22. jūlijā ap pulksten 20 saņemts izsaukums uz ceļu satiksmes negadījumu Ogrē. Kāds automašīnas «Volkswagen Golf» vadītājs bija nobraucis no ceļa braucamās daļas un iebraucis elektrības stabā. Sākotnēji aculiecinieki ziņoja, ka vadītājam, iespējams, radušās veselības problēmas. Tomēr, mediķiem un policijas darbiniekiem ierodoties notikuma vietā, noskaidrojās, ka pie negadījuma nav vainojama veselība, bet gan alkohols. Likumsargi 1968. gadā dzimušā vīrieša izelpā konstatēja 4,25 promiles alkohola – vienu no augstākajiem fiksētajiem rādītājiem šogad Rīgas reģionā. Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā uzsākts kriminālprocess, savukārt par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu – administratīvā pārkāpuma process. Vīrietim par izdarīto pārkāpumu spēkrats konfiscēts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis resorisko pārbaudi par iespējamu Ogres novada pašvaldības amatpersonu prettiesisku rīcību, saņemot informāciju no Valsts kontroles. Ogres novada domes priekšsēdētājs Andris Krauja uzsver, ka pašvaldības rīcībā pašlaik nav informācijas par to, kuros projektos ieguldītie līdzekļi atzīti par neatbilstoši izlietotiem.

Vilciens ik darbdienas rītu kursēja, kā ierasts, izņemot negadījumus, kad modernais, kaprīzais «vivītis» saniķojās un atteicās kustēt. Bet visādi citādi – tie paši pasažieri, tās pašas sēdvietas, tās pašas sarunas. Cilvēki trešajā vagonā jutās kā vienota kopiena, sasveicinājās, aprunājās, zināja cits cita gaitas, mājdzīvnieku vārdus un daudz personiskākas dzīves peripetijas. Tomēr jau vairākus mēnešus viņus nodarbināja kāda mīkla.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, iepriekš publikācijā aplūkojām reitingu līderu piedāvājumu vides un klimata jomā. Secinājām, ka jaunajā darba cēlienā tā vairs netiek izskatīta kā nozīmīga prioritāte, bet tikai Eiropas Savienības prasību un finansējuma avots. Taču vadošajam partiju piecniekam uz papēžiem min vēl citas partijas, un tās arī aplūkosim. Saskaņā ar pētījumu centra SKDS jūnija reitingu pētījumu 25,4% vēlētāju vēl nezina, par ko balsot, bet 12% nepiedalīsies.

Klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē arī Latvijas mežus – paaugstinās vidējā gaisa temperatūra, pagarinās veģetācijas sezona, bet vienlaikus pieaug kaitēkļu, slimību un ekstremālu laikapstākļu radītie riski. Tāpēc aizvien lielāka nozīme ir ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, kas palīdz saglabāt mežus veselīgus, ražīgus un noturīgus arī mainīgajos klimatiskajos apstākļos.