Vārda «empātija» saturs ir ne viens dziļš, bet arī ļoti smalks, trausls un jūtīgs. Tas ir vairāk nekā šī vārda definīcija: «Spēja iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.» Ir jau pareizi, bet, vienkārši sakot, empātija ir savas sirds spēja «līdz īkstīm» saprast un izjust otra sirdi.
Labdien! Izlasīju es Annas Lejiņas rakstu «Piecas stundas vārdu kaujās par darbu, naudu un taisnīgumu», «Ogres Vēstis Visiem» 2. septembra izdevumā. Vēlos Jums norādīt, ka raksta nobeigumā ir paustas 2 nepatiesas ziņas/apgalvojumi, kuru es vēlētos lai žurnāliste labo vai atsauc.
Pamatotu bažu piepildījumi nepārsteidz. Nu nemaz! Kas par brīnumu? Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kopē to pašu savas partijas valdīto iepriekšējo valdību, kuru vadīja bēdīgi slavenais lidonis Krišjānis Kariņš, kuram tikai vienu reizi paspruka (draugi, nav labi!). Toties, ka naudas ir tik daudz, ka nav, kur grūst, skanēja tik labi, ka tagad rādās pavisam nelabi.
«Mamma un tētis precējās pirms 50 gadiem mūsu lauku mājās, ko divus gadus pirms kāzām iegādājās mana vecmāmiņa Rita ar Laimoni. Kāzas tika nofilmētas, tā ir 1975. gada vasara. Leģendas un nostāsti par tām kāzām klīda visapkārt, un mēs, trīs bērni, šos nostāstus bijām dzirdējuši tik bieži, ka ar māsu reizēm smējāmies – sajūta, it kā paši tur būtu bijuši,» skaistā notikumā dalās «RigaBrain» smadzeņu treniņu centra vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš apraksta nesen notikušo vecāku zelta kāzu svinību dienu, kuru pilnībā noorganizēja laimīgā pāra bērni. Pēteris saka: «Kad apkārt stāstu, daudzi iepleš acis – jo mūsdienās jau nemaz tik daudz zelta kāzu nav. Bet ir!»
Straujiem soļiem tuvojas jaunā florbola sezona, un tai gatavojas arī vīriešu Virslīgas komanda «Lielvārde». Salīdzinājumā ar pagājušo gadu komandas sastāvā notikušas ievērojamas izmaiņas, jo daudzi bijušie spēlētāji beiguši karjeru vai pārcēlušies uz citiem klubiem. Tāpat šosezon Lielvārdes vienību vadīs arī jauns galvenais treneris – Kaspars Mudelis.
Lielvārde – pilsēta Ogres novadā, viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā. Cilvēki šeit dzīvojuši jau kopš 12. gadsimta, un, kā vēsta nostāsti, pirmie iemītnieki bijuši gan latgaļi, gan lībieši. Protams, apdzīvotai vietai vajadzēja vārdu, lai paši zinātu, kur mājas, un citi saprastu, kur sākas šī zemes daļa. Bet kāpēc tai dots Lielvārdes nosaukums? Vai jums nekad nav šķitis aizraujoši noskaidrot, kā rodas vietvārdi? Kā valoda attīstās, mainās, slāņojas kopš tiem laikiem, kad šie vārdi pirmoreiz izskanējuši un vēlāk pārveidoti? Iespējams, pēc simt vai divsimt gadiem Lielvārdi sauks citādāk – varbūt fonētiski līdzīgi, bet ar citu nokrāsu, citu sajūtu. Atstāsim malā tos, kuri cenšas izcelties ar joku par pārāk lielu vardi. Tomēr – ko varētu nozīmēt vārds «Lielvārde»?
