Tad nu raudzīju sarunā noskaidrot, kas mūsu rakstā neatbilst patiesībai? Vai tad Kļaviņa joprojām ir parlamentārā sekretāre? Nē, vairs nav. Taču tagad strādājot citā darbā. Tagad Kļaviņa ir partijas biedra Hosama Abu Meri padomniece. Tātad – iepriekš viņa bija otrajā augstākajā politiskajā amatā ministrijā. Tagad ir viena no 14 ministra padomniekiem. Pēc manas saprašanas – svarīgāku darbu zaudējusi, mazāk svarīgu vietā dabūjusi. Alga arī krietni mazāka. Kā informē Veselības ministrija, parlamentārā sekretāra alga ir 6804 eiro pirms nodokļu nomaksas, ministra juridiskās padomnieka alga ir 4105 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Un tas, ka raksts «Kļaviņa zaudē darbu ministrijā» Kļaviņai nav patīkams, – arī skaidrs.

Sākām runāties ar deputāti, un šķita, ka sarunas gaitā arī saprasties. Viņa stāstīja, ka skandāls ar slimnīcas darbinieku aizvainošanu ir nelāgs pārpratums un viņa nepavisam nav gribējusi sabojāt attiecības ar slimnīcas kolektīvu. Tāpēc būtu labi, ja mēs nopublicētu viņas skaidrojumu. Stāstīja arī, ka viņai nepatīk, ka visa opozīcija tiek sabāzta vienā maisā, jo arī partijas un opozīcijas deputātu mērķi taču ir atšķirīgi.

Es savukārt dalījos pārdomās, kādēļ laikraksts pret domes opozīciju izturas ar publikācijās manāmu skepsi. Ja opozīcijas vienīgais mērķis ir dauzīt Helmani un kasīties domes sēdēs, tad opozicionāri arī tiek uztverti kā tādi multeņu minjoni – visi vienādi, visi dzelteni, nekas cits neinteresē. Un arī man kā redaktoram ir apnicis būt par kaut kādu dauzāmo maisu, tajā skaitā piestaigāt uz policiju, tikai tāpēc, ka opozīcijai rokas par īsu, lai līdz Helmanim aizsniegtos.

Kļaviņa savukārt stāstīja, ka viņai tas Māris Rožāns (domes pozīcijai naidīgas soctīkla lapas uzturētājs) nepārtraukti seko – katram viņas teikumam – un tas nepavisam neesot patīkami. Viņš pataisa opozīcijas darbību par farsu un tikai kultivē naidīgumu.

Kopumā mēs ļoti sakarīgi aprunājāmies ar Kļaviņu. Vienojāmies, ka avīze nopublicēs viņas komentāru par situāciju ar slimnīcu, jo svarīgi esot, lai viedoklis nokļūst solīdā izdevumā, nevis tikai kaut kur sociālajos tīklos vai pie skandālista Rožāna.

Pagāja diena, un avīzes pastkastē iekrita Kļaviņas iesniegums. «Pamatojoties uz likuma «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» 21. pantu, lūdzu atsaukt...» BUBUM!

It kā mūsu sarunas vispār nebūtu bijis. Aizrakstīju, ka vienojāmies taču pavisam par ko citu, bet Kļaviņa paskaidroja, ka pie viņas, lūk, «vērsās vairāki iedzīvotāji, t. sk. ar zināšanām žurnālistikā, un aicināja iesniegt arī lūgumu šo nepatieso ziņu atsaukšanai». Noslēgumā vēl piedraudēja ar manis saukšanu pie atbildības par likuma pārkāpumu. Savukārt Kļaviņas viedoklis par situāciju ar slimnīcu tapa nopublicēts pie tā paša Rožāna, komplektā ar parastajām lamām. Skaidrs, kas tie par «vairākiem iedzīvotājiem».

Neslēpšu, ka esmu ārkārtīgi vīlies. Pēc pirmās sarunas ar Kļaviņu šķita, ka varbūt starp opozīcijas deputātiem ir vismaz viens sakarīgs cilvēks. Taču – nekā. Viss kā parasti. Kļaviņa ir tāds pats minjons kā pārējie. Kašķīgi, paštaisni un apsēsti ar Helmani.

P.S.

1) Laikraksta publikācija «Kļaviņa zaudē darbu ministrijā» (11.11.2025.) netiek atsaukta, jo tā nesatur patiesībai neatbilstošas ziņas.

2) Daces Kļaviņas viedokļraksts «Par Ogres rajona slimnīcu» netiek publicēts, jo deputāte lauzusi norunu ar redakciju.