VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa skaidro, ka galvenais princips paliek nemainīgs: nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja nodoklis faktiski ir samaksāts. Ja gada laikā iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav ieturēts, nav arī ko atmaksāt. Tieši šis princips šogad kļuvis īpaši aktuāls nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ.
No 2025. gada būtiski palielināts pensionāra neapliekamais minimums. Pensijas daļa līdz 1000 eiro mēnesī vairs netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nodoklis 25,5 procentu apmērā tiek ieturēts tikai no summas, kas pārsniedz šo robežu. Praktiski tas nozīmē, ka liela daļa pensionāru nodokli no pensijas vairs nemaksā. Ja nodoklis netiek ieturēts, neveidojas arī pārmaksa, ko gada beigās varētu atgūt.
«Svarīgi saprast – tas nav finansiāls zaudējums. Iepriekš daļa pensionāru gada laikā maksāja nodokli, ko vēlāk varēja atgūt, iesniedzot deklarāciju. Tagad šī summa paliek cilvēka rīcībā uzreiz – katru mēnesi. Citiem vārdiem sakot, nauda netiek «aizdota» valstij ar cerību to atgūt nākamajā gadā,» skaidro K. Augstkalna-Jaunbērziņa.
Tomēr ne visiem pensionāriem situācija ir vienāda. Tie seniori, kuru pensija pārsniedz 1000 eiro mēnesī, vai kuri papildus pensijai strādā vai gūst citus ar nodokli apliekamus ienākumus, joprojām var iesniegt Gada ienākumu deklarāciju un pievienot attaisnoto izdevumu čekus. Šādos gadījumos nodoklis tiek ieturēts no pārsnieguma vai papildu ienākumiem un daļu no tā iespējams atgūt.
Strādājošiem pensionāriem būtiska ir arī Algas nodokļa grāmatiņas izmantošana. Ja tajā norādīts darba devējs, pensionāra neapliekamais minimums tiek sadalīts – puse attiecas uz pensiju, puse uz darba algu. Tas nozīmē, ka pensijai pēc saņēmēja izvēles tiek piemērots dalītais pensionāra neapliekamais minimums 500 eiro, nevis 1000 eiro. No pensijas daļas, kas pārsniedz pensionāra neapliekamo minimumu un piemērojamos atvieglojumus, tiek ieturēts IIN 25,5%. Tas attiecīgi var ietekmēt arī iespējamo nodokļa atmaksu. Algas nodokļa grāmatiņā var atzīmēt arī atvieglojumus.
Saglabājas arī līdzšinējā kārtība attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem. Deklarācijai var pievienot čekus par ārstniecības un izglītības izdevumiem, turklāt iespējams deklarēt arī laulātā, vecāku vai bērnu izdevumus. Atmaksas apmērs ir 25,5 procenti no deklarētās summas, ievērojot noteikto gada limitu, kas joprojām ir 600 eiro gadā vienai personai. Taču arī šeit galvenais priekšnoteikums ir samaksāts nodoklis.
VID sabiedrisko attiecību speciāliste norāda, ka nodokļu izmaiņas šogad skar ne tikai pensionārus. 2025. gadā atcelts diferencētais neapliekamais minimums, kura aprēķins iepriekš balstījās uz prognozēm. Tā vietā ieviests vienots, fiksēts minimums visiem strādājošajiem – 510 eiro mēnesī, kas aizstāj iepriekšējo diferencēto sistēmu. Agrāk minimums tika prognozēts un gada beigās varēja rasties starpība – dažiem veidojās pārmaksa, citiem piemaksa. Tagad nodoklis tiek aprēķināts precīzāk katru mēnesi, tieši šī iemesla dēļ daļai iedzīvotāju šogad atmaksa neveidojas – nodoklis jau sākotnēji ir ieturēts atbilstošā apmērā.
Ja rodas šaubas par savu nodokļu situāciju, iedzīvotāji var pārbaudīt datus elektroniski. Valsts ieņēmumu dienestā Elektroniskās deklarēšanas sistēma automātiski aprēķina, vai personai veidojas pārmaksa vai piemaksa.
Svarīgi atcerēties – deklarācija joprojām jāiesniedz tiem, kuri vēlas atgūt nodokli par attaisnotajiem izdevumiem vai kuriem tas ir obligāts pienākums, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem vai personām ar papildu ienākumiem.
«Kopumā jaunā kārtība nav vērsta uz to, lai samazinātu iedzīvotāju ienākumus. Tās mērķis ir padarīt nodokļu aprēķinu skaidrāku un prognozējamāku, lai cilvēki savu naudu saņemtu savlaicīgi, nevis gaidītu atmaksu nākamajā gadā. Pensionāriem tas nozīmē lielākus ienākumus ik mēnesi, bet strādājošajiem – mazāku nenoteiktību gada beigās,» norāda K. Augstkalne-Jaunbērziņa, piebilstot, ka, aizpildot pieteikumu Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai interneta vidē, jābūt maksimāli piesardzīgiem, jo pieaug krāpniecības vilnis, kurā iedzīvotāji saņem īsziņas, e-pastus un pat telefona zvanus no personām, kuras uzdodas par dienesta pārstāvjiem vai kurjeriem. Krāpnieku mērķis ir izvilināt personas un banku datus, izmantojot viltus paziņojumus par nodokļu atmaksu vai it kā piegādātām vēstulēm.
Dienests uzsver – drošais saziņas kanāls ar iedzīvotājiem ir tikai Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS). VID nekad nesūta īsziņas un nepiegādā vēstules ar kurjeru starpniecību. Savukārt e-pastā iedzīvotāji var saņemt vienīgi informatīvus paziņojumus par dokumentiem, kas pieejami EDS, un šajās vēstulēs iekļautās saites ved tikai uz oficiālo EDS adresi. Nodokļu atmaksa notiek automātiski pēc deklarācijas iesniegšanas EDS, bez papildu darbībām.
UZZIŅA
-
Deklarāciju par iepriekšējo gadu brīvprātīgi var sākt iesniegt no šā gada 1. marta. Ja deklarācija jāiesniedz obligāti, tas jādara laika posmā no 1. marta līdz 1. jūnijam.
-
Iedzīvotājiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 105 300 eiro (2024. gadā – 78 100 eiro), termiņš ir no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Ja iesniegšanas vai nodokļa samaksas datums iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, to var izdarīt nākamajā darbdienā.
-
Ja, aizpildot deklarāciju, izveidojies nodokļa parāds, to var apmaksāt turpat Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) sadaļā «Maksājumi» vai internetbankā, pārskaitot līdzekļus vienotajā nodokļu kontā valsts budžetam.
-
Deklarāciju iespējams ne tikai iesniegt, bet arī precizēt trīs gadu laikā – piemēram, pievienojot papildu čekus vai kvītis par attaisnotajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka šogad var iesniegt deklarāciju par 2025. gadu, kā arī precizēt vai iesniegt deklarācijas par 2024. un 2023. gadu. Savukārt deklarāciju par 2022. gadu var iesniegt līdz šā gada 23. jūnijam. Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai par iepriekšējiem periodiem tiek piemēroti tie nodokļu noteikumi, kas bija spēkā konkrētajā taksācijas gadā.
-
Ikviens iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs var brīvprātīgi iesniegt deklarāciju, lai atgūtu nodokļa pārmaksu par ārstniecības, izglītības un citiem attaisnotajiem izdevumiem sev vai ģimenes locekļiem. Lai saņemtu atmaksu, deklarācijai jāpievieno maksājumu apliecinoši dokumenti – čeki, kvītis vai maksājumu uzdevumi.
-
Tie, kuriem nepieciešama palīdzība, deklarāciju var iesniegt arī klātienē Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros. Darbinieki palīdzēs deklarāciju aizpildīt elektroniski Latvija.lv portālā. Līdzi jāņem pase vai ID karte, kā arī attaisnojuma dokumenti, ja tie nav iesniegti elektroniski.