Iznākums negaidīts, bet ne neloģisks
Var jau piekrist visādu izbrīnu meklētājiem. Piemēram, kā tad tā, viena un tā pati koalīcija pāris gadu laikā SK ratificē un denonsē, kas nozīmē – vienpusēji pārtraukt starptautiska līguma izpildi. Lai kāda modra acs neiebilstu par skaidra formulējuma trūkumu, tad runa par to pašu SK, kuras pilns nosaukums ir – «Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu».
LR Saeima 30. oktobrī pēc teju 14 stundu garām debatēm pieņēma likumu, ar kuru Latvija izstāsies no SK. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau iepriekš paziņojis, ka viņš ir gatavs vērtēt likumu par izstāšanos no «pretvardarbības» konvencijas. Jautājums, cik neitrāls viņš spēs būt. Likumu par Latvijas izstāšanos no SK atbalstīja 56 parlamentārieši no «Latvija pirmajā vietā», Nacionālās apvienības, «Apvienotā saraksta», Zaļo un zemnieku savienības un «Stabilitātei!» frakcijām, kā arī atsevišķi pie frakcijām nepiederošie deputāti. «Pret» balsoja «Jaunās Vienotības» un «Progresīvo» frakcijas deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošā Skaidrīte Ābrama. Balsojumā atturējās pie frakcijām nepiederošie deputāti Didzis Šmits un Igors Rajevs.
Nevar noklusēt, ka iepriekšējās dienas vakarā pie Saeimas nama bija sapulcējies ievērojams SK atbalstītāju pūlis, un kā pūlis tas arī uzvedās, izkliedzot jau dzirdētos «kopējot krieviju, neaizstāvat Latviju!», skaļi dauzīja bungas, mikrofonos spiedza uzvilktas jaunu sieviešu, bet varbūt arī ne sieviešu balsis: vairākas it kā dāmas likās ne vien trekni notetovējušās, bet arī itin vīrišķīgas. Kas arī it kā atbilst «skalojamās mašīnas» ideoloģijai – katrs bez bioloģiskā dzimuma var izvēlēties «sociālo dzimumu». Kāds tam sakars ar vardarbību? Klasika – kas nav ar mums, ir pret mums.
Mīti nav pielūdzami, bet ir kliedējami
Pūļa trokšņiem cauri skanēja aizskarošais un apvainojošais konteksts: visi, kas ir pret SK, ir kremļa propagandas apmāti. Vēl neglītāk, ja tādus un līdzīgus meldiņus atskaņo augstas amatpersonas un sabiedrībā it kā cienījamas autoritātes. Kā allaž, inteliģences darbaļaužu vēstule prezidentam par atbalstu SK arī gatava! Satiku divus kaimiņu miesta «melnā darba» strādniekus, kuri pasmējās: «Ja to jezgu organizē «Marta» un tur plīvo «Mozaīkas» karogi, kuram gan nav skaidrs, kam tās konvencijas tik baigi slāpst?!
Pirmais mīts. Atteikšanās no SK tuvina mūs krievijai, kas nozīmē pakļaušanos krievijas propagandai, ir pret ES un NATO. Patiesībā – Stambulas konvencija nav krievijas atbalstīšanas mēraukla. Arī Kanāda, Japāna, Austrālija nav pievienojušās SK, bet ir valstis ar augstu cilvēktiesību standartu un nav krievijas atbalstītājas. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības uz savu viedokli, tajā skaitā izvērtējot starptautiskus līgumus, tajā skaitā arī SK.
Otrais mīts. Atteikšanās no SK nozīmē atbalstu vardarbībai un tās palielināšanos. Patiesībā – pret vardarbību Latvijā aizsargā likumi, kurus var pieņemt un grozīt arī bez SK. Aizsargā tiesiska valsts ar savām institūcijām, iestādēm. Vai Latvijas valdība bez SK nav gatava ievērot likumus?
Trešais mīts. Atteikšanās no SK kaitēs Latvijas reputācijai, atbaidīs investorus. Patiesībā – reputācijai daudz svarīgāka ir reāla rīcība vardarbības mazināšanai, nevis formāla dalība konvencijā. Uzņēmējdarbības vidi SK neietekmē. Ir daudz ekonomiski attīstītu valstu, kuras nav pievienojušās SK.
Par kultūru. Kāda elitāra dzejniece pamanījusies šai lietā kļūt asprātīga: «Folklora nesnauž! Jānis Rainis, galvā spainis, protams, ir mūžam aktuāls, bet katram laikam savi pantiņi. Ināra Mūrniece, grāvī stūrniece. Valainis ar vaigiem sārtiem rindā stāv pie elles vārtiem. Šlesers smird, jābeidz d…, Saeimai jau Smiltēns birst. Nauri, lieto pauri, ar Latviju būs cauri!» Varbūt asprātīgi, bet vai kulturāli? Visbeidzot. Vai visvairāk nepārdzīvo tie aizstāvamie «citādie», kas dzīvo mūsu vidū, ir mūsu draugi, plaši pazīstami cilvēki, kas praidos neiet un aizstāvību sev nepieprasa?
