Uzlādes tīkla paplašināšanās nav vienmērīga, tāpat nav pietiekami daudz publisku uzlādes vietu mikrorajonos. Problēmas rada arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām neatbilstoša infrastruktūra. Tomēr lielākais bremzējošais faktors vēl aizvien ir elektroauto cenas tirgū. Lai gan arī šajā jomā manāmas pozitīvas tendences, daudziem iedzīvotājiem joprojām nav reālu iespēju iegādāties pat lietotu e-auto. Ja vēlamies līdzināties citām Eiropas valstīm un straujāk veicināt elektrisko automobiļu ienākšanu apritē, bez valsts ieguldījuma neiztikt.

Runājot par valsts subsīdijām elektroauto iegādei nākotnē, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis atzīst, ka iepriekšējā programma izrādījās daudz populārāka, nekā sākotnēji plānots. «Piešķirtais līdzekļu apjoms tika izsmelts ievērojami ātrāk, nekā prognozēja nozares profesionāļi, – jau pērnā gada vasarā,» stāsta Kaspars Melnis. «Viens no galvenajiem iemesliem bija e-auto cenu kritums jauniem spēkratiem un plašais mazlietotu elektromobiļu piedāvājums tirgū. Programmas ietvaros vidējā lietoto elektroauto cena bija ap 21 tūkstoti eiro, bet jauno – ap 35 tūkstošiem. Ar precīzu informāciju iespējams iepazīties www.ekii.lv mājaslapā.»

Pašlaik Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie jaunas elektroauto izmantošanas veicināšanas programmas. Tiek analizēti līdzšinējie rezultāti – gan iegūtais emisiju samazinājums, gan atbalstīto modeļu klāsts un cenas. «Kamēr gala lēmumi vēl nav pieņemti, būtu pāragri runāt par konkrētu atbalsta apjomu. Taču varu teikt droši – arī turpmāk plānojam saglabāt palielinātu atbalstu daudzbērnu ģimenēm,» uzsver ministrs.

Cenu izlīdzināšanās – galvenais dzinējspēks

Kaspars Melnis norāda – lai gan tiešs finansiāls atbalsts elektroauto iegādei patlaban nav pieejams, pastāv virkne citu priekšrocību, kas veicina elektromobiļu iegādi. E-auto īpašnieki ir atbrīvoti no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, var izmantot sabiedriskā transporta joslas, bez maksas novietot auto «Rīgas satiksmes» stāvvietās un iebraukt Jūrmalā, nemaksājot noteikto nodevu.

«Tomēr izšķirošais faktors, kas stimulēs vai bremzēs e-auto tālāku izplatību Latvijā, būs tieši cenu dinamika,» teic Kaspars Melnis. «Svarīgākais priekšnosacījums elektroauto pieprasījuma kāpumam ir to cenu samazinājums. Jo vairāk šo spēkratu cenas pietuvosies iekšdedzes dzinēju auto cenām, jo straujāk augs e-auto skaits uz ceļiem.»

Tādēļ rodas secinājums, ka elektromobilitātes attīstība Latvijā līdz ar to nav tikai politikas vai subsīdiju jautājums – tā kļūst par tirgus brieduma un ilgtermiņa enerģētiskās izvēles rezultātu.

Esmu apmierināts ar izvēli!

Elektroauto vadītājam Arturam Kļaviņam no Berģiem elektromobilitāte vairs nav eksperiments vai nākotnes solījums – tā ir kļuvusi par ikdienu. Jau gandrīz gadu viņa ģimenē e-auto «Škoda Enyaq» ir vienīgais pārvietošanās līdzeklis, un šajā laikā nav bijis ne brīža, kas liktu apšaubīt izvēli. «Esmu ar to ļoti apmierināts – gan kā automašīnu, gan tieši kā elektroauto,» stāsta Arturs Kļaviņš. «Tā droši kalpo gan ikdienas vajadzībām, gan garākiem izbraucieniem pa Latviju un ārpus robežām. Akumulatoru lādēšana ikdienā notiek mājās, kur esmu uzstādījis viedo uzlādes staciju «VOOL». Tā veic savu darbu automātiski, pielāgojoties izdevīgākajām elektroenerģijas biržas cenām. Nakts laikā e-auto varu pilnībā uzlādēt, un atkarībā no minētajām cenām braukšanas izmaksas sanāk aptuveni viens līdz trīs eiro uz simts kilometriem.»

Izšķiroša nozīme izvēlēties elektroauto bijusi valsts atbalstam. Arturs Kļaviņš izmantojis 2025. gadā pieejamo subsīdiju programmu, tostarp atsakoties no iepriekšējā iekšdedzes dzinēja auto. «Tieši atbalsts pirkšanas brīdī bija noteicošais, lai pieņemtu šo lēmumu,» viņš uzsver. «Arī ikdienas priekšrocības – nodokļu atvieglojumi, stāvvietas, iespēja braukt pa sabiedriskā transporta joslām – ir ļoti būtiskas.»

Lielā baterijas kapacitāte ļauj Arturam Kļaviņam bez raizēm aizbraukt uz jebkuru Latvijas punktu vismaz vienā virzienā, bet publisko uzlādes staciju tīkls nodrošina iespēju bez sarežģījumiem tikt arī atpakaļ mājās. «Tālākais brauciens mums līdz šim bijis uz Viļņu rudens brīvlaikā – pa ceļam lādēties nevajadzēja, tikai galamērķī,» atceras e-auto īpašnieks. «Protams, publiskā uzlāde ir dārgāka nekā mājās, bet vienalga izdevīgāka par degvielas pirkšanu.»

Ikdienas lietošanā Arturs Kļaviņš nekādus sarežģījumus nesaskata. Gluži pretēji – salīdzinājumā ar automašīnām, kas aprīkotas ar iekšdedzes dzinēju, elektromobilis, viņaprāt, piedāvā tikai priekšrocības. Tādēļ Arturs ir pārliecināts, ka elektromobilitāte Latvijā jau šodien var būt pilnvērtīga un ekonomiski pamatota izvēle.

E-auto ir pārāki dažos aspektos

Alvis Dubanis ir elektroauto vadītājs ar pieredzi vairāku gadu garumā. Šobrīd ģimenē tiek lietoti divi elektroauto. Braukšanas apjomi ir ievērojami – katrs auto gadā nobrauc ap 30 tūkstošu kilometru, bet dienā ģimenes kopējais nobraukums sasniedz aptuveni 200 kilometru, lielākoties pārvietojoties maršrutos «Rīga–Jelgava–Ķekava».

Izvēle par labu elektroauto nav bijusi impulsīva. «Esmu inženieris un autobūvē strādāju jau kopš 2000. gada, tāpēc pirms katras izvēles rūpīgi vērtēju tehniskās specifikācijas, akumulatoru, apkopes nosacījumus un ekspluatācijas izmaksas,» stāsta Alvis Dubanis. Viņš pats izgājis cauri arī e-auto importam no ASV, tostarp sertifikācijas procesam Latvijā, lai pilnībā izprastu šo transportlīdzekļu priekšrocības un ierobežojumus.

Elektromobiļu lietošanu ikdienā būtiski atvieglo dzīve privātmājā, kur uzstādīti arī saules paneļi. Tas ļauj ievērojami samazināt pārvietošanās izmaksas un padara elektroauto īpaši izdevīgu intensīvas lietošanas gadījumā. Uzlāde, pēc Alvja teiktā, problēmas nesagādā, ja tiek ievērots viens pamatprincips – plānošana. «Pirmajās dienās ir neliels šoks, bet, kad saproti, ka jālādējas nevis brīdī, kad akumulators gandrīz uz nulles, bet gan krietni agrāk, jau pie 40–50 procentiem, viss kļūst vienkārši,» viņš saka, piebilstot, ka ar e-auto bez problēmām braucis arī uz Lietuvu, Igauniju un Poliju.

Par elektroauto ikdienas īpašībām Alvim Dubanim ir skaidrs viedoklis – tie nav sarežģītāki par iekšdedzes auto, bet daudzos aspektos pat pārāki. Pie priekšrocībām viņš min ātrāku salona uzsilšanu ziemā, kā arī zemāk novietotu un labāk izlīdzinātu auto smaguma centru, kas padara braukšanu stabilāku un drošāku, īpaši slidenos laikapstākļos.

Runājot par valsts atbalstu, viņš atzīst, ka iepriekšējās subsīdiju programmas bijušas būtisks stimuls, īpaši daudzbērnu ģimenēm. «Atbalsts līdz pat septiņiem tūkstošiem eiro, nododot savu veco auto, bija ļoti nozīmīgs. Tas reāli palīdzēja pieņemt lēmumu,» saka Alvis Dubanis, vienlaikus norādot, ka nākotnē atbalstam vajadzētu tapt mērķētam tieši uz pilnībā elektriskiem auto, nevis hibrīdiem.

Vai mēs biežāk izvēlēsimies elektroauto?

Nobeigumā var secināt, ka situācija Latvijā ar elektroauto skaita pieaugumu tuvākajā nākotnē ir neskaidra. Lai gan uzlādes infrastruktūras, par kuras trūkumiem tika daudz šķēpu lauzts vēl tikai pirms diviem – trim gadiem, attīstība dod labvēlīgus signālus, visi problemātiskie jautājumi tomēr vēl nav līdz galam atrisināti. Pozitīvi vērtējama arī elektrisko automašīnu tirgus paplašināšanās un jaunu e-auto modeļu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem, kā arī elektroauto cenas samazināšanās tendences. Tomēr šīs automašīnas vēl joprojām ir salīdzinoši dārgas un līdz ar to nav pieejamas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Arī mūsu aptaujātie autovadītāji uzsver valsts atbalsta izšķirošo nozīmi viņu izvēlē par labu elektroauto. Tādēļ jācer, ka finanšu dalītāji atradīs līdzekļus, lai izveidotu jaunas atbalsta programmas iedzīvotājiem elektroautomobiļu iegādei.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments