Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, uzrunājot klātesošos, uzsvēra nepieciešamību atcerēties mūsu valsts vēsturisko pieredzi un atgādināt par to pasaulei, īpaši laikā, kad starptautiskā drošības situācija atkal ir kļuvusi trauksmaina. “Mēs redzam, ka šobrīd pret to ļaunumu, un nav svarīgi, kāda tā bija ideoloģija, vai tā bija komunistiska, vai kā tagad – imperiālistiska ideja –, bet pret to ļaunumu, ko šobrīd iemieso Krievija, varonīgi cīnās Ukraina,” viņš teica un atsaucās uz neseno sarunu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tajā viņš apliecinājis mūsu valsts gatavību turpināt atbalstīt Ukrainu militāri, politiski un ekonomiski. Prezidents uzsvēra, ka šī nostāja balstās Latvijas vēsturē gūtajās mācībās un ir svarīgi to atgādināt gan sabiedrotajiem, gan pasaules līderiem, kuri, iespējams, daļu no šīm vēsturiskajām atziņām jau ir piemirsuši.

“Lai arī esam pasaulē spēcīgākajā aliansē, pirmkārt, varam paļauties tikai uz sevi, saviem bruņotajiem spēkiem un tautas izturību, kā arī uz mūsu sabiedroto draudzību,” viņš sacīja, uzsverot, ka šis nav brīdis, kad teikt tikai mierinošus vārdus, un aicinot sabiedrību būt modriem un vienotiem. Valsts prezidents pateicās visiem, kas iesaistīti vēstures piemiņas saglabāšanā un sabiedrības iedvesmošanā, uzsverot, ka šis darbs nav beidzies un turpināsies arī nākotnē.

Savukārt Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš salidojumu zināmu apsvērumu dēļ nevarēja apmeklēt, politiski represētos, kas ir arī viņa tēva likteņbiedri, uzrunāja ar vēstules starpniecību un publicēja tās saturu sociālajos tīklos. “Man tas ir pagodinājums, kad varu būt blakus cilvēkiem, kas ir dzīvs apliecinājums mūsu tautas izturībai un pretestības garam. Tieši šīs abas īpašības mums šodien nepieciešams izkopt un pavairot mūsu valstī un tautā,” viņš uzsvēra, norādot, ka tā ir absolūta nepieciešamība, ja vēlamies nosargāt Latviju no tiem apdraudējumiem, kas šodien kā negaisa mākoņi savilkušies Austrumu pamalē.

Viņš pauda sašutumu par to, ka joprojām ik dienas Latvijas Austrumu robežu brīvi šķērso preču un izejvielu kravas, ik dienu simtiem krievijas pilsoņu ierodas Latvijā vai šķērso to un ka mūsu dzelzceļa informatīvās sistēmas joprojām saslēgtas ar dzelzceļa kontroles centriem maskavā. Pēc viņa teiktā, mēs gausi atbrīvojamies no padomju mantojuma un joprojām kautrējamies un baidāmies skaidri un nepārprotami paust valstisku un latvisku ideoloģiju un mūsu pamatvērtības.

E.Helmanis atklāja, ka viņa lielākā vēlēšanās ir, lai nekad mūsu tautas vēsturē vairs nebūtu jādibina neviena represēto apvienība. “Mums jāmācās gan no savas, gan citu pieredzes. Nedrīkstam pieļaut liktenīgas kļūdas. Pavirša attieksme pret aizsardzību, kolaboracionisma pieņemšana par normu, piekāpšanās nacionālo interešu jautājumos ir jāizskauž saknē,” viņš pauda, uzsverot, ka likme ir mūsu nākamās paaudzes un valsts nākotne.

Salidojumu rīkoja Latvijas Politiski represēto apvienība ar Ogres novada pašvaldības atbalstu, un tas, kā ierasts, noslēdzās ar koncertu, sarunām neformālā gaisotnē un dejām.