vienlaikus aizstāvot nepieciešamību saglabāt pastiprinātu krievu valodas

apguvi Latvijas izglītības iestādēs.»

Tiktāl par Valsts drošības dienesta novērojumiem un secinājumiem.

2) Otrs pārbaudāmu faktu avots ir prokremliskā saraksta «Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši» programma, kurā skaidri nolasās sekojoši Kremlim izdevīgi un Latvijas valsts interesēm kaitējoši naratīvi:

• NBS vājināšana (atcelt jauniešu obligāto iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā; nepieļaut Latvijas iesaistīšanos militārajos konfliktos, tai skaitā to finansēšanu; pārdalīt aizsardzības budžetu iekšējās drošības garantēšanai, medicīnai);

• Atbalsts krievijas interesēm (izbeigt Latvijas uzņēmēju ģeopolitisko vajāšanu; nepieļaut esošās dzelzceļa infrastruktūras demontāžu; Latvijā cilvēkam ir tiesības dzīvot pēc savas pārliecības; veicināt vēsturisko pieminekļu un kapsētu saglabāšanu un restaurāciju;);

• Plašāka krievu valodas lietošana (nodrošināt akadēmisko brīvību privātskolās, izvēloties apmācību arī mazākumtautību valodās; atjaunot skolās krievu valodas apguvi izvēles kārtībā);

• Uzmanība «diskriminētām minoritātēm», kas saskan ar krievijas izplatītajiem naratīviem (nodrošināt latgaliešu un lībiešu valodas saglabāšanu un attīstību; nodrošināsim mazākumtautību valodu un kultūru cieņpilnu saglabāšanu Latvijas kopības ietvarā).

REZUMĒJUMS

Ne jau pats apzīmējums «prokremlisks» rada smagas politiskas un reputācijas sekas, kā to sūdzībā apgalvo deputāta kandidāte Plaude. Vārds pats par sevi nekādas sekas nerada. Smagas sekas rada rīcība. Saraksta «Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši» gadījumā prokremliska rīcība ir politika, kas izdevīga krievijai, bet kaitējoša Latvijas valstij. Aptuveni šādu skaidrojumu iesniegšu «Latvijas Mediju ētikas padomei» par apzīmējuma «prokremlisks» lietojumu un prokremliskā saraksta kandidātes Gitas Plaudes pretenziju.