Pārbaudīju bodnieces ziņu, un patiešām – novembra beigās Parīzes centrā krievu popstārs Ļeontjevs sniedzis koncertu «izmeklētai publikai slēgtā pasākumā». Koncerts noticis uz jahtas Sēnā. Visādi parīzieši tur netika ielaisti – tikai savējie – krievi par 800 eiro gabalā. Jāatgādina, Ļeontjevs nav nekāds no krievijas pamucis «labais krievs», par kuru lielkrievisko labumu tāpat jāattiecas ar piesardzību uz aizdomām. Viņš ir klasisks sliktais krievs, kurš no vissliktākā krieva pasaulē Vladimira Putina ir saņēmis ordeni «Par nopelniem Tēvzemes labā». Septiņdesmit un cik tur gadīgā Ļeontjeva nopelns ir krievu pasaules sērgas tālāka izplatīšana.

Zīmīgi, ka Francija šobrīd ir ieņēmusi visai principiālu nostāju attiecībā pret krieviju, un novembrī tās līderis Emanuels Makrons nāca klajā ar vairākiem svarīgiem paziņojumiem buksējošo miera sarunu kontekstā. Tai skaitā arī šādu:

«Mēs vēlamies mieru, bet ne mieru, kas būtībā ir kapitulācija, kas Ukrainu nostāda neiespējamā situācijā, kas dod krievijai brīvu vaļu turpināt iet tālāk, tostarp uz citām Eiropas valstīm.»

Šādā kontekstā Ļeontjeva koncerts Parīzes centrā nav nevainīga dauzīšanās saldo astoņdesmito stilā viena savecējuša krievu popstāra izpildījumā. Tas ir «Русский мир» manifests – mēs esam tie, kas diktē jūsu dienaskārtību, mēs esam te pie Sēnas.

Par laimi un ar dievpalīgu, krievu tanku, dronu un zābaku Eiropas Savienībā vēl nav. Lielā mērā pateicoties ukraiņiem. Taču krievu pasaule kā tāda šeit – dziļāk Eiropā – jau ir ieperinājusies. Ar visādiem ordeņotiem ļeontjeviem, īpašumtiesībām un pieprasījumiem. Runāt krieviski, dziedāt krieviski, TV krieviski, skolas krieviski. «Русский мир» visu grib krieviski. Un ja nav, to traktē kā agresiju.

Starp citu, Daugavpilī nupat durvis vēris speciāls veikals padomju nostalģijas un lielummānijas mocītiem krieviem. Uz konservu bundžas tur rakstīts «Pижские шпроты», nevis «Rīgas šprotes». Un tas notiek mūsdienās. Drīz jau divpadsmitajā gadā, kopš krievu iebrukuma Ukrainā. Parīzē arī ir tāds veikals.