29. septembrī saņemta informācija, ka Uzvaras ielā esošajā bērnu laukumiņā, Ciemupē, pie krūma guļ sieviete, kura iepriekš šūpojusies šūpolēs. Garāmgājējs aizrādījis, ka minētajā vietā nedrīkst gulēt, bet sieviete atbildējusi, ka viņa drīkst gulēt, kur vien vēlas. Vai persona bija reibumā, informācijas nav, jo apkārtne apsekota un neviena persona netika sastapta.
Kad vasara grasās māt atvadas un pie logiem aizvien uzstājīgāk klauvē rudens, ir īstais brīdis parūpēties par sava organisma veselību pirms aukstā laika iestāšanās. To var darīt dažādos veidos, bet viens no efektīvākajiem ir vitamīnu un vērtīgu minerālvielu uzņemšana ar dažādiem vietējiem dārzeņiem un augļiem. Vitamīni palīdz stiprināt imunitāti un tādējādi palīdz organismam cīņā ar dažādiem vīrusiem, kas visvairāk aktivizējas tieši gada tumšajā un drēgnajā laikā. Bet jo īpaši organismu spēcināt vajag senioriem.
Reaģējot uz nezināmas izcelsmes personu skaita pieaugumu, galvaspilsētā tiek sākti reidi nelegālās imigrācijas mazināšanai. Tāpat plānots meklēt risinājumus arī legālās imigrācijas ierobežošanai. Kā informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, šī nebūšot vienas dienas akcija, bet gan regulārs un sistemātisks darbs. Viņš aicinājis iedzīvotājus, kuriem ir informācija vai aizdomas par nelegālo migrantu pulcēšanās vietām, ziņot par tām Pašvaldības policijai.
Pāreja uz mācībām valsts valodā ir notikusi tik viegli, cik atviegloti cerēts. Politiķi runā, taisa ar solījumiem politiku, speciālisti spriež un daudz ko iesaka vai noraida, bet realitāte ir redzama ne vien veikalā, uz ielas, bet visvairāk skolā. Realitāte arī neapdomīgi pļāpā un vieglprātīgi apvaino valodas nezināšanā. Runā, ka dziesma nav klaču ciemats un muļķīga runa nav sakāmvārds. Ir arī tā, ka tie, kam nav, ko teikt, runā gari, garlaicīgi un samežģītā valodā. Sava taisnība arī tam, ka nevienu valodu nav jēgas apgūt, ja to nelieto. Taisnība, ka dziesmas vērtību pamazina labu, tēlainu vārdu trūkums. Bet valoda ir bagātība! Un ar to nedrīkstam svaidīties!
Izlemts! Arī es rakstīšu sūdzību. Un pateicību. Vienlaikus. Sūdzību par to, ka sešdesmitgadniece bez ceremonijām nodēvēta par vecu tantiņu. Pateicību par to, ka šai pašai sešdesmitgadniecei tomēr atļauts pateikt «varbūt» par sevi divas reizes jaunākam lauku zēnam, tādējādi eleganti viņu izbrāķējot. Feminisms ar vieglu flirtu – kāpēc gan ne? Bet kurš aizstāvēs cūku? Protams, es!
Kā tas ir – dzīvot rokas stiepiena attālumā no agresorvalsts? Viena tāda vieta ir Rusnes sala Lietuvā, otra – Narva Igaunijā. Abas robežojas ar diktatora Putina caristi. Vispirms – attiecības starp valstīm
Ja darbavietā nav neformāla līdera, kurš uzņemas mediatora un kolektīva «superlīmes» lomu, ja faktiskie vadītāji ir vienaldzīgi pret padoto vajadzībām un problēmām, tad ar laiku atmosfēra darba vidē kļūst nomācoša. Toksiska. Jo atradīsies kāds vai kāda, kam gribēsies nesodīti izrādīt varu, nesodīti vērpt intrigas un nesodīti mobingot un bosingot pārējos. Lielākoties tas ir pusvadītājs. Tā es viņus – vidējā līmeņa vadītājus – dēvēju. Darbavietās, kurās ir civilizēta darba vide, šādas situācijas netiek pieļautas vai arī, ja tādas veidojas, tad tiek novērstas bez kavēšanās. Diemžēl aizvien pastāv no civilizētām darba attiecībām tālas darbavietas.
