Nelūgtie spāņu viesi

Ja agrāk, tiekoties ar kaimiņiem un radiem, latvieši nereti apsprieda laikapstākļus, tad šobrīd viena no aktuālākajām tēmām pie tējas tases vai žoga ir Spānijas kailgliemežu izplatība un apkarošana. «Nu, kā tu cīnies ar spāņiem?» man jautāja paziņa, kuru nejauši sastapu uz ielas. Manu dārzu šie radījumi, par laimi, apsēduši nav, taču pieredzes stāstus pavisam neilgā laika posmā esmu dzirdējusi vairāk, nekā vajag. Tie kļuvuši par pamatīgu sērgu un ne par velti iekļauti Eiropas 100 visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Diemžēl arī Ogres novada iedzīvotāji no tiem nav pasargāti.

Kāda man laba paziņa no Ogres atklāj, ka Spānijas kailgliemežu apkarošana kļuvusi par ikvakara rituālu. Pirms došanās pie miera viņa izejot dārzā un tos lasot. Skaits īpaši nemazinoties, un šis rituāls atgādinot nebeidzamu cīņu. Pēc tam gliemeži tiekot utilizēti sālsūdenī. Tikmēr vēl kāda uzrunātā sieviete no Ogresgala atklāj, ka šie kustoņi apsēduši viņas koka terasi. Viņa iegādājusies īpaši šim nolūkam paredzētas granulas, kuras izkaisījusi uz terases. Rezultāti esot acīm redzami. Vēl kāds Turkalnes iedzīvotājs atklāj, ka uz viņa pagalmu šos nelūgtos viesus kādā koka gabalā atvedis viņa radinieks. Gliemežu apkarošanā arī viņš izmantojot sāli, taču vēl neesot sanācis pilnībā no tiem atbrīvoties.

Ziņots 1500 reižu

Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka suga Latvijas teritorijā nav ieceļojusi nesen. Tā ir sastopama kopš 2009. gada. Līdz 2025. gada 15. jūlijam iedzīvotāji par sugas sastopamību ziņojuši teju 1500 reižu, un visvairāk ziņojumu saņemti par Latvijas centrālo daļu. Zinātnieki aprēķinājuši, ka suga masveidā dārzos un citās vietās var nest zaudējumus un iznīcināt pat pusi ražas, noēdot kartupeļus, bietes, kāpostus, burkānus, gurķus, salātus, graudaugus, dekoratīvos augus, ziedaugus u. c. augus. Šie gliemeži ļoti ātri vairojas, izkonkurē vietējās sugas un var apdraudēt bioloģisko daudzveidību. Tie apēd dārzeņus, augus un pat citu gliemežu olas.

Lai gan zinātnieki atzīst, ka Spānijas kailgliemezis Latvijā uzskatāms par invazīvu sugu, tas pagaidām nav oficiāli iekļauts valsts invazīvo sugu sarakstā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd izstrādā normatīvo regulējumu, kurā tiek izvērtēta šīs sugas iekļaušana vietējā invazīvo sugu sarakstā. Tāpat tiek plānots ieviest mehānismus, kas ļautu saukt pie atbildības īpašumu apsaimniekotājus, kuri neveic nepieciešamos pasākumus šīs invazīvās sugas ierobežošanai. Tēmas aktualitāti un cilvēku satraukumu apstiprina fakts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana par Spānijas kailgliemeža iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā. Iniciatīvas pārstāve Evita Novicka uzsver, ka šis ir pēdējais laiks, lai to darītu, jo tie ir ļoti strauji savairojušies un rada būtisku kaitējumu dārzkopjiem.

Nodibināta biedrība

Lai apturētu Spānijas kailgliemežu invāziju, nodibināta biedrība «Pret Spānijas kailgliemezi», ziņo aģentūra LETA, atsaucoties uz biedrības dibinātāju Ilzi Mājenieci. Biedrību izveidojuši Aina un Haralds Jēkabsoni no Talsiem un I. Mājeniece no Kokneses. Biedrības mērķis ir efektīva un zinātniski pamatota kailgliemežu apkarošana, kā arī tiesiskās vides sakārtošana, skaidro A. Jēkabsone, kura jau gandrīz 10 gadu mērķtiecīgi meklē risinājumus kailgliemežu ierobežošanai savā īpašumā. Viņa izveidojusi gan mājaslapu www.spanijaskailgliemezis.lv, gan «Facebook» grupu @Spanijaskailgliemezis, kurā apvienojušies vairāk nekā 2500 cilvēku no visas Latvijas. Biedrība ir atvērta sadarbībai ar cilvēkiem un organizācijām, kas vēlas iesaistīties Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā pašvaldību vai valsts līmenī. Tās galvenie darbības virzieni būs sabiedrības izglītošana par Spānijas kailgliemeža kontroli, brīvprātīgo tīkla veidošana monitoringam un praktiskām aktivitātēm, kā arī lobēšanas aktivitātes, lai panāktu nepieciešamās tiesiskās izmaiņas un nodrošinātu organizatorisko un finansiālo atbalstu sugas kontrolei.

 

Ziņas

Viedokļi

Lasāmgabali