Uzvaras garša

Apsveikumu pēc triumfa kārtējās sacensībās parasportistam Aigaram Apinim bijis gana daudz, bet katru reizi tie rada jaunas emocijas. Viņš atzīst, ka sajūta ir fantastiska, lai gan līdz pēdējam brīdim bijusi neziņa, kā viss izvērtīsies. «Būdams sportists, kurš gatavojas un ilgus gadus trenējas, pārstāv Latviju dažāda mēroga sacensībās, varu teikt, ka treniņu procesa ietvaros, protams, bija izdarīts viss, lai varētu veiksmīgi startēt pasaules čempionātā,» saka Aigars Apinis. «Kopīgi izvirzītais uzdevums bija cīnīties par augstvērtīgu rezultātu un vietu pirmajā trijniekā. Klusībā jau visi sportisti grib uzkāpt uz pjedestāla, paņemt rokās valsts karogu un uzkārt kaklā medaļu.»

Ne sesto, bet devīto reizi

Latvijas medijos daudzviet lasāma informācija, ka Aigaram Apinim šī ir sestā zelta medaļa pasaules čempionātos, bet sportists šo niansi tūlīt precizē: «Minētā informācija nav pareiza. Tā nenāk no Latvijas Paralimpiskās komitejas. Īstenībā šim jābūt manam devītajam pasaules čempiona titulam.» Tāpat Aigars Apinis ar smaidu norāda, ka sajūta, ko viņš izjūt pēc kārtējās uzvaras, katru reizi patiešām esot īpaša – ikviens izcīnītais čempionāta zelts ir kā jauns apliecinājums gadiem ilgam darbam.

Aizvadītajās sacensībās Aigaram Apinim īpaši spilgts izdevās piektais mēģinājums, kad viņš raidīja disku vistālāk. «Redziet, mums ar treneri bija tāda klusa cerība – uzrādīt rezultātu, kas būtu tālāks par 20 metriem,» teic sportists. «Tomēr dažādu apstākļu dēļ to šoreiz neizdevās īstenot.»

Indijas klimats – nopietns pārbaudījums

Aigara Apiņa teiktais ļauj noprast, cik daudz pūļu ieguldīts, lai izcīnītu šo čempiona titulu. Tomēr šoreiz izaicinājumu radīja ne tikai pretinieki, bet arī valdošie laikapstākļi. «Šīs sacensības bija vienas no grūtākajām, jo karstums un mitrums bija gandrīz nepanesami,» stāsta Aigars Apinis. «Pat vakarā termometrs rādīja 35–36 grādus, bet mitrums sasniedza 70–80%. Tā bija kā maza turku pirts, un šis trakais karstums nenoliedzami atstāja iespaidu uz startu. Protams, visiem sportistiem šie laikapstākļi bija vienādi. Viens varbūt šādu ekstrēmu laiku panes labāk, cits – grūtāk, bet tas ir ļoti atkarīgs arī no pieredzes, sagatavotības un katra sportista fiziskā veselības stāvokļa. Galvenais, ka spēju saņemties, un šoreiz ar to pietika. Gribējās labāk, bet – pats svarīgākais – pirmā vieta ir iegūta. Uzvarētājiem neviens neko nepārmet. Čempions ir un paliek čempions. Un, ja sportistam gribas arvien labākus rezultātus, tas vienmēr vērtējams pozitīvi.»

Lai gan laikapstākļi kļuva par jūtamu traucējošo faktoru, Aigars Apinis uzsver, ka nebija alternatīvu – nācās iet un startēt, neraugoties ne uz ko.

Laiks atpūtai un jauni mērķi

Tagad Aigars Apinis domā par atgriešanos mājās. «Mēs lidosim uz Latviju divās grupās – sākumā es ar Emīlu Dzilnu, pēc tam Diāna Krūmiņa ar Raivo Maksimu,» stāsta parasportists. «Man paredzēts ierasties Rīgā 3. oktobrī, bet precīzi vēl neko nevar prognozēt, jo lidojumu laiki nereti mainās. Piemēram, jau turpceļā uz Indiju otrai sportistu grupai reisi tika pārcelti, tomēr beigās lietas tapa sakārtotas un visi ieradās sacensību vietā.»

Aigars Apinis apzinās, ka gaidāma arī svinīgā sagaidīšana. «Jau tagad jūtams, ka cilvēki seko līdzi notikumiem ar masu mediju starpniecību, un tas ir patīkami,» saka diska metējs. «Tauta grib priecāties par saviem sportistiem.» Jautāts par apsveikumu no prezidenta, sportists pagaidām (saruna notika 30.09. no agra rīta – I. N.) nav saņēmis to personīgi, bet tic, ka tas drīz notiks. «Varbūt jau šobrīd apsveikums ir atsūtīts kādam no delegācijas vadītājiem,» piebilst Aigars Apinis. «Vispār informācija šoreiz tika izplatīta ļoti ātri. Par to noteikti jāsaka liels paldies mūsu delegācijas vadītājai Zanei Skujiņai, kā arī Latvijas Paralimpiskās komitejas sabiedrisko lietu speciālistam un fotogrāfam. Viņi strādāja lieliski – uzreiz bija skaistas, kvalitatīvas bildes un informācija medijos.»

Aigars Apinis uzsver, ka pozitīvām ziņām ir liela nozīme. «Reizēm cilvēki ir pārslogoti ar negatīvo,» norāda sportists. «Bet šādas uzvaras dod cerību visai tautai. Paralimpieši un olimpieši iedvesmo. Tas parāda, ka nemaz tik slikti nav – jāiet un jācīnās, un viss būs labi.»

Runājot par aizvadīto sezonu, Aigars Apinis saka: «Pietiek. Šogad obligāti būs atpūta. Mazliet sevi sakārtošu, varbūt iziešu kādu rehabilitāciju. Bet no jaunā gada atkal sāksim strādāt. Mans galvenais mērķis nākamgad ir Eiropas čempionāts, bet tālākā nākotnē – starts Losandželosas paralimpiskajās spēlēs.»

Šajos vārdos jaušams cīņas spars. Uzreiz rodas pārliecība, ka sportists nav no tiem, kas spēj sēdēt mierā – viņa ceļš ir mērķtiecīgs un skaidrs.

Spēks slēpjas komandā

Aigars Apinis atzīst, ka bez līdzcilvēku atbalsta šādas uzvaras nebūtu iespējamas. «Paldies trenerim Andrim Smočam, masierei Guntai Ozoliņai, tāpat arī pastāvīgajam palīgam,» ar pateicību saka sportists. «Šoreiz gribu īpaši pateikties arī Emīla Dzilnas trenerim Mārim Urtānam, kurš izpalīdzēja, jo mans treneris veselības apsvērumu dēļ nevarēja doties uz Indiju – viņš palika mājās un turēja īkšķus. Paldies arī citiem atbalstītājiem – Latvijas Paralimpiskajai komitejai, Murjāņu Sporta ģimnāzijai, Sējas Sporta centram. Protams, vislielākā pateicība līdzjutējiem, kas juta līdzi un ticēja.»

Runājot par savu veselību, Aigars Apinis saka: «Paldies augstākajiem

spēkiem un savai pieredzei – pagaidām neesmu apslimis, traumējies, novājinājies vai kādās citās kaitēs iedzīvojies. Kopumā esmu spēka pilns. Protams, pēc vakardienas garā starta jūtos saguris, bet tas ir normāli.»

Arī žurnālistu izrādīto lielo uzmanību Aigars Apinis uzskata par neatņemamu daļu no sportista ikdienas. Viņš to uztver saprotoši un atbalstoši. Aigars Apinis ir pārliecināts – jo vairāk stāstu par paralimpiešu sasniegumiem parādās masu medijos, jo vairāk rodas atbalstītāju, kas vērtējams ļoti pozitīvi.

Sportista balss ir mierīga, bet vārdi – spēcīgi. No viņa burtiski izstaro čempiona cienīga pārliecība. Tā rada ticību, ka panākumu virkne turpināsies arī nākotnē.