Ogres miests un tā robežas
Ogres miesta robežas noteiktas un publicētas oficiālajā valsts izdevumā «Valdības Vēstnesis» 1921. gadā. Veram vaļā! Publikācijā ir norādīts, ka iekšlietu ministrs 1921. gada 17. oktobrī apstiprināja Rīgas apriņķa padomes lēmumu par Ogres miesta nodibināšanu un precizēja, kur tieši iet tā robežas. Robeža rietumu pusē sākas pie Ogres upes, pie Sīļu mājām, un tālāk iet taisnā līnijā gar dažādiem zemes gabaliem, Ogres stacijas teritoriju un vairākām privātām saimniecībām, līdz nonāk pie Sietiņu-Pētera mājas. Ziemeļu pusē robeža turpinās gar Sietiņu-Pētera mājas zemēm un vairākiem miesta zemes gabaliem. Tālāk tā pagriežas uz ziemeļiem, iekļaujot miesta teritorijā arī «Svelmes» mājas, bet izslēdzot Rīgas pilsētas meža gabalu, kas atrodas šo zemju vidū. No turienes robeža iet gar Usaņu-Kociņu mājām un papes fabriku, līdz sasniedz Ogres upi.
Austrumu pusē robeža seko Ogres upei, tad pagriežas gar Ķikuļu un Lejas-Ziedu māju robežām, nonāk līdz dzelzceļa teritorijai un turpinās gar tās dienvidu malu. Tālāk tā iet gar Grebu māju un Stūres kroga robežām, līdz atkal sasniedz Daugavu. Dienvidu robeža ir pati Daugava un tās atteka, kas savieno šo posmu ar rietumu robežu. Starp citu, publicējot miesta robežas, oficiālajā izdevumā gadījās kļūme, kas vēlāk tika labota. Tika noteikts, ka Ogres miestam būs 12 domnieki.
Šis periods avīzē «Ogres Ziņas» aprakstīts šādi: «Ar maziem materiāliem līdzekļiem, šauros apstākļos nebija viegli celt jauno pašvaldību. Nebija ielu, nebija skolu, nebija pašvaldības ēku. 1921. gadā jaunais miests saņēma no valsts 900 ls aizdevumu skolas telpu remontam. Tā bija prāva summa, jo viss iepriekšējā gada budžets bija līdzsvarots uz 630 ls. Bet jau nākošā gadā Ogres dzīve rit straujāki. Atjaunojas vasarnīcas, sāk ieplūst jauni iedzīvotāji, budžets sasniedz jau 1800 ls, skolā darbojas jau pieci skolotāji, kuri māca 116 skolēnus. Tā dzīve rit tālāk un 1925. g. Ogres budžets pārsniedz jau 11.000 ls. Ogre pamazām izaug par pilsētu.»
Piešķirts pilsētas gods
Savukārt Latvijas pilsētu saimei Ogre pievienojās 1928. gada februārī. Togad Ogres platība bija 428,5 ha, dzīvoja ap 1100 iedzīvotāju. Pilsētā bijušas 64 ielas, no kurām divas bruģētas. Te atradās pasta, telegrāfa, telefona kantoris, sešu klašu pamatskola, strādājuši divi ārsti, vecmāte, darbojusies aptieka, divas peldu iestādes, pāris viesnīcas, četras pansijas, pieci rūpniecības uzņēmumi un astoņas biedrības.
Tā paša gada 19. februārī (citos avotos minēts 18. februāris) Ogrē pirmo reizi notika domes vēlēšanas. No 40 deputātu kandidātiem, kas bija pieteikti četros sarakstos, Ogres miesta 800 balsstiesīgie iedzīvotāji ievēlēja 12 domniekus. Starp viņiem bija divi namīpašnieki, divi tirgotāji, trīs amatnieki, viens strādnieks un četri kalpotāji.
Uz pirmo sēdi jaunievēlētie domnieki pulcējās 25. februārī. Tā laika prese raksta, ka šajā dienā jaunievēlētie domnieki nodod svinīgu solījumu par pienākumu apzinīgu izpildīšanu. Par pilsētas domes priekšsēdētāju tiek iecelts Otto Magaziņš. Šajā dienā tika paziņots Latvijas Republikas Saeimas lēmums par pilsētas tiesību piešķiršanu Ogrei no 1928. gada 11. februāra. O. Magaziņš pasludina, ka «ar šo dienu, ir iesākta Ogres pilsētas pašvaldības darbība». Par pilsētas galvu iecelts baņķieris Jūlijs Alberts Marsons, apstiprinātas skolu, labierīcības un citas komisijas. Pilsētas tiesību piešķiršana Ogrei nenotika tukšā vietā. Jautājums par pilsētas tiesībām bija aizsākts jau 1926. gadā. Tolaik šis priekšlikums nonāca Ogres miesta domē caurskatīšanai, un tā 1926. gadā nolēma «Ogres miestu pārdēvēt par pilsētu Ogre» (protokols Nr. 18, 1926. gada 4. decembrī).
Kā liecina protokoli, līdzekļus ieguva, protams, no nodokļiem, tieši kā mūslaikos. Tie bija no tirdzniecības, rūpniecības, nekustamiem īpašumiem, dzīvokļiem, kino, ballēm, no mūzikas instrumentiem un orķestriem, suņiem (2 lati), zirgiem (10 lati), ekipāžām (3 lati), govīm (5 lati), siltumnīcām, zemes gabaliem, vasarniekiem, peldu vietām (4 lati), dzimtsarakstu nodaļām u. c.
Kur un kā tika izlietota nodokļu maksātāju nauda? Policijas uzturēšanai, kancelejai, tālruņiem, darbvežiem, bāreņu tiesai, pilsētas galvai (120 latu mēnesī), pilsētas galvas biedram (96 lati mēnesī), domniekiem (2 lati par sēdi), skolai, labierīcībai (tagad teiktu – infrastruktūras attīstībai), pamatskolas jaunbūves fondam.
Kad miests kļūst par pilsētu, citējot «Ogres Ziņas», «sākas jauns uzplaukuma laikmets, viena pēc otras ceļas jaunas vasarnīcas, rodas jauni rajoni, kuru iemītnieki arī pieliek roku Ogres izdaiļošanai un kopšanai. (..) Ar katru gadu Ogre aug un izvēršas par vienu no Latvijas jaukākiem kūrortiem. Sīkais sākuma gadu budžets jau šķiet bērnišķīgs, jo 1930. gadā jaunā, divu gadu vecā Ogres pilsēta saimnieko ar 99.871 ls. Atzīmējams, ka apm. 30 proc. no budžeta izlietots izglītības celšanai un 22 proc. labierīcībām un trūcīgo pilsoņu atbalstam.
Nav vieglas jaunās pilsētas gaitas, trūkst līdzekļu, jāmeklē aizdevumi, jāmaksā procenti par tiem. Vēlākos gados procentu un parādu nomaksai pilsētai jārēķina savā budžetā veseli 20 proc. Bet aizņemtie līdzekļi izlietoti lietderīgi. Ar katru gadu aug pilsētas labierīcības, elektrību ievelk visās ielās, visas galvenās ielas izbruģē, rodas jauni parki, peldētavas, tenisa laukumi. Viena pēc otras nāk klāt tirgotavas, darbnīcas – viss, kas nepieciešams jaunās pilsētas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai. Arī finanču ziņā pilsētas saimniecība kļūst stabilāka, jo iedzīvotāju pieaugums nes līdzi arī līdzekļu pieaugumu.
(..) Atzīmēsim kaut dažus no mūsu pilsētas jaunierīkojumiem un tiem izlietotiem līdzekļiem. Uzcelta diža skolas celtne, kurā novietotas arī pilsētas pašvaldības iestādes. Šī būve izmaksājusi 153.500 ls. Rūpējoties par pilsētas ugunsdrošību, izbūvēta jauna ugunsdzēsēju mītne, kura izmaksājusi tuvu pie 6000 ls. Lopkautuves izbūvē ieguldīti pāri par 25.000 ls, bet, izdaiļojot jau tā daiļo Ogri, pilsētas parka izkopšanai izlietoti 12.500 ls, peldētavu izbūvei apm. 2500 ls, slēpotāju lektuvē apm. 1500 ls.».
Ģerboņa peripetijas
Pirmo reizi par Ogres ģerboni tika runāts 1921. gadā, kad Ogres miesta valde savā sēdē nolēma parādīt ģerboņa projektu Pašvaldības departamentam. Tā kā nebija nodibināta Latvijas Heraldikas komiteja (dibināta 1923. gada 20. novembrī) un sakarā ar lēmumu miestiem ģerboņus nepiešķirt, 1923. gada 17. aprīlī miesta valde saņēma atteikumu. Ģerboņa jautājums atkal tika cilāts pēc pilsētas tiesību piešķiršanas 1928. gadā. Pilsētas darbinieks Vilis Mednis izstrādājis un iesniedzis projektu ar Ogres upes skatu vidū, eglēm un priedēm. Ar šo emblēmu tika pagatavotas pilsētas nodokļu markas. 1928. gadā pilsētas valde vērsās Heraldikas komitejā ar lūgumu izstrādāt Ogres pilsētas ģerboni ar moto «Strauja upe ar klinti un priedi».
Tikai 1936. gadā Heraldikas komiteja sēdē, kurā piedalījās arī ikšķilietis, Mākslas akadēmijas rektors Jānis Kuga, nolēma izgatavot Ogres pilsētas ģerboņa zīmējumu variantu «Zilā laukā trīs zelta vai melnas priedes, apakšējā daļā viļņveidīgs sudraba baļķis». Nākamā gada 12. martā ģerboņa zīmējums tika pieņemts galīgi. Tomēr 1938. gadā kādam radās iebildumi pret šo ģerboņa projektu un pat tikusi apsvērta tā pārveide. Tomēr viss veiksmīgi noklusis, un Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1938. gada 22. oktobrī apstiprināja Ogres ģerboni, kurā priedes, meži un sudraba baļķis simbolizē kūrortu, zilais fons – klimatisko kūrorta raksturu. Ģerbonim ir divi autori – Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Valsts papīru spiestuves grafiķis Kārlis Krauze un ogrēnietis Vilis Mednis.
Pievēršoties mūsdienām, Heraldikas komisija 2010. gada 30. augustā apstiprināja 2009. gada Administratīvi teritoriālās reformas izveidotā Ogres novada (Ogres pilsēta, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu, Taurupes pagasti) ģerboņa attēlu un heraldisko aprakstu: sudraba laukā trīs melnas priedes pēdā balstās uz zilas viļņotas sijas; zila pavedienapmale.
2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienojās četri – Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes – novadi. Ogres novada pašvaldības domes deputāti 2021. gada 1. jūlijā notikušajā domes sēdē vienbalsīgi nolēma vēsturiskā Ogres novada ģerboni izmantot kā jaunizveidotā Ogres novada ģerboni.
